Bizness, Eksports

Alus tirgū jaunas garšas

Optimismu par nozares turpmāko attīstību vieš tas, ka pēdējos divos gados, neskatoties uz pieaugošo konkurenci, sevi pieteikuši 12 mazie mikrobrūveri, kuri turpina ienest jaunas garšas alus tirgū.

Pagājušajā gadā veiksmīgi tirgū ienākusi SIA “Raiskuma labumu darītava”, SIA “Madonas alus”, SIA “GZD” no alus darītavas “Viedi” un SIA “Sil­āres” no alus darītavas “Zoltners”. Nopietnus ieguldījumus ražošanas modernizācijā un produkcijas sortimenta pilnveidošanā veikuši AS “Tērvete AL”, SIA “Zlauks” no alus darītavas “Labietis”, SIA “Malduguns” un citi. Mērķtiecīgi uzņēmuma ilgtermiņa attīstības ceļu turpina tagadējais lielākais alus ražotājs Latvijā “Cēsu alus”.

Daudzi alus ražotāji iespējas ražošanas tālākai attīstībai saskata ieguldījumos eksporta tirgū. Tomēr šķiet, ka eksportam nebūs lielas nozīmes nozares attīstībā. Pēc VID datiem, pagājušajā gadā alus eksports uz trešajām valstīm ir pieaudzis par 43,66%, bet eksports uz ES valstīm samazinājies. Kopējais alus eksports 2016. gadā krities par 7,08%.

 

Apjomi krītas, ražotāji pārceļas

Pēdējos gados Latvijas alus tirgū ir vērojams kritums. Sarucis Latvijā ražotā alus daudzums, it sevišķi pēc daža laba alus ražotāja pārcelšanās uz kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā saražotā alus apjoms salīdzinājumā ar 2015. gadu krities par 14%, bet alus imports pieaudzis par 11%. Latvijā pārdotais alus daudzums pērn samazinājies par 1%. Šie fakti ir izaicinājums visai Latvijas alus ražošanas nozarei.

Un ne tikai nozarei vien. Alus ražošanas pārcelšana ārpus Latvijas – tas ir nopietns signāls, kas liek domāt par to, vai darām pietiekami, lai nosacījumi tiem, kuri vēlas strādāt, būtu konkurētspējīgi.

 

Spēks slēpjas sadarbībā

Alus patēriņam Latvijā ir izteikts sezonālais raksturs. Visvairāk alus ir pieprasīts vasarā, sevišķi jūnijā. Pērn gan daudz alus izdzērām arī augustā. 2016. gadā vidēji mēnesī tika patērēti vairāk nekā 12 000 000 litru alus, bet jūnijā vien tie bija gandrīz 20 000 000 litru. Alus patēriņa sezonālo raksturu var mainīt alus baudīšanas tradīciju izkopšana un tūrisms.

Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, vairāk ir populāra alus dzeršana mājās un krodziņos un bāros tiek pārdota tikai maza daļa no visa patērētā alus. ES alus ir populārs arī Ziemassvētkos, Lieldienās, bet Latvijā – vasaras saulgriežos Līgo svētkos. Taču prieks, ka aizvien aktīvāka kļūst alus un sezonālo ēdienu saderības popularizācija, attīstās un pilnveidojas alus lietošanas tradicionālā kultūra. Tai pieder arī ceļošana un laba maltīte ar patīkamu veldzējošu dzēriena kausu. Alus patēriņam par labu nāk arī tas, ka ārzemju tūristi Latviju apmeklē visa gada garumā.

Tūristu piesaistei kalpo arī ikgadējais alus festivāls “Latviabeerfest”.

Alus patēriņam tomēr ir zināms lokālais raksturs, jo katrā reģionā ir savas iecienītās garšas. Šo apstākli veiksmīgi izmanto gan mazie mikrobrūži, gan arī lielražotāji.

Alus kopš senseniem laikiem ir bijis un paliek mūsu nacionālais produkts. Tas liek nozarē strādājošajiem būt patiesiem savas nozares patriotiem.

Un patriotisms, neskatoties uz konkurenci, prasa lielāku solidaritāti un toleranci, jo sadarbojoties ieguvēji būsim visi. Un tas ir iespējams vēl jo vairāk tāpēc, ka lielu un rūpīgi glabājamu noslēpumu alus ražošanā nav.

1 komentārs

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS

Pievienot komentāru