Gaļa un zivis, Gaļas lopkopība

Aitkopībā joprojām trūkstot skaidra biznesa modeļa

Latvijas aitkopjiem šis gads saimnieciskās darbības rādītāju ziņā bijis līdzvērtīgs iepriekšējam, ganāmpulku skaitam ir tendece augt, tomēr ir faktori, kas joprojām kavē nozares straujāku attīstību, atzina Latvijas gaļas aitu audzētāju asociācijas vadītājs Guntis Gūtmanis.

Viens no kavēkļiem ir vienota biznesa modeļa trūkums. “Joprojām mēģinām saprast, pēc kāda biznesa modeļa strādāt, lai mēs izkoptu tradicionālu Latvijas vietējo aitu šķirni un lai būtu pēc iespējas labāka gaļa. Krustojam šķirnes un mēģinām kaut kādā veidā nonākt pie tāda optimāla vidusceļa. Vecajā Eiropā ideālais saimnieciskās darbības modelis ir nelielai daļai no saimniecībām audzēt tīršķirnes aitas, bet otrai daļai nodarboties ar gaļas ieguvi, kas uztur lielu apgrozījumu,” skaidroja Gūtmanis, piebilstot, ka ierobežotā dzīvnieku skaita dēļ Latvijā pagaidām nav iespējamas nodrošināt šķirnes aitu izsoles, kas ir risinājums, piemēram, Lielbritānijā.

“Lielbritānijā pat nelielos apgabalos reizi nedēļā ir šķirnes dzīvnieku izsoles, kur notiek demonstrējumi. (..) Pie mums nekas tāds nevar notikt, jo mums apjoms ir par mazu. Savukārt aizbraukt uz turieni ar saviem dzīvniekiem mēs nevaram, jo tas ir pārāk tālu, līdz ar to esam tādā kā starpposmā – mēģinām attīstīties, bet vietējais tirgus ir tik mazs, ka to ir grūti izdarīt. Savukārt strādāt ar pieprasījumu blakus tirgū, Krievijā, ir riskanti, zinot, kā mums ir gājis visās citās nozarēs, kur tikušas ieviestas sankcijas,” viņš teica.

Gūtmanis pastāstīja, ka no patērētāju viedokļa būtu jāattīsta komerciālas gaļas ražošana, taču nav iespējams nodrošināt nepieciešamos piegādes apmērus eksporta tirgiem. “Mūsu apjomi vēl joprojām ir par mazu, lai iekļūtu eksporta tirgū. Mūsu asociācijai un individuāliem saimniekiem ik pa laikam ir pieprasījumi no ārvalstīm reizi nedēļā iegādāties kravu ar jēriem, kas ir apmēram 200 gabali. Jērus ir gatavi pirkt zviedri un arābi, bet mums nav ko piedāvāt. To nespēj izdarīt neviena individuāla saimniecība un pat, ja spētu izdarīt vairākas saimniecības kopā, problēma būtu atšķirīgā gaļas kvalitāte,” sacīja Gūtmanis. “Šo iemeslu dēļ jēra gaļa tiek realizēta pamatā vietējā tirgū. Pēc viņa teiktā, būtu nepieciešams daudz laika un gadu, lai šos šķēršļus pārvarētu.

Pievienot komentāru