Laukos
Bizness

Siguldas “Rūtas Zaļā groza” alternatīva aptiekai – zaļā kokteiļa glāzē 0


Siguldiete Ligija Zariņa mājās gatavo zaļos kokteiļus.
Siguldiete Ligija Zariņa mājās gatavo zaļos kokteiļus.
Foto – Ivars Bušmanis

Siguldiete Ligija Zariņa mājās gatavo dažāda veida zaļos kokteiļus, kas no sākotnēji neierastas lietas deviņu gadu laikā izvērties par ģimenes blakusbiznesu – “Rūtas Zaļo grozu” jeb kokteiļu piegādi klientiem. Pati Ligija gan teic, ka neplāno lielu paplašināšanos, lielāko gandarījumu sagādājot apziņa, ka arvien vairāk cilvēku izprot dabas sniegtās iespējas uzturēt savu veselību.

Kā nonācāt pie zaļo kokteiļu idejas?

Pirms deviņiem gadiem, kad biju trešā bērniņa gaidībās, bija jārod risinājums, kā turēties pie veselības, iztikt bez ķīmiskiem preparātiem un dabiskā ceļā sagaidīt veselīgu mazulīti. Meklējot alternatīvu aptiekai, daudz lasīju, apmeklēju zinošus cilvēkus, pamazām nonācu līdz zaļajam dzīvesveidam un meitiņu sagaidīju, mūsu labsajūtu un nepieciešamās uzturvielas nodrošinot ar dabas produktiem. Zaļo kokteiļu lietošana uzturā palīdz organismam būt gudrai, pašregulējošai sistēmai arī tad, ja savus ēšanas paradumus radikāli nemainām. Zaļais kokteilis gan jālieto atsevišķi no ēdienreizes, jo tā sastāvā esošie dabīgie cukuri var radīt nevēlamu vēdera uzpūšanos, ja to lietojam kopā ar gaļu, saldumiem. Vislabāk – otro brokastu vietā enerģijas tonusam – starp ēdienreizēm. Ja katru dienu uzņemsim pietiekami daudz augu valsts dabiskās izcelsmes neapstrādātu pārtiku, tad, lietojot uzturā tradicionālo pārtiku, organisms būs spēcināts, lai arī ziemas laikā justos mundri. Saaukstēšanās vai vīruss var piemeklēt katru, bet ar to, ko dod daba – smiltsērkšķi, dzērvenes, saknes, medus, sēkliņas – organisms var sapurināties un dažu dienu laikā tikt galā ar saaukstēšanos. Protams, ir situācijas, kad palīdz medicīna, tomēr ikdienas dzīvē, lietojot augu valsts produktus visa gada garumā, esam gudri palīgi paši sev.

Viena lieta ir sakult kokteili mājiniekiem, bet kā nonācāt līdz mājražošanai?

Draugu atbalsts, ierosinājums, jautājumi par manu darbošanos ar zaļumu klāstu bija vislielākais pamudinājums stāstīt, rādīt, dalīties. Tad nu sāku ierādīt receptes arī citiem. Sākotnēji kokteiļus gatavoju nelielam paziņu lokam – trim, četrām ģimenēm, līdz drīzi vien zaļos kokteiļus sākām piedāvāt arī pārējiem siguldiešiem ikdienā.

Piedāvājat savas receptes vai gatavojat pēc klientu pieprasījuma?

Mums ir savas receptes un tās mainās atkarībā no sezonas. Ikdienā parasti piedāvājumā viens zaļais kokteilis un vairāku veidu augu valsts smūtiji, piemēram, melleņu, smiltsērkšķu, hurmas, biešu. Ar šādiem gardiem kokteiļiem varam viegli pieradināt bērnus izgaršot, piemēram, tik veselīgo bieti vai spinātus, kuri kombinācijā ar zemenēm, mellenēm, avenēm, banānu, mango garšo lieliski. Ja ikdienā pierodam pie šādiem produktiem, organisms apzinās to pozitīvo devumu un iznākumā rodas labs pieradums jeb kāre pēc zaļumiem.

Kur ņemat izejvielas un vai to pietiks arī ziemai?

Ja vasarā un rudenī parūpējamies par krājumiem, pietiek arī ziemā. Pagrabā varam saglabāt dzērvenes, ķirbjus, ābolus, saldētavā – mellenes, zemenes un citas ogas, uz palodzes izaudzēt, zirņu, lēcu dīgstus, bet saldumam mums ir pašiem savs medus. Saldināšanai ir citas alternatīvas, var likt klāt agaves, kļavu sīrupu, arī stēviju. Vasaras sezonā, līdz pat oktobrim var iztikt ar vietējiem produktiem, bet nevairāmies arī no kāda banāna, apelsīna vai citiem dienvidu augļiem, jo tie ienes dažādību receptēs. Pavasarī noteikti kokteiļus gatavojam uz bērzu, kļavu sulas bāzes, izmantojam priežu jaunos dzinumus, kā arī dažādus pumpurus, upeņu piemēram. Tie dod ne tikai izcilu smaržu, bet arī spēku, kurš pēc ziemas īpaši noderīgs. Daļu izejvielu sagādājam tepat Siguldā pie sava drauga dārznieka.

Kādas ir populārākās “Rūtas groza” kokteiļu receptes?

Pirmais ir zaļais kokteilis, kurā apvienojam dažādus zaļumus, dīgstus, sēkliņas ar augļiem, ogām un medu. Piemēram, spinātus, keila lapas, rukolu, zirņu dīgstus, čia sēkliņas sablenderējam ar ūdeni, pievienojam ķirbi, nedaudz dzērvenes, ābolu, smiltsērkšķu ogas un saldumam medu. Tā būs tipiska mūsu pašu, Latvijas dabas labumu ziemas recepte. Vai gardais biešu smūtijs zemeņu kokteiļa krāsā – mazliet pilngraudu auzu pārslu uzbriedinām ūdenī ar linsēklām, pievienojam ābolu, citronu, svaigu bietīti, banānu un medu. Garšu dažādiībai noder arī dažādas garšvielas – muskatrieksts, kanēlis, kakao, vaniļas pāksts.

Foto – Ivars Bušmanis un no personīgā arhīva.

Galerijas nosaukums

Kā ir ar konkurenci, jo tagad jau daudzi paši nopērk blenderi un jauc smūtijus?

Priecājos par katru stāstu, kurā uzzinu, ka zaļie kokteiļi un smūtiji kļuvuši par kāda dzīves sastāvdaļu. Savā pieredzē vienmēr labprāt dalos un mudinu cilvēkus atvērties šai labajai uztura pieredzei. Lai kokteilis būtu veselīgs un uzturvielām bagāts, tas jāizdzer visdrīzākajā laikā pēc pagatavošanas, tas arī atklāj, kāpēc šo produktu neredzu kā liela biznesa un naudas gūšanas avotu. Manā gadījumā tā ir sirds lieta un dabiska vēlme dalīties. Ja būtu plāni par peļņu, jādomā par īpašu uzglabāšanu, transportu, sadarbību ar veikaliem, attiecīgi jāveic ieguldījumi. “Rūtas groza” personiskajai pieejai savam darbam mājražotāja statuss ir piemērotākais.

Vai šis ir ekskluzīvs un dārgs dzīvesveids?

Nē, un tas ir mīts. Lielākoties esam pieraduši veikalā raudzīties uz gaļas, piena produktu un miltu izstrādājumu vitrīnām un iet garām dārzeņu plauktiem, bet, tiklīdz spējam mainīt savu domāšanu, izrādās, ka no zaļumiem un dārzeņiem var pagatavot ļoti garšīgus ēdienu, kuri dod ne tikai sāta sajūtu, bet dabīgā veidā satur arī visas nepieciešamās uzturvielas. Mēs neesam veģetārieši un neatsakāmies no gaļas vai zivs, taču patīkami redzēt, ka bērni ātri pierod pie vērtīga uztura un ka ballītēs pirmā uz mūsu svētku galda tiek notiesāta svaigo salātu bļoda. Mūs aicina uz dažādiem semināriem par veselīgu dzīvesveidu, uz izbraukumiem un tad ir liels gandarījums, piedzīvojot, kad pienāk mazais, kuram vecāki iedevuši pāris eiro gardumiem, un viņš izvēlas nopirkt zaļo kokteili. nevis čipsus vai cukurvati. Turklāt ne tikai sev, bet arī mammai vai tētim. Tādos brīžos piedzīvoju vislielāko sava darba gandarījumu.

LA.lv