Laukos
Graudkopība

Agronome: Sējot ziemājus, jāpiedomā arī par pareizām mēslojuma devām0

Foto – Dainis Bušmanis

Patlaban sākta ziemas graudaugu sēja visos Latvijas reģionos. Klimatiskie apstākļi sējas darbiem ir labvēlīgi augsnes pirmssējas sagatavošana rit raiti. Tomēr zemniekiem būtu vēlams īpaši piedomāt par pietiekamām sējumiem izmantoto mēslojumu devām, informē uzņēmuma “Baltic Agro/Tradecorp” tehniskā konsultante Dace Strautiņa

“Šī sezona graudaugu audzētājiem bija laba gan ražības, gan ražas kvalitātes ziņā. Ja atceramies 2018. gada sezonu, laikapstākļi bija līdzīgi kā šogad, bet ietekme uz ražu bija ļoti nopietna – tik zemu ražību zemnieki nebija piedzīvojuši pēdējo 20 gadu laikā. Pēdējo divu gadu graudaugu sezonas pie līdzīgiem laika apstākļiem vērtējamas kā pilnīgi pretējas,” norāda Strautiņa, akcentējot, ka tam varētu būt vairāki iemesli.

Pirmais ir klimatiskie laika apstākļi. Šo vasaru varētu vērtēt kā karstu un sausu, ar paaugstinātām temperatūrām ilgstoši un nepietiekamu nokrišņu daudzumu. Tomēr šie klimatiskie stresa apstākļi nesakrita ar graudaugiem nozīmīgām, ražas veidošanas attīstības stadijām. Visi kultūraugi spēj īslaicīgi pielāgoties un pārvarēt nelabvēlīgus apstākļus, ja šajā brīdī netiek pieprasīta papildus enerģija. Graudaugiem ir trīs ražas veidošanai nozīmīgas attīstības stadijas – cerošana, kad veidojas produktīvo stiebru, tātad, vārpu skaits.

Stiebrošanas pats sākums, kad veidojas graudu skaits vārpā un sākot no piengatavības viss ražas briešanas periods – 30-40 dienas līdz ražas novākšanai, kad veidojas galvenās kvalitātes īpašības. Ja šajās attīstības stadijās augi nav stresa apstākļos un ir uzkrājuši barības vielu rezerves, būtiskas ietekmes uz ražu nav, bet, ja augs ir stresu nomākts un barības vielu rezerves nav uzkrātas vai ir jau patērētas, iestājas ražas zudumi. Šogad sezona klimatisko laika apstākļu ziņā nebija labvēlīga, tomēr graudaugu ražība vai ražas kvalitāte no tā necieta, bija pat virs pēdējo gadu vidējā līmeņa.

Graudaugu ražība ir atkarīga arī no augsnes auglības faktoriem, sēklas, piemērotu mēslošanas un augu aizsardzības tehnoloģiju pielietošanas utt. Tas ir apstākļu kopums, kuru veiksmīga savienošana sniedz rezultātā ražu. Šie ir apstākļi, kurus zemniekam ir iespējams izvēlēties, piemērot un, ja nepieciešams, tad mainīt. Jāveic pamata ielabošanas darbi – meliorācija, pH uzlabošana, pārdomātu agrotehnisko pasākumu izvēle, kas mazina augsnes eroziju, starpkultūru ieviešana un zaļmēslojuma iestrāde augsnē. Pēdējo desmit gadu laikā, saimniecībās, kuras piekopj intensīvu saimniekošanu un nedomā par augsnes pamata ielabošanu, augsne strauji zaudē auglības īpašības.

Mēslošanas sistēmās vajadzētu iekļaut dažādus mēslošanas līdzekļus – kaļķis, minerālais pamata mēslojums, virsmēslojums, ārpussakņu mēslojumi, mikrogranulu starta mēslojumi. Ārpussakņu papidmēslošanas sistēmās iekļaut antistresantus un biostimulatorus. Īslaicīgai stresu kontrolei noderīgi ir aminoskābes saturoši mēslojumi. “Latvijas tirgū pieejami dažādu ražotāju produkti. Zemniekiem iesaku izvēlēties tirgū jau pazīstamus mēslojumus, kuru sastāvs pierādāms ar sertifikātu un efektivitāte pārbaudīta lauku izmēģinājumos,” rezumē Strautiņa.

LA.lv
LA
LA.LV
Laukos
Pētījums: Baltijas iedzīvotājiem uzturā pārāk maz dārzeņu un graudaugu 1
14 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Baltijas lauksaimnieki jaunajiem ES vadītājiem pieprasa taisnīgu tiešmaksājumu sadali
14 stundas
GS
Gundega Skagale
Laukos
Ik sezonu – 400 beigti roņi. Kā risināt zvejnieku un dzīvnieku konfliktu?
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZE
Zane Eniņa
Latvijā
Vienīgajā kemphila ciematā Latvijā Arnis un Ieva Zundas jauniešiem sniedz māju izjūtu
5 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Turpmāk valdīs cikloni: laika prognoze 7 dienām
6 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Pūce sasauc preses konferenci
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Talsos apbrīno un smejas par “meistardarbu”
3 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
REPORTĀŽA: Kā Sanktpēterburgā atvadījās no Marisa Jansona
4 stundas