Latvijā, Politika

Kas jāzina lauku saimniekam un strādniekam. 2018. gada nodokļu labirinti

Uldis Graudiņš

Nākamajā gadā nodokļus maksāsim atšķirīgi no tā, kā to darījām šajā gadā, – spēkā stāsies nodokļu reforma. Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas eksperti iepazīstina ar tām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma un sociālā nodokļa (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI) izmaiņām, kas attieksies uz lauku saimniekiem un lauksaimniecībā nodarbinātajiem.

UIN – uzņēmējs pats var izlemt, kad maksājams nodoklis

Andrejs Birums, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktora vietnieks: – Jaunais Latvijas UIN likums lielā mērā atbilst Igaunijas 2000. gada UIN likumam, kas aizvien ir spēkā. Ar jauno UIN likumu iecere bija noteikt būtiski vieglāku režīmu, lai uzņēmēju rīcībā paliek vairāk naudas līdzekļu, jo ievieš ļoti revolucionāru principu – UIN vairs nebūs jāmaksā katru gadu, kā tas ir vēl šajā gadā, bet to maksās tad, kad uzņēmējs uzskatīs par vajadzīgu sadalīt peļņu. Piemēram, uzņēmējs var peļņu nedalīt piecus gadus un piektajā gadā ar nodokli apliks vien to peļņas daļu, kas tiks sadalīta.

– Precizēsim, kas ir peļņas sadale?

– Apliekamais ienākums veidojas tad, kad to dividenžu veidā izņem no uzņēmuma. Papildus tam, ja uzņēmums novirza peļņu pamatkapitāla palielināšanai, likums to definē kā nosacīto dividendi, ko savukārt apliek ar UIN vien tad, kad šo pamatkapitālu samazina.

Vēlētos arī precizēt dažkārt izskanējušo vēsti, ka mums būs 0% UIN likme. Tas ir pilnīgi nepareizi. UIN ir jāmaksā, bet maksāšanu atliek līdz brīdim, kad tiks veikta peļņas sadale (ko noteiks pats uzņēmējs) vai iestāsies citi likumā noteiktie apstākļi, kad maksājams nodoklis. Nulles likme kā tāda nav noteikta likumā, šāda izpratne var sūtīt sliktu signālu par to, ka Latvija ir zemu nodokļu vai beznodokļu valsts, kas neatbilst īstenībai.

Vēl ļoti svarīgi, ka ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus apliks ar nodokli tūlīt, kad tos veiks. Tas ir jaunums. UIN pamata maksāšanas periods ir viens mēnesis, un par atsevišķām pozīcijām būs apkopojošās deklarācijas par gadu. Ar to, ka apliek ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, pasargā nodokļa bāzi. Papildus peļņas sadalei nodoklis jāmaksā arī tad, kad uzņēmums pērk, piemēram, dārgas mašīnas, rotaslietas u. c., kas neattiecas uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Tad ik mēnesi par šo izdevumu summu ir jāpiemaksā UIN.

Visvieglāk jauno kārtību ir saprast ar piemēru. Tātad šogad (2017) apliekamo ienākumu rēķina, no ienākumiem atņemot izdevumus, veicot likumā noteiktās apliekamā ienākuma korekcijas. Ir arī noteikti ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas nav atskaitāmi, nosakot apliekamo ienākumu. Savukārt saskaņā ar jauno UIN likumu par ar saimniecisko darbību nesaistītajiem (neatskaitāmajiem) izdevumiem būs jāmaksā UIN katru mēnesi.

– Kas ir neatskaitāmie izdevumi?

– Tos visvienkāršāk var raksturot, izmantojot pašreiz spēkā esošo likumu, tie galvenokārt būs tie paši izdevumi, kas esošajā likumā norādīti kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Visvienkāršākais skaidrojums – tie ir tie paši izdevumi, kas arī šobrīd nav atskaitāmi, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. Par šiem izdevumiem būs jāpiemaksā UIN. Turklāt UIN būs jāmaksā no summas, kas atbilst neatskaitāmo izdevumu summai, kas palielināta par nodokļa summu uz šo ienākumu, kuru nosaka izdevumu summa, dalot ar 0,8 un reizinot ar 20%.

Kā jau minēts, tie ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, piemēram, briljants, kas maksā 4000 eiro. Ja to pērk uzņēmējam piederoša SIA (kura darbība nav juvelierizstrādājumu izgatavošana), tad 2018. gadā par to būs jāsamaksā nodoklis pēc 20% likmes no summas, kuru aprēķina: 4000/0,8 x 20% = 1000 eiro. Tādējādi šai gadījumā par ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu 4000 eiro būs jāsamaksā UIN 1000 eiro. Ja tas pats uzņēmējs šo pašu briljantu pirktu līdz 2017. gada beigām, tas arī nebūtu atskaitāms izdevums. Proti, tas nesamazinātu ar nodokli apliekamo bāzi.

Tātad pēc jaunā likuma nodoklis galvenokārt būs maksājams pa mēnešiem, kad tiks veikta peļņas sadale, un par tādiem izdevumiem, kas patlaban nav atskaitāmi. Uzņēmēja ieguvums ir ir tas, ka viņa rīcībā gada laikā paliek vairāk nekā 20% no peļņas (2017. gadā būtu 15%), kas, pēc agrākās kārtības, būtu gada beigās jāmaksā budžetā kā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Šos līdzekļus uzņēmējs varēs izmantot darbības paplašināšanai, investīcijām, tādējādi ar jauno UIN likumu ir radīti priekšnoteikumi izaugsmei. Tas arī bija UIN reformas mērķis.

– Vai būs izmaiņas attiecībā uz atbalsta maksājumiem?

– UIN likumā ir definēta bāze – valsts atbalsts lauksaimniecībai. Ar nodokli apliekamo objektu var samazināt par 50% no saņemtā valsts atbalsta. Lūk, praktisks piemērs. Uzņēmums saņem 10 000 eiro valsts atbalstu un no šīs summas dividendēs vēlas maksāt 6000 eiro. Tātad 5000 eiro var izņemt bez aplikšanas ar nodokli. Ar 20% UIN likmi apliek 1000 eiro.

Par lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām. Tām jau patlaban ir piemērojams līdzīgs režīms kā personālsabiedrībām, bet ar tādu atšķirību, ka tās nodokli maksā, kad sadala peļņu. Personālsabiedrību dalībniekiem šajā gadā nodoklis ir jāmaksā neatkarīgi no tā, vai tiek vai netiek veikta peļņas sadale. Tātad lauksaimniekiem un mežsaimniekiem bija labvēlīgāks režīms, un tas tiek saglabāts arī jaunajā UIN maksāšanas kārtībā. Proti, minētās kooperatīvās sabiedrības maksās UIN tad, kad izmaksās biedriem ienākumu.

Viens no uzsvariem jaunajā likumā ir atteikšanās no dažāda veida atbalsta atvieglojumiem – pašu jauno likumu uzskata par lielu atbalstu tāpēc, ka uzņēmējam ir atļauts lemt, kad maksāt nodokli.

Jaunajā UIN likumā, pēc lauksaimnieku organizāciju lūguma, ir iekļauta arī viena atšķirīga norma lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām. Paskaidrošu, ka UIN likums arī ietver pretizvairīšanās normu, kas aizliedz meitas uzņēmumiem vai zemāka līmeņa uzņēmumiem aizdot naudu mātes uzņēmumiem. Šādu darbību pielīdzina peļņas sadalei. Likuma izstrādes gaitā saņēmām informāciju, ka lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības aizdod naudu saviem dalībniekiem savas saimnieciskās darbības veikšanai. Ņemot vērā šo specifiku, ir noteikts izņēmums, un šis nav apliekamais ienākums minētajām sabiedrībām. Tātad kooperatīvs var aizdot naudu saviem biedriem, uz to šī norma nedarbosies.

Vēl maza nianse – pārejas noteikumos ir noteikts, ka atceļ UIN avansa maksājumus. Tomēr situācijas stabilizēšanai likuma darbības sākuma posmā avansa maksājumi ir jāmaksā pirmajos sešos mēnešos, pamatojoties uz iepriekšējā gada bāzi. Tātad tie ir jāmaksā līdz nākamā gada jūlijam. Samaksāto nodokli ņems vērā peļņas dalīšanas laikā. Lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības var VID iesniegt pieteikumu, un VID tos pārskata. Lauksaimniekiem ir sava specifika. Saņemot pieteikumus, VID varēs lauksaimniekus atbrīvot no šiem avansa maksājumiem.

3 Komentāri

  1. Kad vienreiz privātīpašnieku problēmas izbeigs risināt un to nabagu rēķina, kuriem tik vien ir kā plika alga vai pensija? Zemniekiem kompensācijas, mežu īpasniekiem kopmpensācijas, sliņķiem pabalsti – un tā vien uz priekšu, un tik kāš nodokļus no nabagiem, pat no pensijas iemanās noslaukt. Un no tā japalīdz tiem, kuri jau paši ir diezgan bagāti. Nu ja nespēj apsaimniekot, tad nav ko mocīties, pārdoddiet tiem, kuri spēj strādāt

    1. Nauda, protams, nevar kalpot kā pilnīgi visu problēmu risinājums. Bet, kā vēsta sena tautas gudrība, labāk sēdēt skaistā un jaudīgā pilnpiedziņas Audi kā ar nanoūdeni mazgātā trolejbusā. Savu laimīgo Ziemassvētku loto biļeti aizpildi šeit: https://goo.gl/NdqjC4 saņem papildus biļeti bez maksas un sāc Jaunu dzīvi ar Jauno gadu!

Pievienot komentāru