Laukos
Gaļa un zivis

Akvakultūras bizness – lēns un ar sliktu atdevi0


Vienas tonnas zivju saražošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei ieguldīti teju trīs tūkstoši eiro.
Vienas tonnas zivju saražošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei ieguldīti teju trīs tūkstoši eiro.
Foto: Valdis Semjonovs

Akvakultūras projektiem 15 gadu laikā izmaksāti 25,6 miljoni eiro, taču ražošana augusi ļoti pakāpeniski un paredzētā atdeve vēl nav sasniegta.

Kopš 2004. gada Lauku atbalsta dienests (LAD) akvakultūras projektu realizētājiem izmaksājis 25,6 miljonus eiro, taču šajā laikā saražotas un pārdotas 8704 tonnas zivju – karpu, karūsu, līņu un citu. Pēc “LB” aprēķiniem, vienas tonnas zivju saražošanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei bijis nepieciešami teju trīs tūkstoši eiro jeb 2,94 eiro uz vienu kilogramu.

Finansējumu kopš 2004. gada pavisam saņēmuši 111 akvakultūras uzņēmumi. No LAD sniegtās informācijas redzams, ka vislielākās summas izmaksātas 2012. un 2013. gadā – katrā vairāk nekā seši miljoni eiro, 2014. gadā – četri miljoni un pērn – 2,8 miljoni eiro. Arī uzņēmumu skaits audzis – 2007. gadā ekonomiski aktīvo akvakultūras uzņēmumu skaits bija 41, taču 2017. gadā no 156 PVD atzītajiem akvakultūras uzņēmumiem ekonomiski aktīvi bija 88 ar kopējo nodarbināto skaitu 356, un akvakultūras produkcijas ražošanai tika izmantoti 769 dīķi ar kopējo platību 4649,5 ha, 1312 baseini ar tilpumu 16 052 m3 un 34 recirkulācijas sistēmas ar 5944,3 m3 lielu tilpumu. Kopumā akvakultūrā izmantojamajai platībai, no kuras ieguva produkciju, vērojama paplašināšanās tendence, ko sekmējusi ES naudas pieejamība, taču tieši 2017. gadā dīķu skaits un platība ir nedaudz sarukusi.

Patēriņš samazinās

Spriežot pēc ieguldītajām summām, Latvijas pašnodrošinājumam ar akvakultūrā audzētajām zivīm būtu strauji jāaug, taču tā nebūt nav. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina – 2017. gadā realizētās akvakultūras produkcijas apjoms sasniedza 808 tonnas. Lai gan karūsu, līņu, foreļu un citu zivju apjoms gadu no gada svārstās, kopumā kopš iestāšanās ES vērojams lēna un pakāpeniska pieauguma tendence. Tomēr, izpētot CSP datus, redzams, ka svaigu zivju patēriņš aizvien samazinās – 2002. gadā vidēji viens cilvēks patērēja gandrīz deviņus kilogramus zivju gadā, taču 2016. gadā tie vairs bija tikai pieci kilogrami.

Paši zivju audzētāji teic – zivis ir izaudzētas, bet problēma ir to pārdošana. Turklāt mainās zivju ēšanas tradīcijas – jaunieši šodien svaigo zivju vietā izvēlas ātri pagatavojamu maltīti. Rendas pagasta individuālais uzņēmējs Valdis Kancāns ar zivju audzēšanu nodarbojas jau kopš padomju laikiem un neslēpj – tagad zivju audzēšana gājusi mazumā, jo “nav māksla izaudzēt, bet liela māksla ir izaudzēto pārdot”. Viņš savā ilgajā pieredzē novērojis, ka tagad jaunieši vairs negrib krāmēties ar svaigām zivīm, viņiem vajag gatavu produktu ar pievienoto vērtību.

“Karpas joprojām pērk lauku tantes, tas iegājies vēl no padomju laikiem,” stāsta saimnieks. Agrāk rendenieks zivis veda pārdot ārpus saimniecības, bet tagad visu tirgo uz vietas – pie viņa brauc klienti no Rīgas, Talsiem, Jēkabpils, Kuldīgas. Vidēji gadā viņš saražo 40 – 50 t zivju. Savulaik ap 20 tonnu gadā pārdevis arī Liepājas uzņēmumam “Kolumbija”, bet kopš Krievijas sankciju ieviešanas uzņēmumam sākušās problēmas un noiets zudis.

 

Laba raža, ietekmē imports

Pērn bijusi ļoti laba karpu raža ne vien Kancāna saimniecībai, bet arī citiem ražotājiem. “Man pašam trīs tonnas izaudzētas, tagad stāv un nav kur likt. Arī citiem ražotājiem tas pats. Pēdējos gados karpu tirgus ir piepildīts,” norāda Kancāns. Jūtams, ka tirgū parādās aizvien vairāk karpu no Lietuvas, kas ir lētākas. To pašu norāda arī Jaunjelgavas novada zivju audzētavas “Purviņi” īpašnieks Ojārs Daubers. Pēc viņa teiktā, tagad Eiropas tirgū aizvien vairāk parādās lētas Ukrainas karpas, kas jau izkonkurē Lietuvā izaudzēto, līdz ar to veidojas karpu pārprodukcija. O. Daubers uzskata, ka jāmeklē pievienotā vērtība, lai varētu paplašināt realizāciju. Viņa vadītajā uzņēmumā SIA “Oskars” ir neliels pārstrādes cehs, kurā gatavo zivju filejas, bet jādomā par paplašināšanos.

Daubers stāsta: “Neesam spēruši plašus soļus, bet katru gadu attīstāmies. Apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā katru gadu audzis vidēji par 15% un jau pārsniedzis 300 tūkstošus eiro. Šajā laikā produkcijai cenas kāpušas par 5 – 8%.” Daubers uzskata, ka Latvijā dīķsaimniecībās audzētās zivis ir vistīrākās Eiropā, jo pieļaujamais zivju blīvums ir 600 kg uz vienu hektāru, kamēr citās valstīs tās ir pat divas tonnas. Par “Purviņu” zivīm jau ieinteresējušies vācieši, nelielos apjomos zivis tiek eksportētas uz Lietuvu, Igauniju, Somiju.

Kāpēc ieguldīti tik daudzi miljoni, bet akvakultūras atdeve ir tik lēna? Gan V.Kancāns, gan O.Daubers uzskata, ka pārāk daudz līdzekļu ieguldīts dārgajās recirkulācijas sistēmās, no kurām atdeve ir salīdzinoši maza.

“Atkal tiek kāpts uz tiem pašiem grābekļiem – lielākās Eiropas naudas ieguldītas recirkulācijas sistēmās, kam atdeves nav. Tas ir lēts akvārijs, kurā lētu zivi nevar izaudzēt, jo jārēķinās ar lielām elektrības un barības izmaksām.”

Tā stāsta zivju audzētavas “Purviņi” saimnieks, kuram ir pieredze šādas sistēmas izmantošanā. Viņš uzskata, ka nākotnē izdzīvos tās mazās zivju audzētavas, kas visu pārzina – no A līdz Z, taču vidējām būs ļoti grūti. Šobrīd svarīgākais – saglabāt nozari un meklēt attīstības ceļu kopā ar pārstrādi.

 

Pārtrauc darbu

No 111 Eiropas naudu saņēmušajiem akvakultūras uzņēmumiem astoņi pārtraukuši savu darbību. To vidū – Liepājā reģistrētā “Dāmas zivju audzētava”, kas savu darbību beidza šī gada janvārī. LAD uzzinājām, ka SIA “Dāmas zivju audzētavai” ar ES fondu atbalstu realizēti divi projekti, kuru ietvaros uzbūvēts zivju audzēšanas cehs, ierīkoti baseini ar ūdens recirkulācijas sistēmu, lai audzētu zandartus un zandartu mazuļus. Uzņēmums projektus īstenoja 2010. un 2011. gadā, un katram no tiem izmaksāti 59 760 eiro.

Projekta ietvaros SIA veikusi visas plānotās aktivitātes, un, tā kā šiem projektiem beigusies uzraudzība, līdz ar to SIA “Dāmas zivju audzētava” varot rīkoties pēc saviem ieskatiem: turpināt projekta aktivitātes vai pārtraukt. “LB” sazinājās ar zivju audzētavas īpašnieku Andri Braži, kurš neslēpj – problēma bijusi zināšanu trūkums. “Kad varēja pieteikties uz ES naudu, visi to ņēma un ieguldīja, taču nebija zinošu speciālistu, kas zinātu, ko un kā būvēt. Tieši recirkulācijas sistēmu ieviešanā trūka speciālistu,” tā Bražis. Šis izrādījies klupšanas akmens arī viņa uzņēmumam, jo pietrūka zināšanu. Turklāt recirkulācijas sistēmas izmantošana izrādījusies trīs reizes dārgāka, nekā paredzēts. Bražis zina teikt –no sistēmām, kuras uzbūvētas līdz 2010. gadam, darbojas vien dažas, turklāt ar lielām pārbūvēm.

 

Jāsasniedz rādītāji

Šī gada februāra sākumā atvērta jauna kārta akvakultūras projektu iesniedzējiem, kur pieejamais finansējums ir astoņi miljoni eiro. Projektus uzņēmēji LAD var iesniegt līdz 28. jūnijam. Pieredzējušie eksperti cer, ka atkal nenotiks kāpšana uz tā paša grābekļa un nauda tiks tērēta lietderīgi. Jau šajā plānošanas periodā tiem projektu realizētājiem, kas startēja pasākumā “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā”, noteikti minimālie saimnieciskās darbības rādītāju palielinājumi, kas jāsasniedz ne vēlāk kā piektajā gadā pēc projekta īstenošanas. Tas nozīmē, ka LAD uzraudzības laikā sekos projektos paredzēto rādītāju īstenošanai.

Paredzēts, ka šajā pasākumā patlaban īstenotajos un īstenošanā esošajos projektos plānotais akvakultūras apjomu pieaugums indikatīvi ir 950 tonnas. Savukārt pasākumā “Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus” ir noteikts maksimālais akvakultūras dzīvnieku blīvums katrā atbalstam pieteiktajā dīķī, jo pasākums pēc būtības kompensē paaugstinātu ūdens vides prasību ievērošanu un dabai draudzīgu saimniekošanu. Līdz ar to dīķsaimniecības, kuras saņem kompensācijas pasākumā “Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus” saimnieko ekstensīvi un ir ierobežotas saražotā produkcijas apjoma ziņā.

Tāpēc iepriekšminētie atbalsta līdzekļu apjomi šajā pasākumā netiek ieguldīti investīcijās ražošanas apjoma palielināšanai, bet gan sabiedrības interešu – vides stāvokļa saglabāšanas, maksājumu nodrošināšanai, norāda ZM Zivsaimniecības departamentā. To, vai ZRP mērķis palielināt plānoto akvakultūras produkcijas ražošanas apjomu tiks sasniegts, būs iespējams novērtēt tikai pēc visu akvakultūras projektu īstenošanas un pilna apjoma ražošanas uzsākšanas, kas akvakultūrā pēc pilnīga projekta pabeigšanas prasa vēl vairākus gadus.

Tikai tad attiecīgi būs pieejami dati par kopējiem saražotajiem produkcijas apjomiem, kas ļaus pienācīgi novērtēt akvakultūras attīstību, tā situāciju komentē ZM Zivsaimniecības departamenta speciālisti. Jāpiebilst, ka šajā plānošanas periodā akvakultūras saimniecībām līdz 2018. gada beigām kopā ir izmaksāts publiskais finansējums 7,2 miljoni eiro. Gan pasākumā “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā”, gan pasākumā “Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus” pašlaik ir apstiprināti un vēl tiek īstenoti projekti par kopējo publisko finansējumu 8,3 miljoni eiro.

LA.lv