Laukos
Graudkopība

Agronoma ieteikumi nākamās sezonas graudu ražas kvalitātei 0


Dace Strautiņa.
Dace Strautiņa.
Foto no LA arhīva

SIA “Baltic Agro” tehniskā konsultante Dace Strautiņa

Raža tīrumos novākta un lauksaimnieki var sākt salīdzināt šīs sezonas ieguvumus un zaudējumus, kā arī izdarīt secinājumus par ražībām un iegūtās ražas kvalitāti. Nav objektīvi izdarīt kādus secinājumus, analizējot tikai vienas sezonas rādītājus, jo augkopībā viens ražas gads atstāj ietekmi uz nākamo. Tas, kādu ražību sasniedzam, atkarīgs no vairākiem apstākļiem, bet, galvenokārt, no sezonas laikā pieņemto lēmumu pamatojuma. Lai, audzējot kultūraugus, pieņemtu ekonomiski pamatotus lēmumus, vispirms, katram lauksaimniekam būtu jāatbild uz četriem jautājumiem: Kādas ir audzētā kultūrauga specifiskās vajadzības? Kāda ir augsne, kurā kultūraugs tiks audzēts? Kādi tiks pielietoti augsnes apstrādes un agrotehniskie paņēmieni, lai sasniegtu vēlamo rezultātu? Kādi klimatiskie apstākļi ietekmē kultūrauga attīstību un ražību?

Atbildot uz šiem jautājumiem, sapratīsiet, ka ir ietekmējamas un neietekmējamas lietas. Un tikai tas, cik ātri un atbilstoši situācijai rīkosieties, noteiks jūsu potenciāli sasniedzamo kultūraugu ražību un iegūtās ražas kvalitāti.

Kāda lauksaimniekiem bija 2018. gada sezona salīdzinot ar iepriekšējo?
Salīdzinot pēdējo divu sezonu sasniegumus laukkopībā, mans galvenais secinājums – divi ļoti atšķirīgi gadi ar atšķirīgiem rezultātiem pie vienādi izmantotām tehnoloģijām.

Klimatiskie laika apstākļi bija dažādi. Ir svarīgi, lai kultūraugiem ražu veidošanas attīstības posmos būtu barības vielu uzņemšanai labvēlīgi klimatiskie apstākļi. Mērenas temperatūras, pietiekams mitrums un saules intensitāte – tie ir barības vielu uzņemšanu noteicošie klimatiskie faktori. Skatoties pagājušā gada rudenī uz ūdenī slīkstošajiem ziemāju sējumiem, diezin vai kādam prātā ienāca, ka 2018. gada pavasaris un vasara nesīs vēl lielākus pārbaudījumus – ilgstošu sausumu un karstumu visas sezonas laikā.

Rezultātā šosezon ir izteikti zemas kultūraugu ražības, bet pietiekami ražas kvalitātes rādītāji. Un tas ir loģiski, jo ar zemāku ražību nepieciešams mazāks barības vielu daudzums, pietika arī kvalitātei.

Ražas novākšanas apstākļi bija ideāli – sauss, saulains un ražas novākšana notika bez lauka zudumiem un kvalitātes samazinājuma, kā dažkārt notiek ilgstošu lietavu gadījumā. Savukārt, 2017. gadā bija pārlieku liels nokrišņu daudzums visu sezonu un zema saules intensitāte, tādēļ kultūraugi sasniedza augstas ražības ar zemiem kvalitātes rādītājiem. Kvalitāti sabojāja arī lietavas ražas novākšanas laikā. Klimatiskajiem apstākļiem ir būtiska ietekme uz ražību un ražas kvalitāti visiem kultūraugiem.

Klimats mainās, kļūst neprognozējams. Vai ir kādi ieteikumi, kā mazināt klimatiskā stresa ietekmi uz ražu un tās kvalitāti?
Klimatiskie apstākļi ietekmē barības vielu uzņemšanu, tādēļ būtu jāpārdomā lietoto mēslošanas līdzekļu veidi, to lietošanas devas un paņēmieni. Kā to saprast? Pirmkārt, no tirgū pieejamā minerālo mēslojumu klāsta izvēlēties kvalitatīvākos, nevis lētākos mēslojumus. Efektivitāte nav kvantitātē, efektivitāte ir produktu kvalitātē. Mēslošanas galvenais uzdevums ir nodrošināt kultūraugiem nepieciešamo barības vielu daudzumu. Barības vielu uzņemšanu ietekmē arī augsnes faktori. Būtiski ir rūpēties par meliorācijas sistēmu uzturēšanu kārtībā un augsnes ielabošanas pasākumiem. Dažādojot mēslošanas paņēmienus arī var uzlabot barības vielu pieejamību. Piemēram, pamata barības vielas NPK lielāko daudzumu iestrādā ar granulēto minerālo mēslojumu, papildus P un K daudzumu var nodrošināt ar mikrogranulu mēslojumiem reizē ar sēju, novietojot mazkustīgākās barības vielas tuvu sēklai, lai pasargātu augus no barības vielu trūkumiem vaģetācijas sākumā. Sēklas materiālu var apstrādāt ar mikroelementu mēslojumiem – kodnes piedevām. Augu aizsardzības tehnoloģijās vajadzētu iekļaut arī ārpussakņu mēslojumus un antistresantus. Ja vēlamies plānoto ražību maksimāli pietuvināt potenciāli iespējamajai, jādažādo tehnoloģijas un jāizvēlas tikai kvalitatīvi mēslojumi no pazīstamiem ražotājiem un tirgotājiem.

Ziemāju sēja visā Latvijā pabeigta. Kādas ir Jūsu prognozes nākamā gada ražai?
Šobrīd ko prognozēt ir pāragri, jo ziema vēl tikai gaidāma. Ziemas rapšu un graudaugu platības iesētas vairāk kā citus gadus, jo ļoti labvēlīgi bija sējas apstākļi. Ziemāji sasnieguši ziemošanai piemērotu attīstību. Savlaicīgi sētajiem ziemas rapšiem cukuru saturs saknēs sasniedzis pat 14-15%, tas ir augsts rādījums un garants labai ziemcietībai. Ziemas kvieši sasnieguši cerošanu. Novēloti sētu ziemāju ir maz. Kopumā šobrīd situācija ir laba. Zemnieki vairāk kā citus gadus apdrošinājuši savus sējumus. Šodien nākamā sezona izskatās cerīgi, bet viss vēl priekšā. Konkrētākas prognozes būs iespējamas pavasarī, kad vērtēsim pārziemošanu – augu skaitu uz 1 m2.

Ekonomiski izdevīgāk ir nepieļaut kultūraugu barības vielu trūkumus un stresus. ieteikums lauksaimniekiem ir censties izprast augu vajadzības un rīkoties savlaicīgi, lai nav jācīnās ar sekām, kas līdzi nes papildus ieguldījumus un ražas zudumus.

LA.lv
LE
LETA/LA.lv
Laukos
Jelgavā par septiņiem miljoniem eiro plāno būvēt veģetārās pārtikas ražotni
1 diena
LA
Laukos.lv
Laukos
Vai apdraudēta bezmaksas piena un augļu izdale skolās? Briselē spriedīs par programmas finansējumu
1 diena
AT
Agro Tops
Laukos
Amerikāņi atjauno ‘Massey Ferguson’ traktorus
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1938. gada 18. novembrī. Grandiozas valsts 20. gadskārtas svinības
32 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Diena būs vējaina, daudzviet uzpilinās lietus
10 minūtes
LA
LA.lv
Latvijā
VIDEO: Latvijā pazīstami cilvēki pauž sirsnīgus vēlējumus savai valstij
9 stundas
LA
LA.lv
Kultūra
FOTO: Latvijas simtgades stāsts izskan fantastiskā deju lielizrādē “Abas Malas”
15 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
“Dinamo” neiemet “bullīšus” un zaudē Gagarina kausa īpašniecei “Ak Bars”
13 stundas