Graudaugi, Tīrums

Iegulda 50 000 eiro rudzos. Vai programma rosinās zemniekus pievērsties riskantas kultūras audzēšanai?

Auzu pārslu, miltu un citu graudu produktu ražotājs AS “Rīgas dzirnavnieks” šajā sezonā startē ar iniciatīvu, kuras mērķis ir rosināt zemniekus aktīvāk audzēt ziemas rudzus – par vairāk nekā 50 000 eiro tiks finansēti izdevumi, atvieglojot zemniekam sēju, kā arī pilnībā garantējot ražas uzpirkšanu. Tikmēr zemnieki pagaidām programmā iekļaujas samērā piesardzīgi. Rudzu cena allaž bijusi zemāka nekā kviešiem vai rapšiem, bet ņemšanās – daudz lielāka. Tomēr situācija varētu mainīties, jo graudu iepirkuma cena pamazām, bet kāpj, turklāt tai līdzi – arī pieprasījums pēc rudziem eksporttirgos, piemēram, Skandināvijā.

“Nu, mēs vēl turamies un rudzus audzējam 100 hektāros, jo paši esam rudzu maizes ēdāji, bet tā ir riskanta kultūra,” saka Ikšķiles novada “Lauciņu” saimnieks Ainārs Stiliņš. Viņš skaidro – ja kviešiem nav labs lipekļa rādītājs, tos var atdot lopbarībai. Bet, ja labi krišanas rādītāji nav rudziem, tad nu tie der vienīgi spirtam. Tāpēc daudzas saimniecības atteikušās no rudzu audzēšanas un pāriet uz naudīgākām kultūrām, kādi ir kvieši vai rapši. Viņš gan tūlīt piebilst, ka saimniecība no rudzu audzēšanas neatteiksies, jo īpaši šoruden, kad sēkla un agronoma padomi būs par brīvu. Turklāt vēl garantija, ka visai izaudzētajai ražai būs noiets un nekas no rudziem klētī neieguls. Patlaban jau nokultas un “Rīgas dzirnavniekam” pārdotas pirmās 500 tonnas rudzu. Cena arī pamazām kāpjot – nupat jau bijuši krietni virs 130 eiro par vienu tonnu, kas ir tīri labs rādītājs salīdzinājumā ar pagājušā gada uzpircēju piedāvājumu.

“Vispār šogad ziemāju ievākums salīdzinājumā ar citiem gadiem ir divreiz mazāks, jo mūsu laukiem mitruma bija par maz. Rudzus tomēr sēsim atkal. Audzējam lielākoties veco šķirņu rudzus, bet ir arī hibrīdu šķirnes, jo tiem ir lielāka raža un tie ir augumā īsāki. Šogad gan bija neierasta situācija, ka hibrīdi deva mazāku ražu nekā vecās šķirnes. Tomēr maizes cepēji teic, ka iznākums no vecajiem rudziem ir daudz labāks, maizīte garšīgāka,” stāsta saimnieks.

Skandināvu rudzus, nevis vietējos
“Piedāvāsim zemniekam īpaši atlasītas šķirnes un apmaksāsim agronoma pakalpojumus, kā arī iepirksim visu ražu, lai panāktu, ka tāda kultūra kā rudzi atkal tiek sēta iepriekšējo gadu apjomā,” tā “Rīgas dzirnavnieka” jauno iniciatīvu rosināt saimniekus šoruden laukus apsēt ar rudziem skaidro uzņēmuma ģenerāldirektore Anita Skudra. Viņa arī atzīst, ka programmā plānots izmantot nevis vietējās, bet gan Skandināvijā selekcionētas un pārbaudītas hibrīda šķirnes. Latvijas senajām šķirnēm vēl jāpaciešas. Tiesa, ja Zemkopības ministrijā rastu iespēju atbalstīt seno šķirņu selekciju, kā tas notiek, piemēram, Igaunijā, tad uzņēmumiem būtu lielākas iespējas paplašināt līdzīgas programmas, tādējādi mazinot pašu biznesa risku.

“Pateicoties mērķtiecīgam darbam daudzu gadu garumā, Latvija pasaulē ir pazīstama kā izcilas kvalitātes kviešu audzētāja, bet mēs vēlamies sasniegt to pašu arī ar citām graudu kultūrām, tostarp arī rudziem. Mēs zinām, ka to var izdarīt, jo pirms četriem gadiem sākām līdzīgu programmu ar auzām un redzam teicamu iznākumu, ar kuru apmierināti esam gan mēs, gan auzu audzētāji. Šobrīd ir pienācis laiks pievērst īpašu uzmanību rudziem un ar mērķtiecīgu darbu panākt, lai esam rudzu kvalitātes jomā viens no reģiona labākajiem piemēriem,” tā Skudra.

Četratā uz Indiju
Rudzu audzēšanas programma nav vienīgais šīs sezonas jaunums “Rīgas dzirnavniekā”. Uzņēmums nupat pabeidzis vairāku mēnešu auditu, kā iznākumā saņemts īpašs sertifikāts miltu tirdzniecībai uz Indiju. Uzņēmums liek lielas cerības uz šo eksporta spēles kārti, jo, ja viss izdosies, kā cerēts, “Rīgas dzirnavnieks” kļūs par vienu no četriem piegādātājiem pasaulē, kas eksportēs dažādus miltus uz Indiju, – līdzās Austrālijai, Brazīlijai un Lielbritānijai. “Iekļūt Indijas tirgū jebkuram uzņēmumam jebkurā nozarē nozīmē milzu iespējas ilgtermiņa eksportam. Kvalitātes sertifikācijas process bija ārkārtīgi skrupulozs, taču esam to izturējuši. Patlaban veiktas pēdējās laboratoriskās produkcijas analīzes, un jau esam sagatavojuši arī pirmās testa partijas eksportam uz Indiju,” stāsta uzņēmuma vadītāja. Viņa arī akcentē, ka uzņēmuma ilgtermiņa darbības vārdā svarīgi dažādot eksporta tirgu. “Mums ir būtiski, lai mēs nebūtu atkarīgi no viena tirgus. Mūsu eksporta komanda brauc gan uz Āfriku, gan Tuvajiem Austrumiem, gan Āziju, gan Eiropu, tie visi ir ienesīgi tirgi. Patlaban pārdodam produkciju vairāk nekā 20 valstīs daudzos reģionos pasaulē, tostarp Tuvo Austrumu valstīs, Āzijā, Āfrikā un Eiropā. Uzņēmuma eksporta produkti galvenokārt ir auzu pārslas, auzu milti un kviešu milti.”

Rudzu sējumi samazinās
Latvijā rudzu sējumu platības ir būtiski samazinājušās – pērn rudzi tika iesēti 33 900 hektāru platībā, bet šogad – 18 700 hektāru platībā. Lai arī viens no skaidrojumiem rudzu sējumu platību samazinājumam ir pagājušā gada rudens lietavas, kas traucēja lauku apsēšanu, tomēr rudzu audzēšanas popularitāte pēdējo desmit un divdesmit gadu laikā ir strauji sarukusi.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, deviņdesmito gadu sākumā Latvijā ar rudziem tika apsēti vidēji 85 000 hektāru gadā, 2008. un 2009. gadā – 59 000 hektāru, bet pēdējos piecos gados – no 32 000 līdz 37 000 hektāru.

“Rīgas dzirnavnieks” pirms četriem gadiem sāka auzu audzēšanas programmu, kurā patlaban piedalās 30 saimniecības, nododot gadā ap 30 000 tonnu auzu.

Dati: csp

5 Komentāri

    1. Jāaudzē reģionam piemērotās šķirnes, nevis kuras dod lielāko masu !
      Tagad “maize” jau nākošajā dienā ir pārvērtusies atpakaļ nenosakāmas garšas miltos, kurus pat govis ēd nelabprāt…

Atbilde uz ačgārņi komentāru

Atcelt atbildi