Laukos
Dārzeņi un augļi

Āboli bez “rētām”. Agronoma padomi zāģlapsenes ierobežošanai 0

Foto no Agro Tops arhīva

Edīte Jākobsone, Bc.sc.biol., LAAPC agronome

Dažkārt veselīgā ābeļu stādījumā piepeši neraksturīgi pieaug jauno augļu nobire. Īpaši uztraucoši tas ir gados, kad ziedēšana nav bijusi īpaši bagātīga un augļaizmetņu jau tāpat maz. Tuvāk aplūkojot augļaizmetņus, uz tiem var ieraudzīt spirālveida vai lokveida pārkorķojušos rētu. Ja šādi āboli nenobirst, rēta, ābolam augot, paliek tikpat izteikta un pazemina tā tirgus vērtību.

Citos ābolos var novērot izgrauztas ejas, kurās krājas tumša lipīga masa ar īpatnēju smaku. Šādi āboli parasti nobirst, nesasniedzot trīs centimetru diametru. Atsevišķos gados ražas zudums var sasniegt pat 70%. Kas ir vainīgs? Visticamāk, vainojama būs ābolu zāģlapsene. Diemžēl, ja bojājumi pamanīti, kad augļi jau aizmetušies, konkrētā gada ražu glābt vairs nebūs iespējams, taču var parūpēties, lai nākamajā gadā bojātu augļu būtu mazāk.

Ābolu zāģlapsenes attīstība
Pieaugusi ābolu zāģlapsene (Hoplocampa testudinea Klug) ir neliela, 6–7 mm gara, ar tumši brūnganmelnu virspusi, dzeltenu apakšpusi un ekstremitātēm, spārni ir caurspīdīgi ar tumši brūnu dzīslojumu. Tā pārziemo kā nobriedis kāpurs kokonā. Atšķirībā no ābolu tinēja un citiem tauriņu kārtas ābeļu kaitēkļiem, kas ziemo uz ābeļu zariem vai stumbriem, zem mizas, kritušajās lapās un augļos vai pašā augsnes virskārtā, ābolu zāģlapsenes kāpurs ierokas augsnē 5–25 cm dziļumā. Aprīļa beigās vai maija sākumā, tikko augsnes temperatūra pārsniedz 4,5 oC, kokonā ziemojošais kāpurs iekūņojas. ieaugušo ābolu zāģlapseņu izlidošana parasti sākas vienlaikus ar agri ziedošo ābeļu šķirņu ziedkopu attīstības beigām (sārto pumpuru stadiju), maksimumu sasniedz līdz pilnziedam, un tad lidošanas intensitāte samazinās līdz ar ziedlapu nobiršanu.

Apaugļotas mātītes ar savu aso dējekli veic iegriezumu ābeles zieda ziedgultnē, parasti pie kauslapu piestiprināšanās vietas, un iedēj tur vienu olu. Savā dzīves laikā mātīte spēj izdēt 30–70 olu. Ola ir aptuveni 0,8 mm gara, sākotnēji cilindriska un viegli ieliekta, gandrīz balta. Vēlāk daļa no olas kļūst caurspīdīga, pamazām kļūst redzamas kāpura aprises. Kāpura attīstība olā atkarībā no temperatūras ilgst 7–20 dienas.

Uzreiz pēc izšķilšanās kāpurs barojas zem tikko attīstību sākušā augļa mizas, kur veido raksturīgo lokveida eju. Ja kāpurs iet bojā vai pārvietojas uz citu augli, pirms tas sāk grauzties dziļāk un baroties ar serdes audiem un sēklaizmetņiem, šāds ābols var nogatavoties, taču rēta būs redzama. Vēlākās attīstības stadijās kāpurs pārvietojas no augļa uz augli, izēdot negatavo serdi un atstājot aiz sevis eju, kurā ir tumši un lipīgi ekskrementi. Augļi ar izēstajām serdēm nobirst. Šādi viens kāpurs var sabojāt 3–5 ābolus. Pilnīgi attīstījies ābolu zāģlapsenes kāpurs nokrīt apdobē un ierokas 5–25 cm dziļumā augsnē, kur tas izveido kokonu. Daļa kāpuru augsnē var pavadīt vairākus gadus, tas izskaidro lielās bojājumu apjoma svārstības starp sezonām.

Zāģlapsenes vai ābolu tinēja bojājumi – kā atšķirt?
Stadijā, kad ābolu zāģlapsenes kāpurs izēd serdes un sēklaizmetņus, tā bojājumus var sajaukt ar ābolu tinēja bojājumiem, jo abi kaitēkļi veido ejas ābolu serdes virzienā. Ābolu tinējs nekad nebarojas tieši zem ābola mizas un neveido līnijveida rētas. Tā izkārnījumi ir apjomīgāki, gaišai kūdrai līdzīgi, sausi un bez ābolu zāģlapsenei raksturīgās blakšu smakas.

Ābolu zāģlapsenes kāpuru no ābolu tinēja kāpura agrīnajās stadijās var atšķirt pēc pēdējo posmu krāsojuma, kas ābolu tinējam neatšķiras no ķermeņa krāsojuma, bet ābolu zāģlapsenes kāpuram ir izteikti tumšāks. Vēlāk ābolu tinēja kāpurs parasti iegūst sārtu nokrāsu, kamēr zāģlapsenes kāpurs paliek gandrīz balts ar tumšu galvu.

Ierobežošanas pasākumi
Ābolu zāģlapsenes lidošanas konstatēšanai piemērotas ir baltas līmes loga lamatas, piemēram, Rebell Bianco lamatas (Andermatt Biocontrol). Ābolu zāģlapsenes mātītes ābeļu ziedus atrod pēc redzes, līdz ar to sajauc lamatas ar izplaukušiem ābeļu ziediem, nosēžas uz tām un pielīp pie nežūstošās līmes. Ja iepriekšējā gadā ir bijusi nopietna invāzija vai ja vainaglapu biršanas laikā jau ir redzami mātīšu veiktie dūrieni pie ziedkausa, ir attaisnojama insekticīdu lietošana. Latvijā ābolu zāģlapsenes ierobežošanai ir reģistrēti neonikotinoīdu vai piretroīdu grupas insekticīdi. Apstrādi ar insekticīdiem var mērķēt vai nu uz pieaugušajām, tikko izlidojušajām zāģlapsenēm, pirms tās ir paspējušas sadēt olas, vai uz kāpuriem uzreiz pēc to izšķilšanās un pirms iegraušanās zem ābola miziņas. Pirmajā gadījumā smidzinājums ir jāveic tieši pirms ziedēšanas (sārto pumpuru stadijā). Otrajā gadījumā apstrāde jāveic faktiski uzreiz pēc vainaglapu nobiršanas. No ekoloģiskā un ekonomiskā viedokļa izdevīgāka parasti ir apstrāde pēc vainaglapu nobiršanas, jo šajā laikā ir mazāks risks kaitēt apputeksnētājiem, kā arī bieži vien ap to pašu laiku sākas laputu invāzija. Ābolu zāģlapseni ierobežojošie insekticīdi parasti veiksmīgi ierobežo arī laputis.

Bojāto augļu savlaikus aizvākšana, kamēr ābolu zāģlapsenes kāpuri atrodas ābolā, ir laba metode, kā ierobežot zāģlapseni stādījumā. Bojātie augļi ir jāiznīcina, pretējā gadījumā zāģlapsenes kāpurs turpinās savu attīstību un ieguldītais darbs nevainagosies ar panākumiem zāģlapsenes ierobežošanā.

Pagaidām Latvijas apstākļos aprobētu ābolu zāģlapsenes attīstības novērtēšanai pieejamu lēmumu atbalsta sistēmu nav. LAAPC šogad uzsāks aprobēt RIMpro ābolu zāģlapsenes modeli lietošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos. Tāpēc, sākot ar 2018. gada pavasari, provizoriskās prognozes par ābolu zāģlapsenes attīstību pieejamas LAAPC mājaslapā (http://www.laapc.lv/rimpro-prognozes/). Cerams, šī informācija būs praktiska un noderīga audzētājiem, tāpat kā pieejamā ābolu tinēja aktivitātes prognoze.

Lorem ipsum
FOTO: Leta


Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum
FOTO: Leta

LA.lv