Meži, Mežsaimniecība

Meža meliorācija nodrošina ievērojamu koksnes pieaugumu

Autors: Andis Kociņš

Pagājušā gada slapjā vasara un rudens daudziem zemes īpašniekiem lika aizdomāties par meliorācijas lietām. Kā meliorācijas jautājumus risina mežos, jautājām lielāko meža platību īpašnieka AS Latvijas valsts meži (LVM) pārstāvim – Meža infrastruktūras un medību vadītājam Guntim Ščepanikam.

– Ko saprotam ar meža meliorāciju un tās sistēmu?

– Meža meliorācijas sistēma ir specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai. Vienkāršākiem vārdiem sakot – grāvju, kanālu tīkls un caurtekas mežos. Grāvji nodrošina liekā ūdens aizvadīšanu no pārmitrām mežaudzēm. Caurtekas kalpo netraucētai grāvju, strautu un upju šķērsošanai tam paredzētajās vietās. Pēc meža meliorācijas veikšanas uzlabojas augsnes aerācija, kas palielina skābekļa daudzumu tajā, lai varētu attīstīties koku saknes, nodrošinot ūdens un tajā izšķīdušo barības vielu uzņemšanu, tādā veidā radot priekšnosacījumus ražīgu, veselīgu un kvalitatīvu mežaudžu veidošanai.

– Cik liela meliorācijas saimniecība ir LVM?

– AS Latvijas valsts meži ekspluatē un uztur meža meliorācijas sistēmas, kas atrodas valdījumā esošajās 1,6 milj. ha meža zemēs, no kurām apmēram 500 tūkst. ha ir meliorētas platības. Kopējais melioratīvā tīkla garums ir vairāk nekā 50 tūkst. km grāvju. Liela daļa meža meliorācijas sistēmu ir jau nokalpojušas, un ir nepieciešams tās atjaunot. Pašreiz tīrīšanas un renovācijas darbi nepieciešami 30% grāvju no kopgaruma – tie ir piesērējuši un nepilda savu funkciju, nenodrošina optimālo mitruma režīmu.

Meža meliorācijas sistēmu atjaunošana pagājušajā gadā tika veikta 12 621 ha apjomā, kas ir nedaudz mazāk nekā bija plānots, jo daba ieviesa savas korekcijas un palielināto nokrišņu daudzuma dēļ dažu meliorācijas objektu atjaunošana aizvadītajā gadā bija apdraudēta. Nākamajā gadā iecerēts nodot ekspluatācijā 18 453 ha meliorācijas sistēmu.

– Ko nozīmē meliorācijas sistēmu uzturēšana?

– Vispirms veicam meliorācijas sistēmu apsekošanu, kuras laikā apkopojam datus par tām. Vērtējam, kāds ir grāvja piesērējums, apaugums, vai ir kāds lokāls šķērslis u. c. Tāpat apzinām kvantitatīvos parametrus – grāvju garumu, izvietojumu u. tml. Pamatojoties uz ievākto informāciju un meliorācijas sistēmas piesērējuma, bojājuma apjoma un ietekmes uz mežaudzi, pieņemam lēmumu, cik ātri to risināt, kā arī kādā veidā. Ja veicamie darbi ir nelieli, bet situācija ir kritiska no meža audzēšanas viedokļa, veicam grāvju ikdienas uzturēšanas darbus, jo nav laika gaidīt. Ja grāvju caurteces atjaunošanai nepieciešami lielāki darbi un investīcijas, plānojam atjaunošanu vai pārbūvi (renovēšanu/rekonstruēšanu), ko uzticam saviem kolēģiem no meža infrastruktūras.

– Kā veicat meliorācijas sistēmu apsekošanu?

– Saskaņā ar normatīvajiem aktiem mežu meliorācijas sistēmas ir jāapseko katru gadu pēc pavasara paliem, lai novērstu problēmas, kas radušās pavasara ūdeņu uzplūdu dēļ. Mums grāvju apjoms ir tik liels, ka vienā gadā to nevaram apsekot. Tāpēc apsekošanu plānojam tā, lai visi grāvji tiktu apsekoti 5–7 gadu periodā, par pamatu ņemot plānošanas vienību. Apsekošanu konkrētā teritorijā plānojam nākamajā gadā pēc galvenās cirtes veikšanas – ar mērķi sakārtot augšanas apstākļus jaunam mežam. Savukārt plānošanas vienībām, kurām ir aizsargājamas dabas teritorijas statuss, meliorācijas sistēmas nepārbauda vai, ja tomēr nepieciešams to darīt, plāno kā pēdējo apsekošanas periodā.
Neapsekojam arī atjaunotās un pārbūvētās meliorācijas sistēmas trīs gadus pēc to atjaunošanas vai pārbūves darbu pabeigšanas. Šādos objektos pirmā apsekošana plānojama ceturtajā gadā, izņemot, ja ir bijuši īpaši apstākļi, piemēram, intensīvi pavasara pali vai nokrišņi, kuru rezultātā izveidojušies grāvju nogāžu un caurteku izskalojumi.

– Vai bebrus var uzskatīt par meliorācijas sistēmu biedu?

– Mežos ir bebraines, ko gan apsaimniekojam, gan likvidējam. Apsaimniekojamā bebrainē bebrs drīkst dzīvot. Šāds statuss bebrainēm ir vietās, kur ir dabisks meža biotops (mikroliegums) vai arī ir pārplūstošs klajums, vai specifiska reljefa dēļ neietekmē piegulošās platības. Šajās bebrainēs tiek regulēta ūdenstece, lai nepieļautu tuvumā esošo audžu applūšanu, kā arī tiek medīti bebri ikgadējā pieauguma apjomā.

Likvidējamā bebrainē bebrs nedrīkst būt, jo tiek ietekmētas piegulošās audzes un bojāta meža infrastruktūra (meža meliorācijas sistēmas un ceļi). Šajās bebrainēs dambjus nojauc pilnībā un izmedī visus bebrus. Pašreiz, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar medniekiem, bebru postījumu samazināšanas stāsts ir guvis pozitīvu ievirzi. 2001. gadā likvidējamās bebraines ietekmēja nepilnu 4600 ha meža stāvokli, bet pagājušajā gadā tie bija vairs tikai 130 ha, kas ir maz, salīdzinot ar platību apjomu pirms tam. Veiksmes stāsts slēpjas divos faktoros, pirmkārt, mēs sakārtojām meliorācijas sistēmas, kas atvieglo bebru medības; otrkārt, konkrētajās medību teritorijās maksājām medniekiem, lai nepieļautu bebru atkārtotu ienākšanu grāvjos – nojaucot dambjus, medījot dzīvniekus.

– Vai veidojat jaunas meliorācijas sistēmas?

– Pašreiz lielāku uzmanību vēršam uz esošās meža meliorācijas sistēmas uzturēšanu, bet dažreiz jauni grāvji tiek rakti esošo sistēmu robežās, lai saglabātu meža biotopus vai mikroliegumus, tad veidojam grāvjus apkārt, nevis rokam tos caur aizsargājamo teritoriju. Tāpat, arī būvējot jaunos ceļus, veidojas jauni grāvji un caurtekas.

– Vai meliorācijas sistēmu uzturēšana ir kampaņveida darbs vai pastāvīgs?

– Koksnes pieaugums un labvēlīgā ietekme pilnā mērā var izpausties tikai tad, ja meža nosusināšanas sistēma darbojas labi un ilgstoši. Nevar būt tā, ka gadu stāv uzplūdināts bebru dambis, tad to nojauc, ūdens aiztek un viss ir kārtībā. Dziļākās koka saknes šāgada laikā ir atmirušas, un jāpaiet zināmam laikam, lai tās atkal atjaunotos. Tas nozīmē, ka ūdens līmenis jāuzrauga nepārtraukti, grāvji jāapseko regulāri un jāveic to ikdienas uzturēšanas darbi.

– Kādus meža meliorācijas uzturēšanas darbus veicat?

– Viens no galvenajiem uzturēšanas darbiem ir meliorācijas grāvju attīrīšana no piesērējuma, kura laikā veic grāvju gultnes un profila atjaunošanu, izrokot un izlīdzinot laika gaitā grāvī izveidojušos piesērējumu, tādējādi atjaunojot netraucētu ūdens novadīšanu. Viena metra iztīrīšanai no grāvja nepieciešams izrakt no viena līdz pat pieciem kubikmetriem grunts. Atsevišķos meža masīvos grunts sastāva dēļ rakšana ar ekskavatoru ir jāatkārto. Attīrām grāvjus no lokāliem šķēršļiem, visbiežāk tie ir bebru izveidotie aizsprosti jeb dambji, kā arī kritušiem kokiem, ūdens saskalojumiem vai cita veida šķēršļiem, kas traucē brīvai ūdens plūsmai. Kā profilaktisku pasākumu var uzskatīt krūmu un koku ciršanu meža ceļu joslās un to sāngrāvjos, kas nodrošina ceļa pārredzamību, veicina ceļa žūšanu un ūdens teci grāvjos. Cērtam arī krūmus un pļaujam zāli grāvju gultnē un uz atbērtnēm. Svarīgs ikdienas uzturēšanas darbs ir caurteku attīrīšana no sanesumiem, novēršot tās aizsprostošanos un nodrošinot netraucētu ūdens caurplūdi. Nepieciešamības gadījumā veicam arī caurteku vai to posmu nomaiņu vai atjaunošanu.

Gatavojot cirsmās augsni ar pacilu metodi, izmanto ekskavatoru ar parasto, rakšanas darbiem paredzēto kausu. Šāda tehnika cirsmās var veidot ievalkas, kas novada liekos virszemes ūdeņus līdz grāvim. Nosusinot cirsmu, ātrāk sākas veģetācija un veidojas labvēlīgāki apstākļi jaunaudzes veidošanai, jo veģetācijas periodā ir būtiski, lai kociņi nemirktu ūdenī.
Foto: no LVM arhīva

– Kāds ir taustāmais ieguvums no meža meliorācijas?

– Vistaustāmākais rezultāts ir koksnes gada pieaugums, kas meliorētās platībās var būt pat vairākas reizes lielāks salīdzinājumā ar nenosusinātām platībām. Skaitļos tas ir līdz pat 5 m3 papildu pieauguma gadā uz hektāru; pieaugums ir atkarīgs no augsnes un pieejamajām barības vielām. Ja viens kilometrs grāvja nosusina 10–14 ha meža, tad var izrēķināt, cik liels papildus pieaugums rodas. Pārrēķinot pieaugumu naudas izteiksmē, ieguvums ir tik liels, ka investīcija grāvjos atmaksājas jau pāris gados.

Meliorētajās meža platībās palielinās noturība pret vējgāzēm, jo augsta gruntsūdens apstākļos kokiem neveidojas dziļa sakņu sistēma. Ja bebri uzplūdina ūdens līmeni, tad savukārt dziļās saknes nokalst un koks ir vairāk pakļauts stipriem vējiem. Ja ūdens sistēma noregulēta, tad kokam veidojas dziļās saknes, kas to stabili notur vējgāzēs.

Meliorācija labvēlīgi ietekmē meža atjaunošanu – nocērtot cirsmu, tā var kļūt pārmitra, jo lielie koki pirms tam transpirēja mitrumu. Tad meliorācijai ir nozīme, jo ātrāk uzlabojas apstākļi cirsmā, var kvalitatīvāk sagatavot augsni. Labāki apstākļi samazina stādiņiem pārstādīšanas stresu, kā arī uzlabo barības vielu pieejamību. Meliorētās augsnēs jaunajiem stādiņiem ir būtiski lielāks biomasas pieaugums jau pirmajā sezonā, tas strauji pāraug zālaugus, tādējādi būs mazāk jāinvestē kopšanas darbos pirmajos gados. Savukārt, ja cirsmā ir pārmitrs, stādiņš pāris gadu veģetē, kamēr saņemas.

Grāvji labvēlīgi ietekmē arī meža autoceļu stāvokli, pavasaros tie vairs nav tik atmiekšķēti, tāpēc tos nebojā gan meža izstrādes, gan koksnes transportēšanas laikā.

Pievienot komentāru