Agroķīmija, Tīrums

Padoms zemniekam. Būtiskākie pārkāpumi AAL un mēslošanas līdzekļu lietošanas atbilstībā

Autori: Lelde Krēsliņa, VAAD AAL uzraudzības daļas inspektore; Kaspars Bušs, VAAD Agroķīmijas departamenta vecākais inspektors

Kopš 2011. gada Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) kā kompetenta kontroles ie­stāde lauku saimniecībās pārbauda augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu lietošanas savstarpējās atbilstības (SA) obligātās apsaimniekošanas prasības. SA pārvaldības prasībām pakļauts ikviens lauksaimnieks, kurš pretendē uz vienoto platību maksājumu (VPM), un jebkurš lauksaimnieks var tikt izraudzīts pārbaudei.

Pārkāpumus VAAD vērtē pēc nozīmīguma, apmēra un ilguma

Ja VAAD, veicot AAL lietošanas jomas SA pārvaldības prasību ievērošanas kontroli, konstatējis prasību pārkāpumu, tad pārkāpums tiek izvērtēts pēc pamatkritērijiem – nopietnība (nozīmīgums), apmērs un ilgums. Šāds izvērtējums tiek veikts arī gadījumos, ja VAAD SA prasību pārkāpumus konstatējis, veicot AAL lietošanas pārbaudi. Informācija par konkrēto lauksaimnieku un tā SA prasību pārkāpumiem tiek nodota Lauku atbalsta dienestam (LAD), kas ir tiesīgs lemt par piemērojamo maksājumu samazinājumu, kā arī saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu VAAD pret pārkāpēju ierosina administratīvā pārkāpumu lietu, kur naudas sodi fiziskām personām piemērojami no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskām personām no 15 līdz 700 eiro. Ja VAAD konstatē, ka pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, tad naudas sodi fiziskām personām var tikt piemēroti no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām no 700 līdz par 4300 eiro. Izvērtējot situāciju, VAAD ir tiesīgs konfiscēt AAL.

2016. gadā tika veiktas 1269 AAL lietošanas pārbaudes (tostarp 318 AAL lietošanas jomas SA prasību ievērošanas kontroles) dažādu lielumu un profila saimniecībās. Kopumā 17 gadījumos LAD tika nodota informācija par lauksaimnieku izdarītajiem SA prasību pārkāpumiem.

AAL lietošanas jomā konstatētie SA prasību būtiskie pārkāpumi:
– darbā ar II reģistrācijas klases AAL tiek iesaistītas personas, kurām nav derīgas AAL lietošanas apliecības;
– AAL lietoti kultūraugiem, kam tie nav reģistrēti;
– AAL lietoti, neievērojot marķējumā noteiktās prasības;
– netiek veikta uzskaite par iegādātajiem un izlietotajiem II reģistrācijas klases AAL;
– AAL lietoti, neievērojot prasības par AAL lietošanas aizliegumu aizsargjoslās ap virszemes ūdensobjektiem.

Bez iepriekš minētajiem būtiskajiem pārkāpumiem tiek konstatēti maznozīmīgi pārkāpumi, kas saistīti ar neprecīzu uzskaiti par izlietotajiem II reģistrācijas klases AAL (nav norādīts kāds no normatīvajos aktos noteiktajiem rādītājiem).

Mēslošanas līdzekļu lietošanas prasības

Prasības mēslošanas līdzekļu lietošanai un tās dokumentācijai noteiktas MK 2014. gada 23. decembra noteikumos nr. 834 Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem. Noteikumi ietver prasības, kas attiecas uz visu Latvijas teritoriju, kā arī prasības, kas jāievēro, apsaimniekojot lauksaimniecībā izmantojamo zemi īpaši jutīgajās teritorijās (ĪJT), t. i., Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Bauskas, Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Ādažu, Inčukalna, Siguldas, Krimuldas un Mālpils novadā, izņemot Vecumnieku novada Valles pagastu un Kurmenes pagastu, Krimuldas novada Lēdurgas pagastu, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu. Mēslošanas līdzekļu lietošana ĪJT ir iekļauta savstarpējās atbilstības pārvaldības prasībās, un VAAD veic to ievērošanas pārbaudi.

ĪJT tāpat kā visā Latvijas teritorijā mēslošanas līdzekļus nedrīkst izkliedēt pa sasalušu, ar sniegu klātu un pārmitru augsni. Papildus ĪJT jāievēro arī mēslošanas līdzekļu izmantošanas aizliegumu periodi, kas kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām (digestātam) ir no 20. oktobra (zālājiem – no 5. novembra) līdz 15. martam, un slāpekli saturošiem minerālmēsliem – no 15. septembra (ziemājiem – no 15. oktobra) līdz 15. martam.

Veicot SA pārbaudi, saimniecībās tiek pārbaudīts, vai ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nepārsniedz 170 kilogramu, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām. Tāpat jāņem vērā, ka maksimālais ierobežojums noteikts ne tikai ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādājamam slāpeklim, bet arī maksimāli pieļaujamajam slāpekļa daudzumam, ko kultūraugiem var lietot vienā ražas periodā atkarībā no plānotā ražas līmeņa. Piemēram, ziemas kviešiem maksimālā slāpekļa norma atkarībā no ražības ir intervālā no 80 līdz 220 kg/ha, rudziem – no 65 līdz 160 kg/ha utt. (sk. noteikumu 3. pielikumu).

Saimniecībā jābūt dokumentētai lauku vēsturei, un tā jāglabā vismaz trīs gadus. Ja tiek izmantoti mēslošanas līdzekļi, tad jābūt katra lauka mēslošanas plānam, kas tiek izstrādāts, pamatojoties uz augšņu agroķīmiskās izpētes vai citu pakalpojumu sniedzēju datiem, kas nav vecāki par pieciem gadiem, kā arī jādokumentē visi saimniecībā iegādātie minerālmēsli, norādot minerālmēslu nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu. Kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkums VAAD jāiesniedz līdz 15. maijam. Kopš 2015. gada kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumus VAAD var iesniegt, izmantojot arī LAD Elektronisko pakalpojumu pieteikšanās sistēmu (EPS).

Pārkāpumu kļūst aizvien mazāk

2016. gadā VAAD veica 87 SA pārbaudes mēslošanas līdzekļu jomā. Divās pārbaudēs konstatētie pārkāpumi klasificēti kā būtiski: viens – par augšņu agroķīmiskās izpētes vai citu analīžu datu neesamību, otrs – par to, ka saimniecībā nav lauku vēstures u. c. dokumentu par mēslošanas līdzekļu uzskaiti, kā arī saimniecībā nav veikta agroķīmiskā izpēte vai augsnes analīzes, nav mēslošanas plānu un VAAD nav iesniegts to kopsavilkums.

2016. gadā veiktajās SA pārbaudēs 19 saimniecībās konstatēti maznozīmīgi pārkāpumi, kas galvenokārt saistīti ar mēslošanas plānu kopsavilkumu neiesniegšanu, dokumentācijas neatbilstību noteikumu prasībām vai tās nesaglabāšanu, kā arī novecojušiem augšņu agroķīmiskās izpētes vai analīžu datiem.

Analizējot pārbaužu rezultātus laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam, jāsecina, ka ar katru gadu situācija uzlabojas un lauksaimnieki labāk pārzina un ievēro SA prasības. Piemēram, 2014. gadā tikai 67% pārbaudīto saimniecību bija ievērotas visas noteikumu prasības, bet 2016. gadā – jau 75% saimniecību netika konstatēta neviena neatbilstība. Būtisko pārkāpumu īpatsvars samazinājies no 6 līdz 2%, bet maznozīmīgo – no 27 līdz 22%.

Normatīvie akti, kas saistīti ar AAL lietošanas jomas SA prasību izpildi

– MK 2015. gada 10. marta noteikumi nr. 126 Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem;
– Augu aizsardzības likums;
– 2011. gada 13. decembra noteikumi nr. 950 Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi;
– MK 2013. gada 19. marta noteikumi nr. 147 Noteikumi par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru, augu aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību un apliecību izsniegšanas kārtību;
– Aizsargjoslu likums.

2 Komentāri

  1. Labdien,
    Nekustamā cilvēki ir tie, kuri zina, kā, lai nāk viņu glābt, lai to līdzīgu, kad tie cieš. Šī Dāma LYSEman deva aizdevumu 50000 eiro bez manis sarežģīt uzdevumu līmenī dokumenti, ko pieprasa bankas, kas kredītu pieteikumiem. Ja jums ir finansiālās grūtībās, pateicoties tai, es tagad mana vietējā lielveikalā, tas ir mans pestītājs. Šodien es nezinu, ko darīt, tāpēc, ka ir iemesls, kāpēc es nolēmu, lai liecinātu viņa labā, jūs varat sazināties ar viņu pa e-pastu un sekot tā vadlīnijām, un jūs būsiet apmierināti ar 48 stundas maksimāli. Es varu apstiprināt, un no šī brīža tā ir noticis, ka jums ir nepieciešama aizdevuma, lūdzu, sazināties ar viņu. Tātad jūs, kas nepieciešama, piemēram, man, jūs varat rakstīt viņam un izskaidrot viņam savu situāciju, tas var jums palīdzēt, e-pasts :
    [email protected]

Pievienot komentāru