Bizness, Finanses

Atlīdzībās – pusmiljons eiro. Vēlreiz par sējumu un tehnikas apdrošināšanu..

Zemnieki nelabprāt apdrošinās, pamatojot, ka polise sedz zaudējumus tikai līdz graudu gatavībai, bet tālāk – dzīvo, kā gribi. Vai kompānijas varētu gatavot izmaiņas, proti – apdrošināšanu no grauda līdz tornim? To jautājām apdrošināšanas sabiedrības BALTA īpašuma un speciālo produktu vadītājam Armandam Lagonam.
– Apdrošinātie riski ir krusa, vētra, lietusgāzes un nepārziemošana. Lietusgāzes un vētras riskam segums ir spēkā līdz graudu pilngatavībai. Lietusgāzes un vētra visbiežāk saveldrē graudaugus, nevis noposta tos pilnībā. Pēc graudu pilngatavības veldre vairs nenodara tādu postu kā to agrīnās attīstības stadijās. Savukārt krusas riskam, kas var nopostīt visu ražu, segums ir spēkā līdz pat ražas nokulšanai.

Tāda mēroga plūdi kā pērn Latvijā ir ļoti reta parādība, līdz ar to būtu grūti pārliecināt klientus par šāda veida apdrošināšanas iegādi. Vismotivētākie klienti būtu tie, kuriem sējumu applūšana ir regulāra parādība, bet par šo klientu apdrošināšanu, faktiski būtu jāmaksā visiem pārējiem klientiem.

Pagājušā gada lietavu rezultātā bija cietuši vairāk nekā 6000 hektāru, savukārt atlīdzībās izmaksāts gandrīz pusmiljons eiro. Pērnie ziemāju sējumi šogad ir pārziemojuši sliktāk, kā rezultātā ir cietušas lielas platības Kurzemē un Latgalē. Citos reģionos sējumi ir cietuši mazāk, bet bez postījumiem nav izticis neviens reģions. Šobrīd zaudējumi par nepārziemošanas risku vēl tiek apzināti, bet izmaksas prognozējamas simtos tūkstošos eiro.

Joprojām tiek meklēts risinājums, kā nodrošināt segumu pret plūdu risku. Šobrīd alternatīva ir iegādāties apdrošināšanu pret lietusgāžu nodarītiem bojājumiem. Piemēram, ja augi vai to daļas pārsprāgst, tiek sadauzīti, salauzti, noplēsti vai ieplēsti, aizskaloti vai izskaloti, apbērti ar augsni vai sanesām, kā arī, ja lietusgāžu rezultātā veidojas augsnes garoza un ir traucēta augu sadīgšana.

Tomēr, neskatoties uz to, ka nespēja novākt ražu plūdu dēļ netiek apdrošināta, pēc pagājušā gada lietavām apdrošinātāji ārpus kārtas sedza zaudējumus par to daļu ražas, ko plūdu dēļ nebija iespēja nokult.

Kādi ir būtiskākie riski, ar kuriem saskaras lauksaimnieki un kā no tiem pasargāties?
Katrs lauksaimnieks ir atšķirīgs pēc sava darbības veida, aktīvu kopuma un lieluma. Lai pasargātu sevi no neparedzētiem izdevumiem, piemēram, lauksaimniekiem, kuri veic tikai labības audzēšanu, būtiski būs apdrošināt sējumus pret laikapstākļu riskiem. Tam, kurš uzbūvējis arī graudu kalti, noteikti būs svarīgi to apdrošināt pret dabas stihiju, uguns un trešo personu ļaunprātīgas darbības risku. Ja saimniecībā ir arī mājlopi (liellopi, zirgi, aitas, kazas, mājputni, šķirnes suņi un kaķi), tad no pēkšņiem neparedzētiem izdevumiem pasargās to apdrošināšana pret slimībām, negadījumiem un citiem riskiem, kuru dēļ tie var iet bojā vai piespiedu kārtā jānokauj.

Tāpat arī lauku darbos neiztikt bez spectehnikas un automašīnām, ko iespējams apdrošināt pret sadursmēm, nobraukšanu no ceļa, apgāšanās un citiem riskiem KASKO vai Spectehnikas apdrošināšanas ietvaros.

Pēdējā gada laikā aktualizējušās traktortehnikas zādzības. Vai bijuši gadījumi, ka saimnieks ziņo par traktora zādzību, bet kompānijai rodas aizdomas par krāpšanos ar atlīdzību?
Pēdējos gados nav bijušas situācijas, kad rastos aizdomas par krāpniecību no klienta puses. Lauksaimnieki nav gatavi riskēt ar savu saimniecību, reputāciju un kriminālsodu īstermiņa ieguvuma dēļ. Saimniecību atšķirībā no uzņēmumiem ir daudz grūtāk pārvietot vai pārsaukt. Tomēr lielākā problēma saistībā ar zādzībām ir tā, ka Lietuvas pierobežā nākas cīnīties ar grupējumiem, kas zog tehniku Latvijā, pārved pāri robežai, kur tās atrašana un atgūšana ir ievērojami sarežģītāka. Līdz ar to mudinām lauksaimniekus līdz ar tehnikas apdrošināšanu to aprīkot arī ar papildu pretaizdzīšanas un/vai radiomeklēšanas sistēmu.

Vai apdrošinoties var izmantoto valsts vai Eiropas Savienības atbalstu?
Sējumu apdrošināšanai pieejams Eiropas Savienības (ES) atbalsts, bet mājlopu apdrošināšanai iespējams pieteikties gan valsts, gan ES atbalstam. Valsts atbalsts sedz 50% no apdrošināšanas cenas, savukārt ES atbalsts – 65%. Valsts atbalsta programma ir iekļauta de minimis aprēķinā – tas nozīmē, ka, ja pēdējo trīs gadu laikā klients ir saņēmis vairāk nekā 15 000 eiro atbalsta pasākumos, tad uz šo atbalsta programmu vairs nevar pretendēt. Tomēr klientam līdzfinansējumu joprojām ir iespēja saņemt no ES atbalsta programmas.

Pievienot komentāru