Gaļa un zivis, Gaļas lopkopība

Kā nosolīt vislabāko bulli. Melderu ģimenes pieredze izcilu gaļas liellopu audzēšanā

Dace un Aigars Melderi Kuldīgas novada Rumbas pagasta bioloģiskajā saimniecībā “Kolumbi”, kas ir SIA “Lāses AM” struktūrvienība, piecu gadu laikā izveidojuši, iespējams, vislabāko vaislas gaļas liellopu ganāmpulku Latvijā, kas ieguvis labu atpazīstamību Zviedrijā un Vācijā. Balvas “Sējējs 2017” laureāta nosaukumu saņēmušie saimnieki dalās pieredzē par vaislas gaļas liellopu audzēšanas tehnoloģiju, situāciju tirgū un nākotnes iecerēm, kas saistītas ar pievienotās vērtības radīšanu saimniecībā audzētajiem dzīvniekiem un gaļas eksportu.


– Kāpēc audzēšanai izvēlējāties trīs gaļas liellopu šķirne
s?

Dace Meldere: – Izvēli noteica šķirņu popularitāte Latvijā. Limuzinus izvēlējāmies tādēļ, ka pēc šīs šķirnes ir liels pieprasījums. Tie ir toli bezragu dzīvnieki, arī pēcnācējiem nebūs ragu. Patlaban populāri ir veidot bezragu līnijas. Simentāles šķirne ir ļoti laba nobarošanai, gaļas ražošanai. Šarolē tirgū ir vispieprasītākie, tiem seko limuzini. Simentāļi ir ideāli gaļai, labi izmanto lopbarību. Šīs šķirnes dzīvniekiem dienā ir 2 kg liels dzīvmasas pieaugums. Limuzinu govis ir tramīgākas, nepakļāvīgākas, grūtāk sveramas salīdzinājumā ar Šarolē un Simentāles dzīvniekiem. Ar Šarolē telēm un govīm ir daudz vieglāk darboties, tās ir prognozējamas.

Patlaban no 320 ganāmpulka dzīvniekiem mums 23 ir tīršķirnes tolie simentāļi, 39 tolās Limuzinas tīršķirnes govis, visas pārējās ir Šarolē šķirnes zīdītājgovis, kas atnesīsies nākamajā gadā.

– Kā sākāt veidot ganāmpulku?

– Sākām ar 10 grūsnām Šarolē šķirnes govīm un vienu bulli 2012. gadā. Tad sapratām, ka ar 10 govīm bizness nevar būt, tas ir vien hobijs. Bija diezgan liels pieprasījums pēc mūsu atražotajām gotiņām un bullīšiem. Pirmos ļoti ātri izpirka. Sapratām, ka ganāmpulks ir jāpalielina, atvedām 34 tolās grūsnās teles no Zviedrijas – zviedru līniju ar ļoti labu bulli, vārdā Granīts. Viņš bija izcils, Heroe, viena no Zviedrijas vislabākajiem buļļiem, dēls. Vērtējot ģenētiku, visvairāk iepatikās zviedru piedāvājums, tāpēc pie tā palikām. Zviedru šķirnes dzīvnieki patiešām ir ar ļoti labi izteiktu temperamentu, mierīgāki, tiem ir arī vieglas dzemdības. Braucām uz Zviedriju pieredzes apmaiņā, ļoti sadraudzējāmies ar turienes Šarolē asociāciju. Mūs Zviedrijā vienmēr ļoti labi uzņem. Mācīja pareizu barības gatavošanu, rādīja praktisko pieredzi, arī teoriju. Mēs pat iemācījāmies pēc taustes, smaržas un izskata uz lauka noteikt, kad jāvāc lopbarība. Ik gadu noteikti divas reizes aizbraucam uz Zviedriju.

Aigars Melderis: – Šāgada martā Zviedrijā pirmoreiz piedalījāmies vairāksolīšanā. Pirmie no Baltijas valstīm.

D.: – Mēs nosolījām 2017. gada vislabāko buļļu stacijā izaudzēto Zviedrijas bulli Manhatanu no Simontrop fermas. Kopā ar atvešanu tas maksāja 12 500 eiro. Vācijā Masterrind vairāksolīšanā šogad pirkām Limuzinas šķirnes bulli Ureliusu ar skandināvu un dāņu ģenētiku. Tas arī bija vislabākais savā grupā.

Pērkam vislabākos vaislas dzīvniekus, lētajiem pakaļ nebraucam. Redzam, ka par latviešiem ir arī radies priekšstats, ka viņi mēdz no grupas ņemt vissliktāko, jo cena šķiet vispiemērotākā. Mēs ar vīru lēmām tā – ja pērkam, tad pērkam kārtīgu dzīvnieku un, ja nepieciešams, vēlāk savelkam jostu, atsakāmies no kaut kā cita, bet lai lops būtu patiešām labs. Kāda jēga vispār braukt uz vairāksolīšanu citā valstī, ja nevar nopirkt vislabāko? Vidēja līmeņa dzīvniekus var nopirkt tepat Latvijā. Mūs vienīgos no Baltijas valstīm šogad pirmoreiz uzaicināja uz Summer Meeting Zviedrijā. Šajā pasākumā visa Skandināvija sanāk kopā, stāsta par sasniegto ciltsdarbā, dodas uz saimniecībām. Mūs uzņēma ļoti labi.

A.: – Mūs uzskata par savējiem. Gandrīz esam viņu audzētāju shēmā. Mani pārsteidza, ka lielajā Summer Meeting pasākumā izsauca Daci, novērtēja viņu. Teica, ka visu labo no Zviedrijas aizvedusi uz Latviju. Mūs vienīgos no Baltijas valstīm uzaicināja uz Šarolē pasaules kongresu, kas nākamajā gadā notiks Zviedrijā no 29. jūnija līdz 6. jūlijam. Tomēr ne jau uzreiz mums uzticējās. Uzticība ir iegūta ar lielu darbu.

D.: – Zviedrijā un Norvēģijā tīršķirnei ir jābūt 10 paaudzēs, mums – četrās paaudzēs. 2018. gadā Latvijā būs jaunā ciltsdarba programma un ļoti daudz kas mainīsies. Patlaban ļoti daudzi saimnieki ir neapmierināti, jo, pēc jaunās ciltsdarba programmas, viņi nesaņems nekādu atbalstu. Atbalstu saņems tikai par tīršķirnes dzīvniekiem. Tīršķirnes ganāmpulka uzturēšanai pastāvīgi ir jādomā par jauno, jāpērk viss labākais, visu laiku ir jāiegulda liela nauda un smagi jāstrādā. Mēs ieguldām ļoti daudz naudas, lai būtu tīršķirne vismaz 10 paaudzēs.

Saimnieki no mums pērk tīršķirnes vaislas buļļus, izmanto krustojumiem gaļas ražošanai. Viņi vēlas, lai dzīvmasas pieaugums būtu vismaz 1,5 kg dienā, un mēs varam tādus piedāvāt. Daudzi audzētāji nodod dzīvniekus Izsoļu namam 200 dienu vecumā, līdz 300 kg dzīvmasā. 60% no dzīvmasas pieauguma nosaka tēva asinis. Līdz 200 dienām, kamēr teļš ir pie mātes, ir tikai mātes ietekme. Pēc 200 dienām kopš dzimšanas sākas tēva ietekme. Es savā fermā redzu – no 200 dienām līdz gada vecumam vidēji varu izaudzēt Šarolē šķirnes bulli 600 kg dzīvsvarā, pat 630–660 kg. Tas ir ļoti labs rādītājs. Neticu, ka vēl kāds Latvijā to var paveikt.

– Kā barojat ganāmpulku?

A.: – Ganības un pļavas aizņem 380 ha, graudus audzējam 60 ha platībā. Ganībām un pļaušanai sējam zāļu maisījumus. Gadā pļaujam vidēji trīs pļāvumus, iegūstam gandrīz 18 tonnas zaļbarības no ha. Sākumā zemes platības nebija tik lielas. Pirmos gadus bija aptuveni 40 ha. Bija iesētas bioloģiskās pļavas, mēs turpinājām iesākto. Pamazām zeme nāca klāt, saglabājām bioloģisko saimniekošanu.

D.: – Ganībām ir intensīvie zālāji, barībai – tauriņzieži, stiebrzāles. Mums ir ļoti liels proteīna daudzums. Pirmajam pļāvumam ir 19,45%, otrajam pļāvumam vairāk nekā 18%, trešajam – gandrīz 17%. Ganības aizņem 150 ha, tās sadalītas sešās ganību vietās. Izmantojam porcijveida ganības – lauku sadala vairākās daļās; kad dzīvnieki apēd zāli vienā vietā, tos pārdzen uz citu. Rituļus no katra pļāvuma iezīmējam savā krāsā. Zaļā krāsā – pirmais, baltā – otrais, daudzkrāsains – trešais. Noteikti no visiem pļāvumiem ņemam barības analīzes. Vērtējam, ar ko katras grupas dzīvniekus barot. Dzīvniekus grupējam – telēm un atšķirtajiem bullēniem dodam pirmo pļāvumu, kur lielāks proteīna daudzums un nepieciešamās vielas. Barību ar mazāku proteīna daudzumu dodam govīm. Papildus dodam arī sienu, līdzsvarojam barību. Govīm, lai dzemdības vieglākas, divus mēnešus pirms dzemdībām proteīna bagāto barību vairs nedodam. Telītes un bullīšus līdz gada vecumam mazliet piebarojam ar miltiem. Tajos ir daudz enerģijas, to vajag, lai veidojas muskuļu masa.

Fermā papildinām barības galdu trīs reizes dienā: no rīta; ja apēduši – pusdienas laikā; un vakarā. Raugāmies, lai visu laiku ir svaiga barība. Dzīvnieks apēd, cik vajag, jo ir gan siens, gan zaļā barība un milti. Vasarā dzīvnieki ēd tikai ganībās izaugušo. Rudenī piebarojam, lai apkārt neklaiņo. Ja atjauno ganības, piebarošanu neveicam. Mums ir ļoti augstvērtīgas ganības. Ik trešo ceturto gadu laukus pārsējam.

A.: – Trīs četrus gadus audzējam zāli, tad rudenī aram un sējam graudus. Mainām augu seku.

D.: – Domājam, kā zālāju ilgmūžību nodrošināt. Šajā gadā pirmo reizi kaļķojām augsni 60 ha platībā. Ja ir pārāk skāba augsne, zālājs pēc diviem gadiem nīkuļo, arī ganības nav augstvērtīgas. Pēc pH rēķinām, cik daudz kaļķa vajag uz ha. Protams, tās ir papildu izmaksas. Cerēsim, ka būs rezultāti.


– Kādi ir turēšanas apstākļi Kolumbu vaislas dzīvnieki
em?

D.: – Rudenī un ziemā dzīvnieka augšana apstājas. Tas visu enerģiju izmanto siltuma nodrošināšanai. Ja ir labi turēšanas apstākļi, dzīvnieks atrodas sausā, tīrā vidē, vienalga, šķūnī vai fermā, protams, būs daudz produktīvāks dzīvnieks. Mums ir četras novietnes. Lopiem nodrošinām jumtu ziemā un rudenī. Pie novietnēm atrodas pastaigu laukumi. Dzīvniekam ir jāvar iziet laukā, kad tas vēlas. Novietnēs izvietojām videokameras. Ir vieglāk darboties, ja datorā un mobilajā tālrunī redzams novietnē notiekošais. Īpaši atnešanās laikā. Atnešanos plānojam no februāra beigām, marta līdz jūnijam. Tad lopus laižam ganībās.

A.: – Iespējami īsāks atrašanās laiks fermā vairāk pasargā no slimībām. Patlaban mums fermās visas vietas ir aizņemtas. Gatavojam projektu, sniegsim LAD, būvēsim jaunu fermu. Tajā būs 240 vietas. Atšķirtos teļus turēsim esošajā novietnē, jaunā būs atnešanās kūts zīdītājgovīm.

D.: – Trīs dienas pēc atnešanās laižam teļus ganībās. Fermā ir lielākas iespējas dzimušo teliņu saglabāt, var kontrolēt dzemdības un palīdzēt, tāpēc naudas ieguldījums fermas būvniecībā atmaksājas.

– Par kādām cenām pārdodat savus buļļus?

– Mēs pielāgojamies cilvēku pirktspējai, esam mierīgi par to, ka pārdodam augstas kvalitātes dzīvniekus. Vienu gadu vecs vaislinieks neatkarīgi no šķirnes maksā 2200–2400 eiro plus PVN. Telītes atkarībā no vecuma – no 1100 eiro līdz 1500 eiro par vienu gadu vecu teli. Šādas cenas turēsies. Mēs lētāk nepārdosim. Ja būs lētāk jāpārdod, tad audzēsim gaļas lopus.

A.: – Mums ir ļoti laba ģenētika. Dzīvnieki ir jāpārdod par tādu cenu, lai pircējam izdevīgāk būtu pirkt pie mums, nevis citā valstī. Transporta izmaksas dzīvnieka cenu palielina par 500–600 eiro. Mēs gribētu, lai vaislas dzīvniekus varētu Latvijā vairāksolīšanā pirkt un pārdot. Kolumbi arī varētu piecus sešus dzīvniekus pārdot. Iespējams, tad mēs par vienu vaislas bulli 2200 eiro vietā saņemtu 7000 eiro.


– Cik darbinieku ir nodarbināti gaļas liellopu audzēšanā Kolumbos?

– Trīs darbinieki, tostarp divi traktoristi. Tas ir maz. Tāpēc pirkām modernu, ražīgu lauksaimniecības tehniku. Esam ļoti priecīgi par diviem traktoristiem, kuri strādā ļoti profesionāli un apzinīgi. Darbiniekiem maksājam vairāk nekā paši sev. Motivējam zinošus un apzinīgus cilvēkus strādāt Kolumbos. Mums pieder arī SIA Lāses AM kautuve, tajā ir nodarbināti 40 darbinieki.

– Kā izdevās novākt šāgada neparastā rudens ražu?

D.: – Mums palaimējās. Labā laikā nokūlām, paspējām pirms lielajiem lietiem. Iesēt arī paspējām. Pērn kūlām gandrīz 4 
t/ha. Pašiem bija pārsteigums. Mums ir ziemas kvieši ‘Edvins’.

A.: – Sēklu paši audzējam. Pērn pēc atbēršanas lopbarībai varējām arī daļu graudu pārdot. Jāpaspēj laikā nokult, pēdējos divus gadus kūlām ar 14% mitrumu. Tuvākajā laikā rēķināsim, cik pašiem atstāt un cik pārdot. Mums vissvarīgākais ir nodrošināt graudus atšķirtajiem nobarojamajiem dzīvniekiem. Ar 40 tonnām pietiek.

– Kādu plānojat saimniecības attīstību?

– Mēs vēlamies paši gatavināt, dalīt gaļu, pārdot to veikalos. Cūkām tirgus ir tikai Latvijā. Liellopu gaļa iet tikai eksportam. Gaļas patēriņam Latvijā pietiek ar nelikvīdiem, kas paliek. Restorānu patēriņš ar Argentīnas un Brazīlijas gaļu veido nelielu īpatsvaru.

Nākotnes ieceres mums saistās ar gaļas eksportu. Ar cūkgaļas cenu mēs Eiropā konkurēt nevaram, varam konkurēt tikai ar liellopu gaļas cenu. Latvijā pagaidām ir vislētākā liellopu gaļa Eiropā. Piedāvājums ir tik liels, ka ar mums nerēķinās. Mēs esam pārāk maziņi. Pat nevaram piedāvāt pastāvīgu daudzumu, lai kāda kompānija slēgtu līgumu. Neviens mūs nopietni neuztver. Viņi saka – jums gaļa kādu brīdi ir, kādu brīdi tās nav. Esam iecerējuši arī būvēt jaunu fermu. Lauksaimniecības biznesā visu laiku ieguldījām naudu no kautuves biznesa, šogad pirmo reizi darbosimies ar peļņu.

Šo un citus lauksaimnieku pieredzes stāstus lasiet žurnālā Agro Tops

AT_COVER_julijs

1 komentārs

  1. Latvijas tirgus ir tik mazs, tāpēc ka cilvēkiem nav pirktspējas. Mūsu cilvēki strādā ārzemes, tur saņem algu un arī iepērkas. Kāmēr nepanāksim lai mūsu cilvēki varētu Latvijā atrast sev piemērotu darbu ar cilvēka cienīgu atalgojumu, vietējā tirgus mums nebūs.

Pievienot komentāru