Ganāmpulka veselība, Piens

Agrīna grūsnības diagnostika govīm

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nodrošina labus ganāmpulka reprodukcijas rādītājus, ir agrīna grūsnības diagnostika. Tā ļauj pēc iespējas agrāk konstatēt negrūsnos dzīvniekus ganāmpulkā un veikt nepieciešamos pasākumus, piemēram, sākt sinhronizāciju, lai varētu atkārtoti veikt mākslīgo apsēklošanu (MA). Agrīnu grūsnības diagnostiku iespējams veikt, izmeklējot dzīvniekus rektāli, ar ultrasonogrāfijas ierīci, veikt progesterona līmeņa noteikšanu pienā vai noteikt grūsnības specifisko glikoproteīnu (pregnancy–associated glycoproteins (PAG) – angl.) klātbūtni asinīs vai pienā. Katrai metodei ir zināmas priekšrocības un trūkumi.


Grūsnības glikoproteīnu noteikšana

Pēdējā laikā aizvien lielāku popularitāti gūst tieši grūsnības glikoproteīnu (PAG) noteikšana, tādēļ šī metode tiks aprakstīta nedaudz plašāk. PAG veidojas trofoblastos – dīgļa pūslīša ārējā šūnu slānī, no kura grūsnības laikā veidojas placenta. No 15. līdz 35. dienai pēc apaugļošanās mātes organisma asinsritē palielinās PAG koncentrācija, taču kā ticams grūsnības indikators tas ir, sākot no 26.–30. dienas pēc MA. Augstāko koncentrāciju PAG vidēji sasniedz 32. dienā pēc MA, pēc tam krītas, zemāko līmeni asinīs sasniedzot 53.–60., bet pienā 46.–67. dienā pēc MA. Šis apstāklis jāņem vērā, izvēloties dzīvnieku grupu, kam plānots veikt testu, jo zema PAG koncentrācija grūsnības gadījumā var neuzrādīt pārliecinoši pozitīvu rezultātu. Tādēļ grūsnības pārbaudi ganāmpulkā ieteicams plānot reizi nedēļā, lai grūsnības dienu skaits būtu maksimāli tuvu 32, kad PAG koncentrācija ir visaugstākā.

Sākot no 74. līdz 102. dienai pēc MA, PAG koncentrācija atkal paaugstinās un saglabājas augsta līdz grūsnības beigām. Šis apstāklis jāņem vērā, ja ir īss servisa (bezgrūsnības) periods vai dzīvniekam MA veikta pēc aborta. Vēlams, lai pēc atnešanās vai aborta līdz PAG testam ir pagājušas vairāk nekā 60 dienas, pretējā gadījumā kļūdaini pozitīvu rezultātu var uzrādīt iepriekšējās grūsnības PAG klātbūtne.

Būtiska metodes priekšrocība ir iespēja agrīni un precīzi ganāmpulkā konstatēt negrūsnos dzīvniekus. Līdz ar to iespējams PAG testu savienot ar sinhronizācijas programmu, lai pēc iespējas īsākā laikā negrūsnajiem dzīvniekiem varētu atkārtoti veikt MA. Sinhronizācijas programmas izvēlē, pamatojumā un lietošanā ļoti nozīmīga ir dzīvnieku īpašnieku/turētāju cieša sadarbība ar veterinārārstu.
Metodes trūkums ir iespējamie kļūdaini pozitīvie rezultāti gadījumos, kad apaugļošanās ir notikusi, bet tai sekojusi grūsnības pārtraukšanās jeb mikroaborts. Mikroabortu sastopamība ganāmpulkā var sasniegt 13% grūsnību, tie visbiežāk notiek no 27. līdz 31. un no 38. līdz 50. dienai pēc grūsnības iestāšanās. Pēc mikroaborta vismaz 5–7 dienas mātes asins cirkulācijā saglabājas PAG, kas uzrāda kļūdaini pozitīvu vai iespējami pozitīvu testa rezultātu. Ņemot vērā šo apstākli, visiem pozitīvu vai iespējami pozitīvu testa rezultātu uzrādījušiem dzīvniekiem rekomendē veikt atkārtotu grūsnības diagnostiku (rektālo vai ultrasonogrāfisko izmeklēšanu) 74. dienā pēc MA. Iespējami pozitīva testa rezultāta gadījumā līdz grūsnības precizēšanai ar citu metodi dzīvniekam nedrīkst uzsākt sinhronizāciju (prostaglandīna F2α jeb PGF2α lietošanu), jo grūsnības gadījumā tiks ierosināta tās pārtraukšana.

Bioloģiskā materiāla izmeklēšana
Izvēle, kuru bioloģisko materiālu (pienu, asinis) izmeklēt, atkarīga no darba organizācijas katrā saimniecībā (dzīvnieku šķirošanas un identifikācijas iespējas) un paraugu noņemšanas iespējām (personāla kompetence un paraugu ņemšanas savienojamība ar citiem pienākumiem). Paraugu izmeklēšanas izmaksas vienādas ir gan piena, gan asins paraugiem (vidēji ap 4 eiro/gab.). Paraugu noņemšanas materiālu izmaksas zemākas ir piena paraugiem (nepieciešams paraugu konteiners) nekā asins paraugiem (nepieciešams vakutainers un vakutainera adata). Telēm PAG testa veikšanai iespējams izmeklēt tikai asins paraugus. Ieteikums, izvēloties sadarbības partneri (laboratoriju) regulārai paraugu testēšanai – iepriekš noskaidrot tās darba organizāciju, testēšanas prioritātes, paraugu iesniegšanas un marķēšanas prasības, samaksas kārtību un tās saistību ar testēšanas pārskatu saņemšanu. Tas ļaus droši rēķināties ar savlaicīgu testēšanas pārskatu saņemšanu, līdz ar to ļaus laikus plānot citas rezultātiem pakārtotas darbības.

Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.februāra numurā

Pievienot komentāru