Laukos
Mežsaimniecība

“Rīgas meži” nākotnē raugās droši 0


Aivars Tauriņš
Aivars Tauriņš
Foto – Valdis Semjonovs

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu SIA “Rīgas meži” apgrozījums kāpis par 16%. Pieaugumu veido gan izdevīgās koksnes cenas, gan zāģētavas “Norupe” apgrozījuma kāpums. Taču Valsts kontroles atzinums vēstī, ka pašvaldības uzņēmumam nevajadzētu iesaistīties komercdarbībā. Par turpmākajiem SIA “Rīgas meži” plāniem stāsta valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

Pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Rīgas meži” ir iesaistījusies komercdarbībā, bet Valsts kontrole apšauba tai piederošās zāģētavas “Norupe” lietderību. Ko tālāk?

A. Tauriņš: Mums tika dots uzdevums izvērtēt zāģētavas darbību atbilstoši likumiem un konkurences situācijai. Pieļāvums, ka mēs, iespējams, kaut kādā veidā kropļojam tirgu, lika piebremzēt darbus, kamēr paši vēlreiz pārliecinājāmies, ka tas, ko esam iecerējuši, ir pareizi un saimnieciski.

Kādos punktos jūs sevi izvērtējāt?

Visos, kuros mums norādīja, ka varētu būt pārkāpta valstī noteiktā kārtība. Juridiskais viedoklis, kāpēc tika pieņemts lēmums, ka no savas izejvielas jāiegūst maksimālā pievienotā vērtība, ir skaidrs. Esam tikušies ar Konkurences padomi un izrunājuši šos jautājumus. Pēc galvenajām pazīmēm, pēc kādām var noteikt tirgus kropļošanu, mēs nekvalificējāmies. Esam pieņēmuši vadlīnijas darbības atbilstībai konkurences tiesībām, tās principā izslēdz jebkuru iespēju kropļot Latvijas tirgu. Mēs gan vienmēr esam bijuši ļoti tālu no tā, lai kaut ko kropļotu. Mūsu darbība vienmēr bijusi absolūti caurspīdīga. To atzinis arī Valsts ieņēmumu dienests. Mēs esam tīri spēlētāji – pēc apgrozījuma samērā neliels uzņēmums, taču nodokļu nomaksā esam meža nozares uzņēmumu saraksta līderos.

Protams, Valsts kontroles ziņojums ietekmēja mūsu biznesu. Mūsu sadarbības partneri, kuriem mēs realizējam savu produkciju, bija nesaprašanā – kas ir noticis? Kāpēc tādi secinājumi? Arī zāģētavas kolektīvā valdīja liels satraukums, ja jau Saeimas komisijas sēdē aizrunājās līdz tam, ka šis uzņēmums jāprivatizē.

Tā ka šajā sakarā mums 2018. gadā nācās krietni pastrādāt. Mēs iesaistījām ļoti nopietnu, pasaulē atzītu auditorkompāniju, kas izvērtēja mūsu zāģētavas darbu. Un šis izvērtējums ir mums labvēlīgs. Tas vēlreiz apstiprina to, ka esam uz pareizā ceļa. Vērtējumā rakstīts, ka dinamika, kādu uzrāda SIA “Rīgas meži” zāģētava “Nor­upe”, ir pozitīva. Esam guvuši apliecinājumu, ka mūsu taktika un ekonomiskā darbība ir pareiza. Tāpēc nākotnē skatāmies droši.

Bet pārmetumi par to, ka zāģētava nav pietiekami rentabla?

Ir jāsaprot – mēs sākām tukšā vietā. Pļavā. Lai to visu uzsāktu, ieietu arī tirgū, izveidotu darbspējīgu kolektīvu, kas ir vissarežģītāk, vajadzīgs laiks.

Uzsākot savu zāģēšanas projektu, pieņēmām lēmumu iegādāties vislētākās tirgū pieejamās iekārtas. Tās mēs apzināti nopirkām Krievijā. Iesākām uzmanīgi ar lētām, bet diemžēl cilvēka darba ietilpīgām mašīnām. Šobrīd plānoto jaudu gadā – 50 000 m3 zāģbaļķu – esam ievērojami pārsnieguši un pārstrādājam 60 000 m3. Esam izveidojuši ļoti labu komandu. Ja īsi – esam sapratuši, kā tas viss darbojas, esam veiksmīgi tikuši tirgū, mums ir labas realizācijas cenas. Esam gatavi tam, lai nomainītu šīs lētās un ne tik efektīvās iekārtas pret daudz nopietnākām. Tagad mēs zinām, kādas iekārtas mums ir vajadzīgas, un zinām optimālos apjomus, kādus esam spējīgi pārstrādāt. Zinām, ko nākamajos desmit gados varēsim nocirst, un bāzējamies tikai uz savu izejvielu.

Nedaudz vairāk par pusi no nocirstā mēs pārdosim kā apaļkoku, bet 90 000 m3 gadā – tā ir mūsu plānotā zāģētavas jauda. Kas ir svarīgi – mēs samazināsim zāģētavā darbaroku īpatsvaru pie šķirošanas un pārkraušanas, jo darbaspēks, kuram nav nepieciešama augsta kvalifikācija, ir vislielākais deficīts. Esam skaidri sapratuši – tur, kur iespējams vienkāršo roku darbu aizstāt ar mašīnām, tas ir jādara. Iekārtas mēs plānojam nomainīt līdz 2020. gadam.

Neapturot ražošanu?

Tas nav iespējams. Optimistiskais plāns ir paveikt iekārtu nomaiņu deviņos mēnešos. Tikmēr zāģēšanas iespējas būs ierobežotas. Esam izveidojuši pārejas plānu. Katram darbiniekam šajā laikā būs savs uzdevums. Šobrīd paplašinām zāģētavas teritoriju, būvējam jaunu baļķu glabāšanas laukumu, jau nākamā gada pavasarī “Nor­upe” būs ieguvusi jaunus vaibstus.

Vai doma izveidot granulu ražotni joprojām spēkā?

Jā. Tikai ļoti žēl, ka esam zaudējuši laiku. Ja šīs visas pārbaudes un taisnošanās nebūtu prasījušas tik daudz laika un ienesušas zināmu nenoteiktību, mēs savā attīstībā būtu pavirzījušies krietni uz priekšu. Ar katru beramkubikmetru skaidu, kas aiziet prom kādam citam, mēs reāli zaudējam naudu. Tirgus pieprasa labas granulas, un mums ir potenciāls tās ražot. Lēmuma pieņemšana sākt to darīt nav tālu.

Šogad arī izstrādāsim un pieņemsim savu septiņgades attīstības plānu, ar kuru gribam sagaidīt 2025. gadu. Tad Rīgas mežiem paliks 800. Tas ir cienījami un unikāli. Gribam, lai SIA “Rīgas meži” tajā gadā izveidojas kā pabeigts, saprotams uzņēmums.

Kā moderns mežrūpsaimniecības komplekss?

Gribam, lai šis modernais mežrūpsaimniecības komplekss būtu kvalificējies kā ilgtspējīgs uzņēmums, kas pārstrādā savu izejvielu, pārstrādā dziļi, gūstot pietiekami lielus ieņēmumus, lai varētu nodrošināt visas tās funkcijas, ko mums uzlikusi Rīga. Tā ir gan mežu apsaimniekošana ārpus Rīgas, gan rūpes par galvaspilsētas dārziem un parkiem, gan Mežaparks ar jauno estrādi. Nākotnē tā būs arī Zaļā klase un daudzas citas lietas. Ļoti liela daļa no šiem uzdevumiem ir ar dziļu sociālu pieskaņu. Neviena cita komercsabiedrība to nekad neuzņemtos darīt. Mēs pelnām nevis peļņas dēļ, bet tāpēc, lai Rīgā būtu daudz ziedu, lai varētu organizēt Dziesmu svētkus, lai bērni varētu iepazīties ar to, kas notiek mežā.

Gribam arī izveidot nelielu ražotni cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, jo mūsu plāni ir iet tālāk par mēbeļu sagatavēm, pārvēršot sauso dēli nelielos izstrādājumos. Būtu interesanti izmantot mūsu materiālus tālākai ražošanai, pie reizes dodot darbu cilvēkiem, kuriem to ir grūti atrast. Mēs to ietversim Zaļās klases programmā, jo bērniem būs interesanti redzēt, kā top dažādi priekšmeti un ka galdnieka darbu var veikt jebkurš cilvēks. Arī šo projektu īstenosim tikai un vienīgi par savu naudu.

Kurā pusē situācijā, kad tiek apšaubīta “Nor­upes” lietderība, ir meža nozare?

Mums ir patīkami, ka meža nozare šajos apstākļos, kādi bija izveidojušies un vēl nav beigušies, ir mūsu pusē. Mēs esam saņēmuši ļoti lielu morālo atbalstu no visiem, ar kuriem mums ir sadarbība.

Tie, kas pērk no mums produkciju, ir apmierināti ar tās kvalitāti, un mūsu labā slava ir izskanējusi pietiekami tālu. Mēs vairs nereklamējamies, jo pircēji paši mūs atrod. Cenas, kādas saņemam par savu izstrādājumu, liecina, ka esam virs vidējā.

Es ļoti priecājos par cilvēkiem, kas pie mums strādā, jo viņi ir apmierināti ar savu darbu, ir sociāli aizsargāti un jūtas droši.

Jūs kādreiz ieviesāt tādu lietu kā mežsarga dienasgrāmata. Vai šī tradīcija turpinās?

Jā, tā pastāv joprojām un kalpo par kritēriju, kad vērtējam mežsarga darbu. Ir ļoti labi paņemt mežsarga dienasgrāmatu un paskatīties, kas tur rakstīts. Var redzēt, cik kurš ir aktīvs, cik lietišķs un kā viņu šis darbs interesē. Mums tagad ir ne tikai mežsarga, bet arī dārznieka dienasgrāmata!

Esam spēruši platu soli uz priekšu, lai katram mežsargam nodrošinātu pēc iespējas labākus darba ap­stākļus. Desmit gados apgaitu skaits samazinājies, tās kļuvušas lielākas, bet mežsargs ir labāk nodrošināts tehniski. Mēs tuvojamies arī tam brīdim, kad katram mežsargam būs sava dienesta automašīna. Tālu nav laiks, kad katram mežsargam būs savs drons, ar kuru viņš savus darba uzdevumus varēs paveikt daudz vieglāk. Mēs saprotam, kas pasaulē notiek, un ejam kopā ar laiku.

Arī darba rezultāti rāda, ka mežsargi var strādāt labi. Mums ir labas sekmes gan meža atjaunošanā, gan jaunaudžu kopšanā, meža aizsardzībā un apsardzībā. Esam operatīvi arī cirsmu fondu izveidē.

Rudenī, kad ilgo lietavu dēļ meža nozarē faktiski bija izveidojusies ārkārtas situācija, “Rīgas meži” strādāja kā vienmēr. Jo mums ciršanas fonds bija sagatavots ar rezervi un varējām izvēlēties sausākās cirsmas. Mēs bijām vieni no tiem retajiem piegādātājiem, kuri arī šādos laika apstākļos pilnībā un laikus izpildīja visas savas saistības.

Šogad apgrozījuma pieaugums par 16% audzis, pateicoties gan labajai cenai, kāda šobrīd ir kokam, gan zāģētavai, kas aizvien kāpina jaudas. Arī sešpa­dsmitajā gadā pret septiņpadsmito mēs gājām ar līdzīgu pieaugumu. Tas, ko mēs esam ieguldījuši tehnikā, uzņēmuma attīstībā, tagad nes taustāmus augļus. Kopš 2008. gada mūsu apgrozījums no četriem miljoniem eiro uzkāpis līdz 18 miljoniem. Protams, dažus miljonus apgrozījumā deva dārzu un parku apsaimniekošanas pārņemšana, taču tas nav būtiskākais.

Vai “Rīgas meži” piedalījās arī jaunās Mežaparka estrādes būvē?

Nē. Mēs atbildam par Mežaparka, arī estrādes apsaimniekošanu gan Dziesmu svētku laikā, gan visu gadu. Lai viss funkcionētu, lai visi justos ērti, lai notiktu koncerti un dažādi pasākumi.

Es strādāju Rīgas domē grupā, kurai bija jāpieņem lēmums, būvēsim mēs jauno estrādi vai tikai atsvaidzināsim veco. Tur bija visi, ko vien varēja pieaicināt. Beigās nonācām pie lēmuma, ka jāceļ jauna. Taču jautājums par līdzekļiem bija aktuāls, līdz Rīgas vicemērs kopā ar saviem finansistiem pieņēma lēmumu aizņemties naudu Valsts kasē. Protams, tā ir liela nauda, un mēs varētu atrast simtiem citu veidu, kā to izlietot, taču esmu pārliecināts – paies laiks un jaunā estrāde kā pabeigts ansamblis organiski ierakstīsies mūsu ikdienā.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.lv