Dzīvesveids, Lauku sēta

“Ābelītēs” lopiņus nespundē. Bioloģiskā saimniekošana saskaņā ar dabu

Bukaišu pagasta saimniecība “Ābelītes” dzīvo pilnīgā saskaņā ar dabu, ne tikai izslēdzot jebkādu ķimikāliju lietošanu, bet arī saimniekojot pēc īpaša, Amerikā noskatīta modeļa.

Ganībās vispirms dodas saimniecības lepnums – tīršķirnes galoveji. Tiem seko kazas un savvaļas aitas-mufloni, kuri noēd pārpalikušo zāles slāni, kā arī pa tīro nograuž krūmus un attīra ganību malas. Savukārt pēc kazām un mufloniem savu darbiņu paveic pīles, tītari, zosis un vistas, pļavās un tīrumos izlasot gliemežus un citus kaitēkļus.

Saimnieki Ilona un Ēriks Stašinski “”Ābelīšu” mājas iegādājās pirms desmit gadiem, pamazām savedot kārtībā ēkas un paplašinot saimniekošanu no 20 ha līdz pašreizējiem 170 ha. “Nopirkām zemes, kuras tobrīd nevienam nevajadzēja – aizaugušas pļavas ar krūmiem, bet mums tās bija visvērtīgākās, jo pāri nebija gājusi intensīvā lauksaimniecība,” stāsta Ilona.

“Ābelīšu” biznesa būtība paredz ne tikai audzēt bioloģisko produkciju, bet arī uzņemt saimniecībā produkcijas pircējus, kuri klātienē var pārliecināties, kā tiek audzēts tas, kas rudenī tiks pārdots.

“Esam atvērtā bioloģiskā saimniecība, un jebkurā brīdī drīkst atbraukt esošais vai potenciālais pircējs un paskatīties, kā aug lopiņš vai broileris. Neviens dzīvniekiem pie mums nav iespundēts. Vistām un tītariem ir pieeja ārā, tie nolasa visus parazītus. Vistas cauru vasaru kašājas pa zālīti un tas nozīmē, ka olu viducītis ir koši dzeltens. Arī broileriem hlorofila dēļ ir dzelteni, veselīgi tauciņi, līdz ar to pircēji tos ķertin izķer,” stāsta saimniece.

Graudi vistām tiek pirkti kaimiņu bioloģiskajā saimniecībā, viena broilera pašizmaksa ir ap pieciem eiro. Patlaban saimniecībā vairāk nekā 100 broileri un tuvākās nākotnes iecere ir izbūvēt pašiem savu kautuvi un, iespējams, izvērst arī pārstrādi.

Savukārt 120 liellopu ganāmpulkā galvenā šķirne ir galoveji, kas slaveni ar pieticību, miermīlību un augstvērtīgo gaļu. Tāpat te audzē arī pinkainos tūristu mīluļus hailanderus un rāmos angusus.

“Esam tīršķirnes saimniecība, materiālu vedam no Anglijas un Vācijas. Mazs galovejs maksā, sākot no 1000 eiro, lielākie ap 7000 eiro, bet augstākās kategorijas liellopa izsoles cena ir 12 000 eiro. Mēs tik dārgus nepērkam, izvēlamies cenu diapazonā no 800-2000 eiro. Tālāk izaudzējam un tad dzīvos liellopus eksportējam uz Lietuvu un Igauniju. Bet nu vienmēr gadās kāds izbrāķēts dzīvnieks, līdz ar to mums papildus nozare – gaļas izstrādājumi”, stāsta Ilona.

Saimniece gan atklāj, ka patlaban raizes sagādā iespējās izmaiņas valsts atbalsta sistēmā. ” Ja atbalstu samazinās par 35%, kā iecerēts, tā būs liela problēma. Ar šo atbalstu rēķinājāmies, rakstot projektus, mums piešķīra finansējumu liellopu noaudzēšanas kūtij, jo gribam nobarot uz vietas, nevis dot uz Turciju, kā citi to dara. Ticējām, bet nu tagad nezinu, kā būs, nez vai varēsim izpildīt finanšu plānu. Bet nu negaužamies, ticam, ka viss nokārtosies un varēsim turpināt,” rezumē “”Ābelīšu” saimniece.

3 Komentāri

  1. Interesants saimniekošanas veids Neparasts Tikai vai peļņu nesošs, ja satraukums par atbalsta samazinājumu. Un uz Turciju jau lopus gan vairs neved Tā tāda doma no pašu sētas Ari Latvijā viss mainās

Pievienot komentāru