Laukos
Dārzeņi un augļi

Kā šogad nepalikt bez ražas. Aizvadītās sezonas secinājumi ogu audzētājiem 16

Foto no LA arhīva.

Autore: Valda Laugale, Dārzkopības institūts

Aizvadītā sezona nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ sagādājusi problēmas daudziem lauksaimniekiem, tostarp arī ogu audzētājiem. Par labu ražu priecāties varēja vien retais – pārsvarā dzērveņu un krūmmelleņu audzētāji, kā arī tie, kuri audzēšanā izmanto segumus – tuneļus un siltumnīcas.

Zemenēm vidēji labs gads

Zemeņu pārziemošana pagājušajā sezonā atšķīrās pa audzēšanas vietām, kā arī bija atkarīga no šķirnes. Īpaši nelabvēlīgi zemenēm bija februārī novērotie spēcīgie kailsali. Diezgan spēcīgi no tā zemenes bija cietušas Kuldīgas pusē, bet, piemēram, Vidzemē pie Apes zemenes bija pārziemojušas pat samērā labi. Apsalušajiem augiem vairāk cieta lapas, taču saknes un augšanas pumpuri izdzīvoja un vēlāk augi veiksmīgi atauga.

Pēc novērojumiem saimniecībās un Dārzkopības institūtā, labi pārziemojušas bija šķirnes ‘Zefyr’, ‘Induka’, ‘Suitene’, ‘Venta’, ‘Senga Sengana’, ‘Polka’, ‘Pandora’, ‘Elkat’. Visvairāk apsalušas bija šķirnes ‘Bogota’, ‘Figaro’, ‘Rumba’, ‘Darselect’, ‘Susette’, ‘Daroyal’, ‘Florence’, ‘Clery’, ‘Malwina’.

Tā kā pavasaris bija vēss, augu attīstība noritēja lēni. Ziedēšana zemenēm sākās maija trešajā dekādē, maksimumu sasniedzot jūnija sākumā, kas ir apmēram par nedēļu vēlāk nekā 2016. gadā. Ziedēšanas laikā novērotas naktssalnas, kas vietām radīja ļoti lielus bojājumus. To lielumu ietekmēja gan tas, kādā attīstības stadijā bija ziedi, gan arī lauka novietojums un salnu virzība. Piemēram, Pūrē vienā laukā salnas bija virzījušās slejveidā, tādējādi lauka robežās vienai un tai pašai šķirnei bija ļoti dažāds salušo ziedu daudzums – no 7 līdz 50%, bet citā laukā salnu bojājumi bija tikai dažu procentu robežās. Kuldīgas un Talsu pusē vairāk salnās cieta agri ziedošo šķirņu ziedi, savukārt vidējām un vēlajām šķirnēm raža bija laba.

Pūrē vairāk cieta šķirnes ar vidēju ziedēšanas laiku. Lielāki bojājumi bija tajās saimniecībās, kur pavasarī uz augiem bija klāts agrotīkla segums, kas pasteidzina ziedēšanu. Vienas kārtas agrotīkla segums pret tik lielām salnām, kādas bija aizvadītajā gadā, ziedus nenosargāja, un zem tā cieta pat augu lapas. Tāpat ziedēšanas laikā stādījumos diezgan daudz bija izplatīti aveņu ziedu smecernieki, kas nokoda ziedpumpurus. Piemēram, Pūrē izmēģinājumos, kur netika izmantoti insekticīdi, bojāto ziedpumpuru daudzums atsevišķiem augiem sasniedza pat 34% no kopējā skaita. Jāatzīmē, ka smecernieku apkarošana kļūst arvien problemātiskāka, jo reģistrēto insekticīdu kļūst aizvien mazāk, kā arī tie kļūst izturīgāki pret biežāk lietotajiem preparātiem.

Arī ogu gatavošanās tāpat kā ziedēšana zemenēm pagājušajā sezonā sākās vidēji par divām nedēļām vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Sezonai daudzviet bija raksturīgs diezgan liels nokrišņu daudzums, kas bojāja ogu kvalitāti un veicināja ogu pūšanu. Puvušo ogu īpatsvars būtiski atšķīrās pa šķirnēm. Piemēram, Pūrē tas atkarībā no šķirnes svārstījās 1,6 līdz 17,5% robežās. Savukārt citās vietās, piemēram, Ventspils pusē, zemeņu ražošanas laikā bija diezgan liels sausums un zemenes bija nepieciešams laistīt.

Vasaras beigās stādījumos izplatījās lapu plankumainības. Visvairāk izplatīta bija lapu baltplankumainība, taču bojājumi apsekotajos stādījumos nebija lieli. Vietām ieņēmīgākās šķirnes bojāja zemeņu miltrasa. Stādījumos novēroti arī sakņu un vadaudu slimību bojājumi, kas vairāk izteikti bija smagās augsnēs, kur stādīšanai izmantoti frigo stādi.Vasaras beigās pieauga arī zemeņu ērces bojājumi. Ņemot to vērā un izvērtējot gan slimību, gan kaitēkļu bojājumu daudzumu aizgājušajā gadā, saimniecībās jāizlemj, vai šogad būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība profilaktiskajiem pasākumiem un vai būs nepieciešama papildu smidzināšana ar kādu augu aizsardzības līdzekli.

Upenēm raža divreiz mazāka

Upenes pagājušajā sezonā bija pārziemojušas samērā labi. Novēroti tikai nelieli sala bojājumi dažām šķirnēm. Pumpuri piebrieda jau februāra beigās, taču vēsā pavasara dēļ pumpuru plaukšana sākās tikai marta otrajā pusē. Ziedēšana sākās maija pirmās dekādes beigās, kad bija diezgan spēcīgas nakts salnas. Vairāk cieta agrīno un vidēji agro šķirņu ziedi. Atsevišķām šķirnēm varēja novērot, ka ziedķekari līdz galam neattīstījās un ziedi vispār neatvērās, bet vēlāk nobira. Ogas upenēm ienācās jūlija otrajā trešajā dekādē, kas ir apmēram par nedēļu vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Stādījumos bija vērojams, ka ogas krūmos nogatavojas diezgan pakāpeniski, kas apgrūtināja ražas vākšanu, īpaši tiem saimniekiem, kuri ražu vāc ar kombainiem. Kaitēkļi nozīmīgus bojājumus nenodarīja – daļā stādījumu dažām šķirnēm novēroti nelieli pumpuru ērces un upeņu ogu pangodiņa bojājumi. Lielākas problēmas bija ar slimībām. Stādījumos visvairāk izplatītas bija lapu plankumainības. Dažās saimniecībās novājinātajos stādījumos izpaudās vīrusslimības – gan reversija, gan arī citas, kas izraisa dažādas lapu hlorozes un kroplības.

Apstākļi aizgājušajā sezonā bija labvēlīgi ērkšķogu Amerikas miltrasas attīstībai, taču bojājumi vairāk izteikti bija tikai pret šo slimību ieņēmīgām šķirnēm, piemēram, ‘Jadrenaja’, ‘Čornij Žemčug’, ‘Zagadka’, ‘Joniniai’, ‘Saņuta’, ‘Zeļonaja Dimka’. Vietās ar smagāku augsni augus bojāja arī stabiņrūsa, bet nenozīmīgos daudzumos.

Jāņogām pustukši ķekari

Jāņogas tāpat kā upenes stādījumos bija pārziemojušas ļoti labi, gandrīz bez bojājumiem. Pumpuru plaukšana 2017. gadā jāņogām sākās aprīļa sākumā, bet ziedēšana sakarā ar vēso pavasari sākās maija sākumā, kas ir vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Arī jāņogām pavasara salnās diezgan spēcīgi cieta ziedi, taču mazāk nekā upenēm. Ķekari veidojās pustukši. Ogas jāņogām ienācās par nedēļu vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Agrākajām šķirnēm tas bija jūlija vidū, bet vēlākajām – augusta vidū. Jāņogu ražība ļoti svārstījās atkarībā no ziedu apsalšanas pakāpes. Augstākas ražas bija vēlīnajām šķirnēm. Piemēram, saimniecībā Saldus pusē agrajām šķirnēm ievākta raža 4 t/ha, vidējām – 6 t/ha, bet vēlajām – 11 t/ha.

Ražīgākās bijušas ‘Orlovskaja Zvezda’, ‘Osipovskaja’, ‘Detvan’ un ‘Tatran’. Pūrē vislabāko ražu deva šķirnes ‘Asja’, ‘Orlovskaja Zvezda’, ‘Osipovskaja’, no baltajām jāņogām – ‘Bajana’.

No slimībām stādījumos bija izplatītas lapu plankumainības, bet no kaitēkļiem – laputis, īpaši sarkanpangu laputis, kas vairāk bojāja vēlīnās šķirnes. Ja saimniecībā bojājumu bijis daudz, šajā sezonā, iespējams, būtu jālieto kāds insekticīds, bet tas jāmiglo tikai pēc kaitēkļu parādīšanās.

Vasaras aveņu audzētāji palika gandrīz bez ražas

Vasaras avenēm aizgājusī sezona bija ļoti nelabvēlīga. Pavasarī pēc pārziemošanas stādījumi izskatījās diezgan labi, bet, dzinumiem plaukstot, pavērās bēdīga aina. Salnas aprīļa otrajā un trešajā dekādē un maija pirmajā dekādē bojāja plaukstošos pumpurus, kas pasliktināja augu vispārējo stāvokli. Ļoti daudz divgadīgo dzinumu pēc tam iekalta un aizgāja bojā. Aveņu ziedēšana sākās līdz pat divām nedēļām vēlāk nekā parasti. Ražas vietām nebija vispār vai arī tā bija tik maza, ka neatmaksājās vākt.

Diemžēl vasaras aveņu audzētājiem jārēķinās ar to, ka var būt šādi gadi, kad var palikt bez ražas. Tāpēc liela uzmanība jāpievērš šķirņu izvēlei. Vismazāk bojājumu Pūrē bija šķirnēm ‘Kaskad Brjanskij’, ‘Kapriz Bogov’, ‘Patricija’, ‘Meteor’ un ‘Kirzač’. Parasti vairāk cieš šķirnes, kas selekcionētas maigākā klimatā, kā arī lielogainās šķirnes.

Stādījumus novājina arī stublāju slimības un, ja pret tām necīnās, var radīt nozīmīgus bojājumus. Pēc ilggadīgiem novērojumiem, salīdzinoši maz ar stublāju mizas plaisāšanu slimo šķirnes ‘Skromņica’, ‘Ottawa’, ‘Peresvet’, ‘Kirzač’, ‘Glen Ample’, ‘Glen Magna’ un ‘Baļzam’. Aizvadītajā sezonā izplatīti bija arī kaitēkļi, no kuriem nozīmīgākie ir aveņu ziedu smecernieks un aveņu vabole, tāpēc šosezon, ja ziemošanas ap­­stākļi būs labvēlīgi, to izplatība varētu pieaugt un jāpadomā par to ierobežošanu.

Rudens avenēm vēla un slapja sezona

Rudens avenēm kopumā stāvoklis bija labāks nekā vasaras avenēm, taču arī tām sezona nebija īpaši labvēlīga. Atklātā laukā rudens avenes dažviet sāka ražot tikai septembra sākumā, un slikto laika apstākļu dēļ raža uz lauka bija ļoti maza. Slapjajā laikā cieta arī ogu kvalitāte, daudz ogu sapuva.

Labāki rezultāti bija tiem saimniekiem, kuri aveņu audzēšanā izmanto augstos tuneļus. Tajos ražu varēja vākt arī nelabvēlīgos laika apstākļos, kā arī ogu kvalitāte bija daudz labāka. Ogas atkarībā no tā, kad tuneļiem uzklāta plēve un kādas šķirnes audzētas, sāka ienākties jūlija beigās vai augustā, un ražu varēja vākt līdz oktobra beigām.

Taču, izmantojot segumus, lielākas problēmas ir ar kaitēkļiem. Šādi apstākļi patīk tīkl­ērcēm un citām ērcēm, tripšiem un lapu blusiņām. Visvairāk kaitēkļi savairojas ražas vākšanas laikā, kad ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus vairs nevar izmantot. Ierobežošanā var palīdzēt bioloģiskie līdzekļi un profilaktiskie pasākumi. Jāatceras, ka bioloģisko līdzekļu efektivitāte nav tik augsta kā ķīmiskajiem, kā arī jābūt plašām zināšanām par to pareizu lietošanu, to darbību kavē arī vēsais laiks rudenī.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv

Par svarīgo