Dzīvesveids, Lauku sēta

Alus patērēšanas konservatīvismu jaucot

Latvieši reizē ar Latvijas alus nozarē arvien jaunu garšu parādīšanos lēnām iznāk no klasiskā lāgera ēnas. Aldaris Māris Grambergs jau 20 gadus ar “Cēsu alus” starpniecību cenšas izglītot alus patērētājus.

“Būt par alus brūvētāju nav apnicis nevienu mirkli. Arī pēc 20 gadiem. Visu laiku ir jāstrādā ar jaunām lietām, ar jauniem produktiem – tas ir ļoti interesanti. Katru gadu mūsu produktu grozs aug, katru gadu ienāk jaunas garšas un cenšamies to latvieti – lāgera cienītāju – izglītot,” stāsta Māris Grambergs, “Cēsu alus” darītavas galvenais alus meistars. Šķiet, ar Māri par alus veidiem, tā darīšanu un nozares tendencēm Latvijā varētu norunāt stundām ilgi un arī pēc tam vēl atradīsies nianses, kuras par alu paliks neizrunātas. Māris nav noslēgts, viņš ir patīkams sarunu biedrs un nebaidās izteikties arī par alus nozares izaicinājumiem, kuri Latvijā pavisam noteikti ir.

Brūzī jau no mazotnes

“Cēsu alus” brūzī Māris, kā pats saka, faktiski izaudzis, jo vecajā darītavā strādājusi gan mamma, gan tētis, kamēr vecmamma laukos alu brūvējusi pati. “Svaiga iesala smarža iesēdusies man atmiņā jau no bērnības. Tēvs strādāja iesalnīcā un dīgstošo graudu aromātu es nevaru aizmirst. Bija viens mirklis, kad negribēju iet vecāku pēdās, bet beigās tā tomēr notika. Sāku par malēja palīgu, bet drīz vien nāca jauni pienākumi. Atnākot uz jauno darītavu, man piedāvāja uzņemties visu raudzēšanas un vārīšanas procesu, sūtīja uz Vāciju mācīties. Pakāpeniski visam izgāju cauri,” norāda alus meistars, kurš minētajā Vācijā 2007. gadā ieguva aldara diplomu un kopš tā brīža arī Māri varot dēvēt par “Cēsu alus” galveno alus cilvēku. Kursa biedri Māri savulaik aicinājuši uz ASV, taču viņš atteicies braukt. M. Grambergs: “Šeit ir manas mājas, man šeit patīk, esmu valsts patriots.”

Jaunas garšas pieņemam kūtri

Izrādās, alus brūvēšana šodien un pirms 10 – 20 gadiem būtiski neatšķiras. Misa jāsagatavo tāpat, soļi, kā to izdarīt, ir tie paši. Māris vien noteic, ka tagad visu izšķir tehnoloģijas un modernās iekārtas. “Lai panāktu vienādu rezultātu visu laiku, jāievēro precīzs laiks un temperatūra – raugs, mieži un apiņi jāpievieno vienmērīgi noteiktā daudzumā un laikā. Tas ir ļoti svarīgi, lai rezultāts būtu vienādi kvalitatīvs visu laiku, jo klients savu mīļo alu grib precīzi vienādu katru reizi. Mājās vienmēr būs eksperiments – kas sanāks šoreiz? Mēs to īsti nevaram atļauties,” saka Māris Grambergs. Tas gan nenozīmē, ka “Cēsu alus” neeksperimentē. Pavisam nesen uzņēmums tautās laidis “Senlatvju alus” sēriju, kas guvusi gana lielu atzinību, neskatoties uz to, ka garšas niansēm izvēlēti netradicionāli, tomēr Latvijā sastopami augi, piemēram, vīgrieze un kadiķis. “Latvieši ir lieli lāgera cienītāji. Mēs esam nedaudz inerti un neesam gatavi nogaršot jaunas lietas, bet pēdējos gados arvien vairāk cilvēku ir gatavi eksperimentēt. Ne visiem ir pieņemama pavisam citādāka alus garša, nekā ir pierasts ikdienā – alus pasaule ir ļoti daudzveidīga. Vienkārši mums tie ir sveši ali, pie kā nav pierasts. Ir valstis, kur citi alus veidi ir daudz iecienītāki nekā lāgera šķirnes. Piemēram, kviešu alus, kas man ļoti garšo, Latvijā nav populārs. Lietuvā šī garša iet uz urrā, tur pat kviešu tumšo alu pārdod, ko Latvijā sastapt var ļoti reti. Mēs esam tāds fenomens, kas turas pie klasiskajām vērtībām, bet jūtu, ka tirgus mainās un ienāk arī pasaules vēsmas,” norāda aldaris, spriežot, ka lāgeri izvēlamies tāpēc, ka tas ir vieglāks par citiem alus veidiem, arī organismam to panest esot vieglāk. Turklāt labu lāgeri esot ļoti grūti uzbrūvēt. “Tas ir liels izaicinājums, tādēļ mājas apstākļos raudzējot izvēlas raugus, kas veido spēcīgāku aromātu buķeti un pievieno vairāk apiņu, lai noslāpētu kādu neizdošanos,” stāsta alus meistars.

Alus jādzer silts!

Alus pazinējs ir priecīgs, ka pēdējos gados nozarē parādījušies tik daudz jaunu mazo ražotāju, kuri piedāvā jaunas garšas, izglīto patērētāju un cenšas atgriezt atpakaļ senās alus darīšanas tradīcijas. “Ļoti labi, ka alus tirgus attīstās un kļūst arvien interesantāks – patērētājiem ir arvien lielākas izvēles iespējas. Arī mēs nepārtraukti domājam par to, kā attīstīt alus un dzērienu tirgu Latvijā,” norāda Māris, uzsverot, ka arvien jāstrādā pie alus dzeršanas kultūras atgriešanas, kas zudusi padomju gados. “Nav vairs alus zāles, kur pēc darba atnākt un ar vīriem aprunāties. Pēc tam pievienojas arī ģimene un turpat var pavakariņot. Vācijā un Čehijā tas viss ir saglabājies un tā atmosfēra šādās vietās ir lieliska. Tādā veidā veidojas kultūra un arī nekādas pļēgurošanas nav.”
Runājot par alus baudīšanu, izrādās, ka visiem tik tīkamā alus atdzesēšana pirms dzeršanas nemaz nav tā pareizākā darbība. Kā noteica aldaris, aukstu var iedzert jebkādu alu, taču istabas temperatūrā alum atveras visa garšas buķete. “Mēs degustējam 25 – 27 grādus siltu alu – tad neko garšā nenoslēpsi, bet alum raksturīgās garšas un aromāti sāk parādīties jau no 12 grādiem.”

Aizliegt PET pudeles – bezjēdzīgi

Mārim ir arī savs viedoklis par daudz apspriesto PET pudeļu aizliegšanas nepieciešamību. “Es neatbalstu PET pudeļu aizliegšanu. PET pudeļu tirgus arvien samazinās, tā vietā vairāk pērkot stiklu un skārdenes. Tātad ejam pareizā virzienā. Ja iepakojuma veida patēriņš pats par sevi krīt, kāpēc to vēl mocīt, ieguldot tajā enerģiju?” pārliecināts ir aldaris.

Pavisam drīz, no 24. līdz 28. maijam, notiks jau septītais “Latviabeerfest” starptautiskais alus festivāls. Zīmīgi, ka festivāla atklāšanas ceremonijai nepieciešamo slaveno alus mucu šogad gādās “Cēsu alus” un Māris Grambergs. Sīkās detaļās par to, kādu alu mēs festivālā varam sagaidīt, Māris man neatklāja, tomēr lika noprast, ka tas būs līdzīgs Bavārijas svētku alum, kam pamatā būs Minhenes u.c. speciālie iesali, klasiskie apiņi, kā arī kaut kas no pasaulē zināmiem un interesantiem apiņiem, alum dodot savu odziņu.

Pievienot komentāru