Dzīvesveids, Lauku sēta

Labākie aitu sargi. “Mikaitu” pieredze darba suņu turēšanā

Jautājums: Kuras suņu šķirnes piemērotas aitu ganīšanai? Gunārs Bauskas novadā.

Pēdējo gadu laikā turpinoties nepieskatīto suņu uzbrukumiem, vietējie aitu audzētāji ir sapratuši, ka mācīti ganāmpulka sargi krietni atvieglo gana darbu. Šim nolūkam izmanto ganu suņus un sargsuņus.

Pēc sertificētas veterinārārstes, SIA “Mikaitas” īpašnieces Aijas Šneideres pieredzes, vislabākā šķirne aitu ganīšanai ir borderkollijs. Šie Anglijas un Skotijas pierobežā selekcionētie darba suņi ir dažāda lieluma, tiem ir krāsains, garš vai īss apmatojums. Mācīti borderkolliji precīzi un zibenīgi ātri pēc saimnieku pavēles atdzen aitas un jērus no ganībām uz māju, ja nepieciešams, arī pārdzen ganāmpulku no viena aploka uz otru pat 2–3 km attālumā.

Sargsunim ir citas funkcijas. Tas sargā aitu baru dienu un nakti no svešiem cilvēkiem, klaiņojošiem suņiem, vilkiem un citiem meža dzīvniekiem, jo uzskata sprogaines par savu ģimeni. Populārākie ir Pireneju kalnu suņi. Francijā radītās šķirnes dzīvnieki ir spēcīgi, izturīgi, ar baltu apmatojumu. Šie suņi ar aitām jātur kopā visu laiku, arī kūtī aitu atnešanās laikā.

Šķirnes aitu audzēšanas saimniecībā “Mikaitas” ikdienā aitas gana un sargā divi borderkolliju puikas un četras sterilizētas Pireneju kalnu suņu kuces. Tiesa, saimniekiem strādāt vienlaikus ar tik daudz suņiem nav viegli. Aija Šneidere spriež, ka 1000 aitu ganīšanai pilnīgi pietiek ar vienu borderkolliju un diviem Pireneju kalnu suņiem. Ganībās suņi jānodrošina ar ūdeni (var dzert ar aitām no vienas dzir­dnes) un sauso barību, lai tad, kad dzīvnieki vēlas, tiem būtu pieejams ēdiens.

Foto - Dace Trupāne
Foto – Dace Trupāne

Darba suņi nemaksā lēti. Ieteicams iegādāties vismaz trīs mēnešus vecus kucēnus, turklāt tādus, kas dzimuši aitu audzētāju saimniecībās (piemēram, Igaunijā), jo tiem ir attīstīti ganīšanas instinkti. Izaudzēt darba suņus nav viegli, tāpēc tie iepriekš jāpasūta – tad audzētāji laikus ieplāno jaunu metienu, dzīvniekus lecina. Sargsuņus var iegādāties arī Vācijā un pie Latvijā dzīvojošā aitkopja vācieša, SIA “SF17” saimnieka Joahima Šultheisa. Jaunajiem saimniekiem precīzi jāpilda norādījumi par darba suņu turēšanu un audzēšanu.

– Latvijā lielākā problēma ir tā, ka laukos ir daudz suņu, bet tie ir bez darba, nav mācīti, tāpēc bieži klejo. Tomēr suns vēlas izpatikt cilvēkam. Nosakot noteiktas robežas uzvedībai, četrkājainais draugs jūtas vajadzīgs un labprāt klausa savu saimnieku. Ļoti ceru, ka Latvijā ar laiku atdzims darba suņu kultūra, – saka Aija Šneidere.

UZZIŅA

Vācijā darba suņus izmanto daudzās fermās. Šajā valstī aitas visbiežāk gana vācu aitu suņi, taču tie strādā pilnīgi pēc cita principa nekā borderkolliji. Darbā ar borderkollijiem izmanto to dabisko instinktu dzīvniekus sapulcināt barā un tad dzīt tuvāk saimniekam. Vācu aitu suņus var lieliski iemācīt aitas ganīt noteiktā teritorijā, neļaujot tām šķērsot grāvi, taku vai ceļu. Vācijā šie suņi atrodas gana tiešā uzraudzībā, tos neatstāj vienus pašus ar aitām diennakti, kā parasti dara ar Pireneju kalnu suņiem vai Polijas Podhāles aitu suņiem.

2 Komentāri

    1. JEBKURĀ GADĪJUMĀ VILKS SUNI APĒDĪS, JA CĪŅA NOTIKS. PAR TO NAV ŠAUBU. SVARĪGI IR NEVIS TAS, KURŠ SUNS SPĒCĪGĀKS, BET GAN KURŠ IR UZTICAMĀKS UN VIENS PATS ATSTĀJAMS AR AITU BARU.

Pievienot komentāru