Laukos

Padoms zemniekam. Alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes 0

Foto – LETA

Integrētā augu aizsardzība nosaka, ka lauksaimnieks kaitīgo organismu (slimības, kaitēkļi, nezāles) ierobežošanai vispirms izmanto netiešos augu aizsardzības pasākumus – efektīvas bioloģiskās, fiziskās/mehāniskās vai agrotehniskās ierobežošanas metodes.

Tiešos augu aizsardzības pasākumus – augu aizsardzības līdzekļus – lieto tikai tad, kad ir izpildīti visi netiešās augu aizsardzības priekšnoteikumi un vēl joprojām ir redzams reāls apdraudējums ražai (gan tās kvantitātei, gan kvalitātei) vai pašam kultūraugam. Agrotehniskie pasākumi lielākoties iedarbojas profilaktiski jeb netieši caur vidi, kurā atrodas gan kultūraugi, gan kaitīgie organismi, un tie esošajā biocenozē pastāvošo kārtību izmaina maz. Šie pasākumi neiznīcina kaitīgos organismus pilnībā, bet notur to savairošanos tādā līmenī, kas netraucē kultūraugu attīstībai.

Augu maiņa
Augu maiņas ievērošana būtiski samazina kaitīgo organismu izplatību. To ievērojot, samazinās kviešu lapu dzeltenplankumainības, pelēkplankumainības, stiebrzāļu gredzenplankumainības, miežu lapu tīkl­plankumainības, auzu lapu brūnplankumainības, vārpu fuzariozes, melnplauku, krustziežu sausplankumainības, rapšu neīstās miltrasas, krustziežu sausās puves, krustziežu sakņu augoņu, krustziežu verticilārās vītes, krustziežu stublāju spradža, krustziežu pāksteņu pangodiņa, krustziežu sēklu smecernieka, dārzeņu lapu plankumainības, pelēkās puves, burkānu, biešu, sīpolu mušu, dārzeņu baltās un sausās sakņu puves, kartupeļu lapu sausplankumainības, kartupeļu melnā un parastā kraupja, gurķu kraupja, ķirbjaugu fuzariālās vītes, sīpolu neīstās miltrasas, sīpolaugu sausplankumainības, alotājmušas, zirņu iedegas, pākšaugu rūsas, pupu lapu plankumainības, zirņu smecernieka un tinēja izplatība.

Izturīgu šķirņu izvēle
Visas kultūraugu sugas un šķirnes kaitīgie organismi neapdraud vienādi, atsevišķas sugas un šķirnes savu fizioloģisko un morfoloģisko īpašību dēļ labvēlīgos kaitēkļu un slimību attīstības apstākļos viegli pārcieš kaitīgo organismu uzbrukumus, dodot augstas un kvalitatīvas ražas Izvēloties izturīgas šķirnes, iespējams samazināt graudzāļu miltrasas, miežu lapu tīklplankumainības, brūnās un dzeltenās rūsas, miežu pundurrūsas, auzu vainagrūsas, krustziežu sausās puves, ķirbjaugu neīstās un īstās miltrasas, biešu lapu sīkplankumainības, krustziežu verticilārās vītes, krustziežu vadaudu bakteriozes un neīstās miltrasas, gurķu kraupja, salātu neīstās miltrasas, sīpolaugu rūsas, tomātu lapu brūnā pelējuma, fuzariālās vītes, zirņu iedegas, pākšaugu rūsas, avenāju dzinumu mizas plaisāšanas, aveņu iedegas, aveņu lapu sīkplankumainības un ābeļu kraupja izplatību.

Augsnes apstrāde
Lietojot pareizu augsnes apstrādes sistēmu, iespējams tieši nomākt slimību izraisītāju attīstību un traucēt kaitēkļu attīstību. Augsnes rudens aparšana traucē labību stiebrmušu, labību pangodiņu, labību spradža, rudzu tripša, labību laputs, krustziežu pāksteņu pangodiņa, krustziežu sēklu smecernieka, kāpostu cekulkodes, kāpostu mušas, zirņu un pupu sēklgraužu attīstību. Kvalitatīva augu atlieku iestrāde augsnē, izmantojot aršanu, ierobežo kviešu lapu dzeltenplankumainības, pelēkplankumainības, stiebrzāļu gredzenplankumainības, miežu lapu tīklplankumainības, krustziežu sausplankumainības, krustziežu sausās puves, burkānu lapu sausplankumainības attīstību.

Optimāla izsējas norma
Ievērojot katram kultūraugam optimālo izsējas normu, iespējams samazināt graudzāļu miltrasas, krustziežu sausplankumainības, melnplauku, burkānu lapu sausplankumainības un brūnplankumainības izplatību.

Kvalitatīvs sēklas materiāls
Kvalitatīva sēklas materiāla izvēle palīdz samazināt infekcijas izplatīšanos pelēkplankumainībai, stiebrzāļu gredzenplankumainībai, melnplaukām, burkānu lapu sausplankumainībai un brūnplankumainībai, krustziežu sausplankumainībai.

Optimāls mēslojums

Sabalansēts mēslojums sekmē augu ātrāku augšanu, padarot tos izturīgākus pret slimību un kaitēkļu uzbrukumiem. Daudzu slimību cēlonis ir kādas barības vielas trūkums vai pārpilnība. Slāpekļa pārbagātība veicina graudzāļu miltrasas, pelēkās puves, baltās puves, burkānu lapu sausplankumainības un sausās sakņu puves attīstību.

Sējumu/stādījumu kopšana

Kultūraugu kopšana nodrošina augiem optimālus augšanas apstākļus. Irdinot rindstarpas, tiek iznīcinātas nezāles, uzlabojas augsnes fizikālās īpašības un augu augšanas apstākļi, pasliktinās apstākļi kaitēkļu un slimību attīstībai. Regulāra augļu koku un ogu krūmu vainagu veidošana nodrošina gaismas un vēja nokļūšanu visā vainagā, kas veicina ātrāku mitruma nožūšanu no lapām un augļiem, tādējādi ierobežojot kraupja, lapu plankumainību, bumbieru–kadiķu rūsas un augļu puvju izplatību.

Kaitēkļu ierobežošanas metodes
Vairākumā gadījumu, kad kaitēkļi un atsevišķas slimības ir tikko parādījušās, veiksmīgi ar tiem var tikt galā, izmantojot fiziskās ierobežošanas metodes. Kaitēkļu nolasīšana ar rokām ierobežo Kolorādo vaboles un kāpurus, balteņu kāpurus. Kaitēkļu nopurināšana no koka un iznīcināšana ierobežo ābeļu ziedu smecernieku, maijvaboļu izplatību. Dzinumu galu, kurus invadējuši kaitēkļi, nogriešana ierobežo laputu kolonijas, tīklkožu ligzdas, slimību vai kaitēkļu bojāto lapu noraušana – bumbieru–kadiķu rūsu, pelēko puvi un augļu brūno puvi siltumnīcu tomātiem, alotājmušas, tīklērces.

Bojāto augļu savākšana gan no kokiem, gan no zemes ierobežo augļu puves, plūmju zāģlapseni, augļu tinējus, pīlādžu tīklkodes. Saslimušo augu izraušana un izvākšana no sējuma vai stādījuma jāveic, ja ir sīpolu mušas bojāti sīpoli, ar vīrusiem slimi kartupeļu ceri. Uzbriedušo upeņu pumpuru nolasīšana un sadedzināšana pavasarī ierobežo upeņu pumpuru ērces izplatību.

Vairākus kaitēkļus, galvenokārt gan nelielās platībās, veiksmīgi var izķert mehāniski, izmantojot dārzkopības veikalos nopērkamos līmes vairogus, pie kuru lipīgās virsmas kaitēkļi pielīp (dzeltenie – burkānu, biešu, sīpolu mušām, kāpostu cekulkodei, baltblusiņām, aveņu ziedu smecerniekam, ķiršu mušai, zilie – tripšiem). Komercsējumos un stādījumos šo metodi galvenokārt izmanto monitoringam, lai noteiktu kaitēkļu pirmo parādīšanos, kā arī lai konstatētu, kad tiek sasniegts kaitīguma slieksnis un jālieto tiešie ierobežošanas pasākumi.

Ķeramjostas izmanto ābeļu ziedu smecernieka, ābolu tinēja ierobežošanai. Sākoties plūmju ziedēšanai, to zaros izkarina traukus ar rūgstošu šķidrumu (plūmju zāģlapsenes), kāpostu pūcītei šādus traukus izkarina kāpostu stādījumā 1 m augstumā. dārzeņu vai krāšņum­augu dobēm izliek gliemežu lamatas – dēļus, zem kuriem pa nakti salien gliemeži, kurus savāc un iznīcina.

Fitosanitārie pasākumi

Ir virkne fitosanitāro pasākumu, kurus veicot iespējams būtiski samazināt vairāku slimību un kaitēkļu parādīšanos un attīstību.
Nobirušo lapu savākšana, kompostēšana vai sadedzināšana ierobežo ābeļu kraupi, lapu plankumainības, kauleņkoku lapbiri un sausplankumainību, aveņu un plūmju rūsu. Bojāto un nokaltušo zaru izgriešana un sadedzināšana ierobežo augļu koku vēzi, puves, jāņogulāju stiklspārni, aveņu pangodiņu, ķiršu mēri, aveņu dzinumu mizas plaisāšanu, aveņu iedegas, aveņu lapu sīkplankumainību, aveņu stiklspārni. Augu atlieku savākšana, kompostēšana vai sadedzināšana ierobežo dārzeņu lapu plankumainības, burkānu un kāpostu mušas, siltumnīcu tomātu brūno puvi un lapu brūno pelējumu, miltrasas, krustziežu sauso puvi, dārzeņu laputis, ķirbjaugu iedegas, sīpolu neīsto miltrasu, sīpolu sausplankumainību, fuzariālo vīti, alotājmušas, zirņu iedegas, avenāju dzinumu mizas plaisāšanu, aveņu iedegas. Pēc ražas novākšanas lapu nopļaušana un izvākšana zemeņu stādījumos ierobežo lapu plankumainības, tīklērces, lapgraužus.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv