Audzēšana, Bio

1000 hektāros – bioloģiski dārzeņi!?

Kad Vācijas valdība 2011. gadā paziņoja, ka nebūvēs atomelektrostacijas, bet balstīsies uz atjaunojamiem energoresursiem, tā milzīgu atbalsta naudu meta vēja ģeneratoros. Tagad Ziemeļjūras vēji Šlēsvigas-Holšteinas zemē griež simtiem, tūkstošiem vēja spārnu. To te ir vairāk nekā Zemgalē elektrības stabu. Ar sev labi pazīstamo Zemgali salīdzinu, jo izmērs, klimats, reljefs un augsnes ir līdzīgi.

Viens vēja ģenerators maksā 4,5 miljonus eiro. Zemnieki metās kopā un pa vairākiem (arī Karsteni) slēja augšā turbīnu. Bankas nešauboties aizdeva naudu.

 

Vislielākās siltumnīcas – bioloģiskās

Kad Rainers Karstens bija sadomājies celt siltumnīcas bioloģiskajiem dārzeņiem 4 ha apjomā, šai biznesa idejai bankas nenoticēja. Viņam vajadzēja nodarboties ar vairāksolīšanu: “Es solu 6 kredītprocentus gadā, kurai bankai vajag!?” Tā tapa Vācijā vislielākās siltumnīcas, un 2013. gadā tajās 30 darbinieki jau varēja novākt bioloģiskos gurķus, papriku un tomātus. Tās tiešā nozīmē ir gaismas pilis – šūnu polikarbonāta sienas, septiņus metrus augsti griesti, apjumti ar speciālu stiklu, kuram ir par 6% lielāka gaismas caurlaidība nekā parastajiem, visas konstrukcijas gaismu atstarojošas baltas, stingrā režīma ieeja, no jumtiem savāktais lietus ūdens nonāk laistīšanas sistēmā. Apkures zemākais cauruļu līmenis kalpo kā sliedes produktu ratiņiem, kas nedrīkst pieskarties zemei.

Griesti tik augstu tāpēc, ka tomātu stādi aug 6 metru augstumā, pats stāds izaug 16 metrus garš, un katrs no marta līdz novembrim dod 13 kg ražu (šķirnes ‘Bio-Rispentometen’, ‘Bio-Mini-Rispentometen’ un ‘Bio-Mini-Roms-Rispentometen’). Gadā “Westhof-BIO” iegūst 15 000 t tomātu. “Esam sākuši jaunu projektu jaunai siltumnīcai, šoreiz tradicionālai ražošanai – 6,2 ha platībā citā vietā Henštedā,” savus ambiciozos plānus atklāj Rainers. “2017. gada janvārī sāksim vākt ražu!”

Pievienot komentāru