Laukos
Lauku sēta

No muižas brūžiem līdz mikrobrūžiem. Ieskats alus darītavu vēsturē Latvijā 0

Foto – Shutterstock

Sākums

Pēc Otrā pasaules kara Latvijā darbojās 16 alus brūži, no kuriem līdz astoņdesmitajiem gadiem izdzīvoja vien puse. Šobrīd Latvijā strādā 45 alus darītavas, taču arī alus imports aug.

Līdz Pirmajam pasaules karam

Līdz 1914. gadam muižām piederošās alus darītavas darbojušās ar mainīgiem rezultātiem, gan uz laiku pārtraucot, gan atkal atjaunojot darbību. Pēc dokumentos minēto alus darītavu uzskaites varam konstatēt, ka līdz 1900. gadam darbību pārtraukuši kādi 120 brūži, bet, sākoties pasaules karam, to pārtrauc gandrīz visi alus brūži. Tiek slēgti gan muižu brūži, gan brūži pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Kuldīgā. Darbu beidz un tiek slēgta arī tā laika lielākā un modernākā “Waldschlosschen” alus darītava Sarkandaugavā, tās iekārtas daļēji tiek evakuētas uz Krievijas vidieni. Neesmu meklējis, bet diezin vai atradīsim kara, revolūcijas un juku laiku liecības par brūžu darbību. Tomēr nav izslēgts, ka vismaz pirmajos kara gados un arī kara neskartajās teritorijās vēl varēja darboties atsevišķas vācbaltiešiem piederošas alus darītavas Rīgā, Kuldīgā, Liepājā un arī dažās muižās. Tāpat iespējams, ka brūži darbojās arī tagadējā Latgales novadā (toreizējā Vitebskas guberņā).
Šķiet, būsim tuvu patiesībai, ka Pirmā pasaules kara gados savas ražošanas spējas saglabāja vismaz piecas alus darītavas Rīgā (Iļģuciema, Tanheizera, Mencendorfa, Livonijas un Stricka), Dollingera brūzis Liepājā, A. Dītriha alus darītava Ventspilī, Bauskā, Kuldīgā, Kokmuižā un Gatartā, jo tās pēc kara drīz vien atsāka ražošanu.

Alus Latvijas brīvvalstī

Nodibinoties Latvijas brīvvalstij kā arī muižu zemju reformas rezultātā, daudzas muižu alus darītavas nopērk vietējie uzņēmēji. Vietējo uzņēmēju interesi saista Cēsu pilsmuižas, Naukšēnu, Vecgulbenes, Vandzenes, Aizputes, Alūksnes u. c. muižu brūži. Dažviet darbu turpina iepriekšējie muižu brūžu nomnieki, droši vien izpērkot tās, piemēram, Lubānā. Lielākās alus darītavas Rīgā paliek vācbaltiešu īpašumā. Vāc­baltieši savā īpašumā saglabā brūžus Liepājā (A. Dollingers un mantinieki), Bauskā (T. Lodings un mantinieki), Kuldīgā (K. Zake un mantinieki), Kocēnos (nomā brāļi Švarci) un Gatartā (Zīversa dzimtas pārstāvji līdz repatriācijai), kā arī citviet. Latvijas brīvvalsts sākumā darbu sāk 56 alus darītavas, bet darbu pārtrauc 21 alus darītava. Latvijas Konversācijas vārdnīcā varam lasīt, ka 1936. gadā Latvijā darbojušās 30 alus darītavas. Bet ir šaubas, ka šis skaitlis atbilst faktiskajam stāvoklim. Varam secināt, ka Latvijas brīvvalsts sākumperiodā darbojušās 56 alus darītavas. Krīzes gados un vēlāk darbu pārtrauc 21 alus darītava un agrīno padomju laiku sagaida 35 strādājošas alus darītavas.

Agrīnais padomju laiks

Saskaņā ar PSRS un Vācijas 1939. gada līguma ietvaros notikušo Vācijas pilsoņu un vācbaltiešu repatriāciju 1940. gadā tiek slēgtas Kokmuižas un Gatartas alus darītavas. 1940. gada septembrī nacionalizētā uzņēmuma “Aldaris” vadības uzdevumā J. Spilva apkopo ziņas par LPSR pašreiz darbojošos alus darītavu ražotspējām, ietverot savā pārskatā 20 nozīmīgākās alus darītavas.
Agrīnais padomju laiks sākas ar vietējo uzņēmumu nacionalizāciju. Nacionalizācijai tiek pakļautas 15 alus darītavas, bet darbību beidz 19 alus darītavas, kopā ar vācbaltiešu repatriāciju slēgto 21. Tas arī atbilst tam darītavu skaitam, kuras turpina darbību pēc Otrā pasaules kara.

Agrīnajā padomju laikā pēc nacionalizācijas Latvijā turpināja darboties 16 alus darītavas.

Padomju periods līdz 1991. gadam

1945. gadā tiek likvidēta Tanheizera alus darītava Pārdaugavā. Pēc kara darbību turpina 16 alus darītavas, no kurām līdz 1980. gadam izdzīvo puse. Piecdesmitajos gados tiek likvidētas Lubānas, Madonas, Vandzenes, Aizputes, Bauskas alus darītava, 1965. gadā darbu pārtrauc Rēzeknē, jo ražotni pievieno Daugavpils darītavai, bet 1980. gadā alus darīšanu izbeidz Naukšēnos, pievieno Cēsu alus darītavai 1968. gadā.
Septiņdesmito gadu vidū tiek veidotas alus ražošanas apvienības: “Rīga” – apvienojot Rīgas alus darītavu un Rīgas augļu un ogu vīna fabriku, “Aldaris” – pievienojot “Aldarim” “Iļģuciemu” un “Vārpu”, “Cēsu alus” – pievienojot Gulbenes alus darītavu ar agrāk pievienoto Naukšēnu cehu un Latgales – ar Daugavpils un Rēzeknes alus darītavām.
1985. gadā darbu sāk jaunā apvienības “Aldaris” rūpnīca un tiek slēgtas alus darītavas “Iļģuciems” un “Vārpa”.
1988. gadā, veidojoties agrorūpnieciskajam kompleksam, ražošanas apvienības sadalās. Darbu kā pastāvīgi uzņēmumi atsāk Gulbenes, “Vārpas” un Iļģuciema rūpnīcas.
Padomju gados līdzās valsts uzņēmumiem attīstās kopsaimniecību pārstrādes cehi. Pirmā alus ražošanu 1958. gadā uzsāk kopsaimniecība “Lāčplēsis”, 1969. gadā pievienojas alus cehi “Abula” un “Pāle”. Uz rūpnieciskiem pamatiem tiek būvētas kopsaimniecību alus darītavas Bauskā, Tērvetē, Pāvilostā un Jaunpiebalgā. Kopsaimniecībās ražo arī mājas tipa alu. Tāds top Krāslavā, Ezerciemā, Ādažos, Valgundē un citur. Pēc kopsaimniecību īpašumu pārdales (paju sabiedrību veidošanās) tās kļūst par paju turētāju īpašumiem vai arī tiek likvidētas.

Pēc neatkarības atgūšanas

Pirms valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijā darbojas astoņas valsts sektora un astoņas kopsaimniecību alus darītavas.

Atgūstot valstisko neatkarību, valsts alus darītavas sāk privatizāciju. Vienlaikus sākās arī jaunu privāto rūpnīcu celtniecība. Pirmās top Užavā un “Sandriko un Co” (kopš 1998. gada “Brūveris”) Rīgā. Nodibinās a/s “Aldaris”, iesaistot ārvalstu investorus, iesākas tās privatizācijas process. A/s “Aldaris” modernizācija kļūst par izaicinājumu citiem vietējiem alus ražotājiem.
1999. gadā alus ražošanu uzsāk “Lido” alus darītava. Tajā pašā laikā par a/s “Cēsu alus” vadošo akcionāru kļūst ārvalstu stratēģiskais investors. Drīz vien top jauna alus ražotne Cēsīs un alus ražošana uz to pārceļas jau 2001. gadā. 2000. gadā Liepājā uzceļ jauno Līvu alus darītavu.

2004. – 2009. gadā krīzi piedzīvo vairākas alus darītavas. Darbu pārtrauc a/s “Vārpa”, “Kimmels Rīga”, Gulbenes alus darītava. Pamatražošanu likvidē “Lāčplēša” vēsturiskajā alus darītavā, pārceļot to uz “Līvu alu” Liepājā. Darbu atjauno Lodiņa alus darītava Bauskā, bet ekonomisku iemeslu dēļ pēc nepilna gada to pārtrauc. Likvidējas vēsturiskā Liepājas alus darītava. Darbu pārtrauc, bet 2013. gadā atjauno jaunā Latgales alus darītava Daugavpilī.

Iezīmējas jauns attīstības virziens

Ārvalstu lielražotāji, kuri iegādājušies uzņēmumus, turpina ražošanas procesu optimizāciju. Lāčplēša un Līvu alus zīmolu un a/s “Aldaris” galveno produktu ražošana tiek izvietota kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
2004. gadā ražošana tiek atjaunota jaunuzceltā darītavā Rēzeknē. Jaunu attīstības virzienu sācis “Latgales alus” Daugavpilī. Nopietnu modernizācijas un attīstības ceļu turpina a/s “Tērvete AL” . Ar skatu nākotnē attīstības procesus sākuši mikrobrūži. Vispirms nemainīgi regulārus ieguldījumus attīstībā veic “Valmiermuižas alus”, turpina arī SIA “Abula”, jaunas ražošanas iespējas apgūst “Malduguns” Raunā un uz jauna izaugsmes ceļa atrodas SIA “Zlauks-Labietis” Ādažos.

Optimismu vieš mazo un mikrobrūžu nostiprināšanās Latvijas tirgū. Ne tikai Rīgā vien, bet arī citviet Latvijā: Valmiermuižā, Madonā, Saldū, Skrundā, Lizumā, Raunā, Raiskumā, Pļaviņās, Preiļos, Daugavpilī, Jelgavā… Tikai pēdējos divos gados ražošanai pievienojušies 12 mikrobrūži.

Tomēr pašreiz ir laiks arī nopietnam satraukumam, jo alus imports Latvijā ir guvis gandrīz vai vadošo lomu. Vai spējam ko mainīt un palielināt konkurētspējīga alus ražošanu uz vietas Latvijā? Domāju, ka spējam. Tikai optimismam ir jākļūst par nopietnu izaicinājumu mums visiem.

Atklājumi, kas ietekmējuši alus ražošanu

• 19. gs. iesala žāvēšanā dūmgāzu vietā sāk izmantot karstu gaisu.

• Alus ražošanā ievieš čehu ķīmiķa Ballinga sistēmu alus misas blīvuma mērīšanai.

• Emīls Kristianss Hansens atklāj rauga šūnu daudzveidību un tīrkultūras šūnas izdalīšanas iespējas.

• Luijs Pastērs izgudro pasterizācijas metodi.

• 1873. gadā Kārlis fon Linde izgudro un izgatavo pirmo amonjaka 
aukstumiekārtu.

1878. gadā Lorencs Encingers izgudro alus filtru.

1880. gadā tiek patentēta alus izliešanas metode no alus mucām bāros ar ogļskābās gāzes palīdzību, kas kļūst par impulsu pilnīgai ražošanas modernizācijai.

LA.lv
LE
LETA
Laukos
“Rīgas dzirnavniekam” pērn neliels apgrozījuma kritums
1 diena
LE
LETA
Laukos
Mājražotāju kooperatīviem plāno atļaut pretendēt uz ES un valsts atbalstu
1 diena
LE
LETA
Laukos
Rīgā novembra beigās notiks kaņepju nozares konference
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
7 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
9 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
4 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
8 stundas