Laukos
Dārzeņi un augļi

Sēklgrauži, rūsa un citas lauka pupu kaites. Eksperte par šā gada sezonas īpatnībām 16


Smecernieka bojuājumi
Smecernieka bojuājumi
Smecernieka bojuājumi

Inese Liepiņa, VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Ik gadu arvien straujāk pieaug ar lauka pupām kā zaļināšanas kultūru apsēto platību apjomi. Pākšaugus savu pozitīvo īpašību dēļ sējumu struktūrā noteikti novērtēs daudzas pēckultūras. Protams, atšķirīga ir katras saimniecības pieredze lauka pupu audzēšanā. Vieniem audzētājiem tā ir vairāku gadu uzkrātā pieredze, bet citiem tie ir jauni izaicinājumi šīs kultūras audzēšanā. Un, neraugoties uz jau esošo praksi un pieredzi, vēl arvien rodas daudz jautājumu, uz kuriem ne vienmēr rodamas tūlītējas atbildes un risinājumi.

Katras jaunās sezonas atnākšana jau ierastām plānotām lauksaimnieku rūpēm arvien biežāk pievieno neprognozējamos dabas untumus. Klimatiskie apstākļi ir un paliks viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmēs kvalitatīvas ražas ieguvi. Papildus tiem kā jebkuru citu kultūraugu arī lauka pupas visā veģetācijas periodā apdraud dažādi kaitēkļi un slimības. Palielinoties lauka pupu sējumu platību īpatsvaram, pieaug arī to kaitīgo organismu kaitnieciskās darbības nozīmība.

Tauriņziežu smecernieks

Šogad nedaudz iekavējās sējas darbi. Vēsie laika apstākļi pavasarī kavēja lauka pupu sadīgšanu un attīstību, bet nebūt nekavēja kaitēkļu iznākšanu no ziemošanas vietām. Par tauriņziežu smecernieku vaboļu klātbūtni liecināja ne tikai skaisti izrobotās lapu malas sējumā, bet arī pašu vaboļu sastopamība uz augiem. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālistu veiktajos novērojumos tās bija pamanāmas maija sākumā agrīnās pupu attīstības stadijās, kad dīgļlapas saskatāmas virs augsnes virskārtas, līdz izveidojusies otrā īstā lapa (AS 10–12). To izplatība bija vidēji 2–10%, atsevišķos sējumos Kurzemes un Zemgales pusē no 32 līdz 68%.

Gaisa temperatūrai palielinoties, līdz pat mēneša beigām, kad pupām bija izveidojušās trīs līdz piecas lapas (AS 13–15), strauji pieauga arī smecernieku aktivitāte. Lielākajā daļā apsekoto lauku to izplatība bija vērojama no 26 līdz 98%, atsevišķos sējumos smecernieki bija bojājuši faktiski visus augus, taču to bojājumu pakāpe bija neliela – 1%, tikai atsevišķos sējumos sasniedzot 3–5%, kas būtiski neietekmēja augu tālāko attīstību. Tauriņziežu smecernieku vaboļu rosīgums uz augiem tika novērots līdz pat jūlija sākumam, kad vēlāk sētos sējumos augiem bija izveidojušās deviņas un vairāk īstās lapas, līdz ziedēšanas sākumam (AS 19–63) to bojājumi novēroti galvenokārt uz augu augšējām jaunākajām lapiņām.

Tauriņziežu smecernieka ierobežošana notiek reti, un parasti tā nav nepieciešama. Lielāku kaitējumu augiem var nodarīt smecernieka kāpuri, kas uz pupu saknēm noēd slāpekli piesaistošās gumiņbaktērijas, kas savukārt var aizkavēt augu augšanu. Lēmums par ierobežošanas pasākumu veikšanu audzētājam būtu jāpieņem, rūpīgi novērojot kaitēkļa sastopamību un izplatību savā pupu sējumā.


Foto;Inese Liepiņa

Galerijas nosaukums

Pupu sēklgrauzis

Pupu sēklgrauzis ir viens no nozīmīgākajiem lauka pupu kaitēkļiem. Tā kaitnieciskā darbība var būtiski pasliktināt ražas kvalitāti. Lauka pupu audzētājiem būtu jāpievērš liela uzmanība sēklas materiāla kvalitātei, kā arī pārdomātai lauka izvēlei pirms sējas, izvairoties no sējas laukos, kas atrodas iepriekšējā gadā audzēto pupu lauku tuvumā.

Pirmās sēklgraužu vaboles šogad tika novērotas maija beigās Zemgales pusē, kad pupām bija izveidojušās piecas līdz deviņas īstās lapas (AS 15–19). No ziedpumpuru veidošanās sākuma līdz pupu pilnziedam (AS 50–65) apsekotajos laukos sēklgraužu izplatība bija 2–10% (viena divas vaboles uz viena auga), arī noēsto ziedu izplatība vidēji bija 2–6%. Lauka pupu sējumos kaitēkļu pievilināšanai izliktajos dzeltenajos ķeramtraukos no ziedpumpuru parādīšanās laika līdz pilnziedam tikai divos apsekotajos laukos tika konstatētas vienā traukā piecas un otrā viena pupu sēklgraužu vabole. Arī šogad izliktos līmes vairogus sēklgrauži apmeklēja pasīvi. Tātad pagaidām, lai konstatētu pupu sēklgraužu parādīšanos un klātbūtni sējumā, nevarēs paļauties tikai uz palīglīdzekļu izmantošanu, būs nepieciešama regulāra sējumu apsekošana.

Jūlija sākumā pupu ziedēšanas nobeiguma laikā sējumos uz pirmajām pākstīm novērotas sēklgraužu sadētās olas. Kurzemes un Vidzemes laukos pākšu attīstības stadijā, kad 10% pākšu sasniegušas šķirnei raksturīgo garumu, līdz pupas pākstīs sāk piebriest (AS 71–75), tika konstatēti sēklgrauža kāpuru bojājumi ar nelielu izplatību – 2–8%. Augustā un septembra sākumā lielākajā daļā apsekoto lauku pupu nogatavošanās stadijā (AS 80–85) sēklgraužu kāpuru izplatība sasniedza jau 6–22%.

Pupu laputis, alotājmušas

Pupu laputis sējumos sastopamas katru sezonu. Savairojoties masveidā, īpaši nozīmīgu kaitējumu augiem tās var nodarīt ziedpumpuru veidošanās laikā. Šogad tās tika novērotas pirmo ziedpumpuru parādīšanās laikā (AS 51) jūnija vidū. Līdz pupu ziedēšanas beigām (AS 69) jūnijā un jūlijā to izplatība apsekotajos laukos nepārsniedza 2–6%.

Atsevišķos laukos ziedkopu veidošanās laikā uz augu lapām varēja novērot maznozīmīgus alotājmušas kāpuru radītos bojājumus. Lauka malās tika konstatēti arī gliemežu bojājumi.


Dīgstu puve

Šāgada mitrie laikapstākļi ar mēreno gaisa temperatūru kopumā bija ļoti labvēlīgi dažādu slimību attīstībai. Nelabvēlīgie augšanas ap­­stākļi agrīnās pupu attīstības stadijās var sekmēt dīgstu slimību attīstību. Šogad dīgstu puve novērota maija beigās un jūnija sākumā divos no monitoringa laukiem Latgalē, kad augiem izveidojusies trešā līdz piektā lapa (AS 13–15).

Brūnplankumainība

Augu inficēšanās ar brūnplankumainību slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos notiek katru sezonu. Šogad pirmās brūnplankumainības slimības pazīmes konstatētas maija beigās Kurzemes un Latgales pusē jau pupu agrīnās attīstības stadijās (AS 13–15). No ziedpumpuru veidošanās sākuma līdz ziedēšanas sākumam (AS 50–61) slimības izplatība bija neliela, jūnija beigās novērotajos pupu sējumos tā nepārsniedza 2–12%. Vēsie laika apstākļi pupu ziedēšanas un pākšu veidošanās sākumā nedaudz aizkavēja slimības izplatību, un jūlijā apsekotajos laukos tā bija 4–18%.

Brūnplankumainības straujāku attīstību sekmēja nedaudz siltāki un nokrišņiem bagātāki laikapstākļi jūlija beigās un augusta sākumā, kad pupām pākšu attīstība bija beigusies un sākās sēklu nogatavošanās (AS 71–80). Lielākajā daļā apsekoto lauku tā sasniedza 8–38%, līdz veģetācijas sezonas otrajā pusē atsevišķos lauka pupu sējumos sasniedzot pat 60–100% izplatību ar attīstības pakāpi 2–11%. Uz pākstīm veiktajos novērojumos (pākstis zaļas, pupas piepilda pākstis – AS 80) pupu brūnplankumainības izplatība šogad nepārsniedza 18%.


Koncentriskā plankumainība

Šajā sezonā koncentriskās plankumainības pirmās pazīmes novērotas jūnija vidū dažos lauka pupu sējumos Vidzemes pusē pirmo ziedpumpuru parādīšanās laikā (AS 51) ar izplatību 2–4%. Ziedkopu veidošanās un pupu ziedēšanas laikā (AS 51–65) apmēram trešdaļā apsekoto lauku slimības izplatība bija 2–18%.

Koncentriskās plankumainības izplatība pieauga jūlija beigās–augusta sākumā no pupu ziedēšanas beigām un pākšu attīstības laikā (AS 69–75). Vairāk nekā pusē no apsekotajiem laukiem tās izplatība pieauga līdz 26%. Atsevišķos monitoringa laukos Vidzemē un Latgalē sēklu nogatavošanās laikā tā sasniedza 30–40% ar attīstības pakāpi 2–5%. Uz pākstīm veiktajos novērojumos slimības izplatība bija 2–4%. Šogad uz pākstīm Zemgales pusē novērotas arī iedegas ar izplatību no 4 līdz 12%, vienā laukā pat līdz 36% ar attīstības pakāpi 3–4%.

Rūsa

Visbiežāk rūsa parādās pupu vēlākās attīstības stadijās – parasti pēc ziedēšanas veģetācijas perioda otrajā pusē. Šogad pirmās rūsas pazīmes novērotas Kurzemē jūlija vidū pākšu attīstības laikā, kad 10% pākšu sasniegušas šķirnei raksturīgu lielumu (AS 71), ar nelielu izplatību – 2% un attīstības pakāpi 1%. No pupu pākšu attīstības sākuma līdz sēklu nogatavošanās laikam (AS 78–85) augustā un septembra sākumā apsekotajos laukos slimības izplatība nedaudz palielinājās, nepārsniedzot 12%, tikai vienā no monitoringa laukiem Zemgales pusē tās izplatība bija 36% ar nelielu attīstības pakāpi līdz 3%.

Kopumā aizvadīto sezonu var uzskatīt par lauka pupām labvēlīgu, jo neierasti ilgi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem lauka pupu sējumi izskatījās zaļi un veselīgi un pupas sasniedza nepierasti lielu augumu. Protams, minētais vairāk attiecināms uz tiem sējumiem, kuru saimnieki bija veikuši augu aizsardzības pasākumus.


Vairāķ lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv