Dzīvesveids, Lauku sēta

Ja stāds izvelk pirmo gadu, būs dzīvotājs. Grobiņas “Mārsili” par kaprīzo lavandu audzēšanu

Dzimusī liepājniece Zane Gusta tagad kļuvusi par laucinieci, darba tikumu bērnībā savulaik iemācījusies no vecmāmiņas, kura dzīvojusi Durbes novada Dunalkas pagastā. Izjutusi arī ārzemju darba smagumu un augļus Anglijā un ASV, tomēr atgriezusies Latvijā. Iepazinusies ar savu nākamo vīru Sandri, kuram Grobiņas pagastā piederējusi saimniecība “Mārsili”- toreiz nekopts īpašums. Trijos gados tas pārtapis par peļņu un dzīvesprieku dodošu uzņēmumu, audzējot un veidojot dažādus izstrādājumus no lavandas, kā arī uzņemot tūristus. Jaunas idejas te augot kā sēnes pēc lietus, un lavandas produktu klāsts aizvien papildinās. Pie darba Gusti radina arī savu trīsgadīgo meitiņu Emīliju.

Zeme “Mārsilos” ir 2,9 hektāri, lavandas aug pagaidām 0,6 hektāros. “Sāku interesēties, kas mūsu neauglīgajā zemē var augt- šai apkārtnē ir ļoti daudz grants un zeme ir ļoti smilšaina. Pirmajā vasarā gan siltumnīcā, gan uz lauka audzēju tomātus un gurķus – nekas prātīgs neizauga un visu laiku bija jālaista. Pirmā doma bija audzēt smilšērkšķus, kuri aug šādā zemē. Lavanda arī piemērota. Nopirku pirmos lavandas stādiņus veikalā “Depo”- neizauga. Interesējos,kur varu iegādāties pilnvērtīgus stādus un sazinājos ar Bulduru dārzkopības vidusskolas pasniedzēju Anitu Omkeli,” stāsta Zane. Zinošā speciāliste ieteikusi, lai nekādā gadījumā neņemot sēklas, jo ir ļoti slikta dīgtspēja, bet mudinājusi turpat Bulduros pasūtīt stādiņus. Iegādājušies 200 stādus, kurus gan iestādījusi nepareizi, tomēr beigās tās ļoti labi sākušas augt, līdz radusies doma – kur izmantot?

Pēc pāris nedēļām – pirmie pircēji

”Mamma uz Ziemassvētkiem bija uzdāvinājusi šūtu rotaļlietu, un nodomāju- varbūt ar lavandu var pildīt rotaļlietas? Lavanda palīdz saldam miegam, un maziem bērniem tas ir īpaši nozīmīgi. Aizgāju prom no algota darba, un sāku savu biznesu. Rotaļlietas dāvinājām draugiem. Tas tik ātri attīstījās, ka pēc pāris nedēļām sāka parādīties pirmie pircēji,” atceras Zane un atklāj, ka 2014. gadā pirmo reizi ar savu produkciju startējuši Liepājā, Līvu ciema tirdziņā un viss ticis izpirkts. Vēlāk piedalījušies arī Kalnciema tirdziņā Rīgā un atraduši pirmos sadarbības partnerus.

“Tad lavanda aptrūkās, un startējām mazo lauksaimnieku projektā, lai varētu paplašināt stādījumus. Sastādījām sešus tūkstošus stādu. 15 tūkstošus eiro mums piešķīra projektā. Bija izveidots lauks, un cilvēki sāka prasīt- vai var braukt pie jums ciemos? Kā brauksiet, ja mums vēl nav izveidota infrastruktūra?” saka Zane un piebilst, ka tolaik paralēli vēl mācījusies Tūrisma vadības un rekreācijas nodaļā Liepājas Universitātē. Šogad ieguvusi bakalaura grādu tūrismā- mācības saista kopā ar uzņēmējdarbību. „2016. gadā startējām vēl vienā projektā, kur apguvām jau lielāku naudas summu – 55 tūkstošus eiro”. Birokrātija projekta rakstīšanas gaitā bijusi milzīga, bet Gusti tāpēc nav nolaiduši rokas. Uzcelta ēku, kur uzņemt viesus un vēl divas kempingmājiņas. Ir „Lavandas māja” un „Zaļā māja” ar atbilstošu interjeru. Šogad “Mārsilus” jau apciemojuši ap 1600-1700 ciemiņu.

Foto Jānis Vecbrālis


Ja stāds “izvelk” pirmo gadu, būs dzīvotājs..

Zane izklāsta, ka lavanda ir unikāla, tā ir gan ārstniecības augs, gan garšaugs, to lieto pret galvassāpēm, reiboņiem, bezmiegu. Lavandas tēju ieteicams dzert vakaros- it sevišķi pēc grūtas, stresainas dienas. Ēterisko eļļu var iesmērēt deniņos, ja sāp galva.

Tomēr lavandu ir diezgan grūti audzēt nestabilā klimata dēļ. Ja stāds izdzīvojis pirmajā gadā, tad būs dzīvotājs. Tas ir daudzgadīgs augs, dzīvo līdz pat desmit gadiem. Lavandu pareizi jāapgriež un tādās bīstamās zonās, kur ir atklāts vējš vai mitra augsne, augs var nopūt vai arī izsalt. Vēl augam bīstams pavasaris, kad dienā, piemēram, ir plus pieci, bet naktī mīnus pieci grādi. Tad augs ir stresā un ātri var aiziet bojā. Vispateicīgākās esot ziemas, kad ir apmēram desmit centrimetru bieza sniega kārta.

“Ja ilgāk pagarina ziedēšanas laiku un nekopj, bet tikai skatās uz ziediem- tie ātri vien pārkoksnējas, kļūst par krūmaugu. Tad ziedi nav tik skaisti. Kopšana – jāravē, pavasarī jāapgriež apsalušie dzinumi. Pavasaros jābūt ļoti uzmanīgiem, jo bieži vien pēc ziemas visi stādi ir melni. Pirmajā gadā tādējādi ļoti daudz stādu pazaudējām vienkārši izraujot no zemes, jo domāju, ka tie aizgājuši bojā. Tie, kurus neizrāvu, ap jūniju sāka dzīt jaunus dzinumus. Saknīte ir dzīva, bet virsējo kārtu ir jānogriež. Augs atjaunojas,” pamāca saimniece. Ja aprīlī vai maijā liekoties, ka tas ir nomiris, iespējams vēl, ka stāds būs dzīvotājs. Vispareizākais lavandu stādīšanas laiks esot jūnijs, kad nav vairs riska, ka naktī būs salnas.

Aizvadītā vasara lavandām ne īpaši patika, jo bija lietains laiks. Taču arī tajās vasarās, kad ir sauss, lavandām pietiek ar rasas mitrumu. Ko daba dod, to tās pieņem. Lavandas plaši izmanto rožu dobēs, īpaši angļu un franču stādītajās, jo tās atbaida kaitēkļus. Lavandai ir pavisam 37 šķirnes un tikai daļa ir ar zilo un violeto toni. Ir arī balti un rozīgi ziedi. Latvijai piemērotas septiņas šķirnes un “Mārsilos” audzē divas, vietējiem apstākļiem vispiemērotākās.

Grobiņniece stāsta, ka saimniecībā ar ieņēmumiem varot sev nodrošināt algas, bet vasarās nāk arī palīgstrādnieki – palīdz ravēt.

“Es jūtu, ka esmu savā vietā. Ļoti daudzi cilvēki interesējas, kā rakstīt projektus, labprāt dalos pieredzē. Mans mērķis ir, lai katram un visiem kopā iet labi. Tāpēc jādalās ar zināšanām, lai kopā augtu un attīstītos. Saku cilvēkiem – pirms trim gadiem te bija gara zāle, un nav jau tik milzīgi finanšu līdzekļi ieguldīti saimniecības radīšanai. Tikai birokrātija un komisijas gan dažādas, bet tad izvēdinu galvu savos laukos, lavandu smaržā, un viss atkal ir labi,” saka uzņēmēja.

Pievienot komentāru