Laukos
Gaļa un zivis

Jāmeklē kas unikāls, kas piemīt tikai Latvijas cūkgaļai. Jāmaina biznesa modelis, saka eksperts1


Latvijas cūku audzētājiem jāstrādā pie selekcijas, lai gaļā būtu mazāks holesterīna līmenis.
Latvijas cūku audzētājiem jāstrādā pie selekcijas, lai gaļā būtu mazāks holesterīna līmenis.
Foto: Tequiero/SHUTTESTOCK

Otrdien notika Latvijas Cūku audzētāju asociācijas kopsapulce. Izteikt vērtējumu par cūku audzēšanu “LA” aicināja viena no lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma AS “HKScan Latvia” pārdošanas direktoru Heino Lapiņu.

Latvijas cūku audzēšanas fermas patlaban ir labā līmenī, tomēr nozares attīstības labad audzētājiem vajadzētu būt elastīgiem biznesā, domāt ilgtermiņā, kā arī pievērsties jaunu produktu radīšanai, viņš norādīja sarunā pirms sapulces.

Jāpārskata biznesa modelis

Viņš atzina, ka skandināviem piederošais koncerns savulaik gribējis uzsākt aktīvu lauksaimniecības darbību, taču atsaucības no vietējām vietvarām nav bijis, līdz ar to nācies investēt blakus valstīs.

“Neskatoties uz to, mums joprojām ir pamatīga interese par sadarbību ar Latvijas cūkkopjiem, aizpagājušā gada un pagājušā gada sākumā meklējām sadarbības partnerus Latvijā. Pērn bija vairāk darījumu, kad iepirkām dzīvas cūkas, taču ar šiem apjomiem ir par maz,” teica uzņēmējs.

“Es aicinātu cūkaudzētājus pārskatīt biznesa modeļus un rast iespēju sadarboties ilgtermiņā. Mums bija pārrunas ar vienu nozares pārstāvi par sadarbību vairāk nekā gada garumā, diemžēl ne šis audzētājs, ne arī citi negribēja cūkgaļas iepirkuma fiksētu cenu, lai gan gada sākumā šī cena bija augstāka nekā patlaban. Kāpēc? Acīmredzot izdevīgāk strādāt nevis ar stabilu fiksētu sistēmu cenas noteikšanai, bet gan cūkas sūtīt uz Lietuvas kautuvēm – “paspēlēties” ar cenām. Un tad, kad iepirkuma cena ir lejā, tad redzam presē apgalvojumu, ka pārstrāde izvēloties ārvalstu izejvielu, ne savējo. Nu tad ir kreņķis,” teica Lapiņš.

Rapša cūkgaļa un citas lietas…

Viņš arī atzina, ka līdzās problēmai ar gaļas iepirkumu pastāv arī otra problēma – neelastīga pieeja inovācijām.

“Mūsu cūkaudzēšanas nozare grib palikt tikai vietējā patēriņa līmenī. Redzu, kā strādā Dānijā, kur daudz mazākās platībās cūku audzētāji strādā tikai eksportam. Dāņu cūkgaļa ir ar ļoti labu reputāciju un veido nopietnu konkurenci Vācijas cūkgaļai.

Kāpēc Latvijas cūkgaļa nevarētu stāvēt līdzās?

Ja mēs eksporta tirgū izejam ar pašreizējām “kārtīm” pret Poliju vai Vāciju, ar to nepietiks. Jārada sava pievienotā vērtība gaļai, jāmeklē kas unikāls, kas piemīt tikai Latvijas cūkgaļai. Piemēram, jāstrādā pie selekcijas, lai gaļā būtu mazāks holesterīna līmenis. Nupat Somijā panācām vēsturisku līgumu ar vienu no lielākajiem tirgotājiem pasaulē – tīklu “AliBaba”.

Viņi iepirks Somijas fermeru audzētas cūkas, kas ēdušas tikai rapsi. Tātad pievienotā vērtība – Skandināvijas reģiona cūkgaļa, kas ir īpaši veselīga cilvēka organismam, laba sirdij utt. Lūk, arī Latvijas cūku audzētāji var iet līdzīgu ceļu, turklāt, tāpat kā somu zemnieki, paši reklamēt jauno produktu un likt pamatus jaunam nākotnes tirgum,” teica H. Lapiņš.

Izšķirošais – kvalitātes kontrole

Viņš akcentēja, ka iekļūšanai jaunos eksporta tirgos nepieciešams noturēt Latvijā ražotās pārtikas kvalitāti un drošību.

“Latvijai ir svarīgi pārliecināt lielo starptautisko pārtikas ražošanas kompāniju vadību, ka tieši šeit ir piemērotākā vieta attīstībai, un tad te būs jaunas, pietiekami labi apmaksātas darba vietas, bet produkcijai pavērsies ceļš uz Somijas, Zviedrijas un Dānijas tirgiem.

Nesen izskanēja skandāls par apšaubāmas kvalitātes liellopu gaļas ieplūdināšanu tirgū no kādas kautuves Polijā. Garām paslīdējis neliels skandāls Igaunijā, kad daži uzņēmumi izmaksu samazināšanas nolūkā maltai liellopu gaļai pievienoja vistas gaļu. Lai gan patērētāju veselību tas neapdraudēja, krāpšana skaidri redzama.

Skandināvijas valstīs tādas darbības momentā nozīmētu atrašanos ārpus biznesa. Mēs labi apzināmies, kas var notikt ar Latvijas eksportu, ja atgadīsies līdzīgi skandāli, tāpēc jādara viss iespējamais, lai eksporta tirgos nebūtu šaubu, ka šeit netiek pieļautas mazākās atkāpes no kvalitātes standartiem. Diemžēl pamats šaubām ir.

Ja uz desas etiķetes rakstīts, ka tās sastāvā ir 80% gaļas, bet desa ir mīksta, tad vienīgais loģiskais izskaidrojums – gaļas šai desai pievienots krietni mazāk. Rādītājs ir arī cena – nu nevar gatavais produkts maksāt mazāk nekā izejvielas. Ja tas tā ir, secinājums uzprasās pats,” teica uzņēmējs.

Saistītie raksti

Vienlaikus viņš atzina, ka pēdējā laikā gaļas ražošanas nozari skārušas pozitīvas izmaiņas. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests uzrēķinājis pusmiljona eiro lielu nodokļu parādu kādam Kurzemes uzņēmumam, kas darbiniekiem maksājis minimālās algas.

Cits uzņēmums no Rīgas saņēma vēl lielāku uzrēķinu, tam pašlaik ir noteikta tiesiskā aizsardzība.

“Tam visam ir sakars ar pārtikas drošību. Ja ražotājs kārtīgi nemaksā nodokļus, iespējams, taupīts tiek arī uz pārtikas drošības rēķina. Uzskatu, ka valstij gan patērētāju, gan eksportējošo uzņēmumu interesēs ir arī stiprināt Pārtikas un veterināro dienestu. Latvijā vienam PVD inspektoram vidēji jākontrolē aptuveni 10 ražotņu, kamēr kaimiņvalstīs nodrošinājums ir daudz labāks. Piemēram, lielākajā kautuvē Igaunijā, kur gadā kaujam 300 000 cūku, maiņās katru dienu strādā 13 inspektori. Tā tiek panākts, ka pārtika ir droša. Uzņēmumiem nepatīk kontrole, taču tajā pašā laikā esam panākuši, ka ES ir visdrošākā pārtika,” rezumēja “HKScan Latvia” pārdošanas direktors H. Lapiņš.

LA.lv