Lauku sēta, Tūrisms

Gleznot un vingrot – ar sieru. Ieskats Siera svētkos Cēsīs

Sestdien, 22. jūlijā, jau piecpadsmito reizi pēc kārtas notika vieni no gada garšīgākajiem svētkiem – Latvijas novadu Siera diena. Šajā gadā tie ieripoja skaistajā Vidzemes pilsētā Cēsīs. Šā gada jaunums: siera gleznu reprodukcija. Kulinārās kultūras mantojuma fonda “Māras pūrs” dibinātāja Ramona Jirgena izveidojusi mākslas darbu, kas izgatavots no Latvijā ražotiem sieriem. Šajos svētkos viņa bija ieradusies ar īpašu gleznu – “Eņģelis pār Latviju”, kuras oriģināla autors ir Jānis Anmanis. “Katra glezna ir radīta kādam īpašam dzīves notikumam. Šīs gleznas autoram J. Anmanim jautāju, vai drīkst pārveidot viņa darbu, uz ko saņēmu atbildi: “Mana sirds saka jā.” “Sākot veidot gleznu, nekad nevar zināt, kāds būs iznākums,” pārdomās dalās fonda dibinātāja.
Pasākuma apmeklētājiem tika piedāvāta bagātīga programma: iespēja iegādāties sieru, nogaršot siera zupu, dižtirgus, stiprinieku konkurss, gleznu izstāde, dejas orķestra mūzikas pavadībā – viss vienuviet, saules apspīdētajos Siera svētkos.

Galamērķis garšas piedzīvojumam

Šajās brīvdienās Cēsīs notika arī pilsētas svētki, tādēļ jau no paša rīta Rožu laukumā pulcējās kupls skaits apmeklētāju. Gan lielie, gan mazie baudīja atspirdzinošus dzērienus, saldējumu un, protams, sieru. Pusdienlaikā galdā tika celta īpašā siera zupa, kas atbilstoši laikapstākļiem nebija silta, bet gan auksta. Tās sastāvu veidoja dažādi sieri, zirņi, olas, grūbas, cukīni, gurķi un kukurūza. Arī aptaujātie apmeklētāji atzina zupu par bagātīgu un gardu esam. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atgādināja, ka šogad Cēsu pilsētas svētku devīze ir: “Svinam ar garšu!” Un, bez šaubām, siers ir viens no gardēža iecienītākajiem produktiem. “Šie svētki parāda, ka mūsu pilsēta nav tikai pirmais pieturas punkts kultūras un vēstures baudīšanai, bet arī galamērķis garšas piedzīvojumam,” uzsver J. Rozenbergs. Latvijas ražotāju teltīs “Smiltenes piens”, “Jaunpils pienotava”, “Limbažu siers”, “Rankas piens”, “Talsu piensaimnieks”, “Lazdonas piensaimnieks”, “Valmieras piens”, “Elpa”, “Siera ražotne”, “Degoles pienotava”, “Burkānciems”, zemnieku saimniecība “Vecsiljāņi”, kooperatīvi “Dundaga” un “Straupe” piedāvāja un deva pagaršot sieru un cietus piena produktus.

Pienesums Latvijas ekonomikā

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis lepojas ar labajiem panākumiem siera ražošanā: “Kādreiz sieru cēlām galdā tikai godos (kāzās vai Līgo dienā), bet mūsdienās tas jau ir kļuvis par mūsu ikdienas sastāvdaļu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs šo sieru ražotu un arī popularizētu. Šāda veida pasākumi veicina siera popularitāti, un tajos ir iespēja iepazīties ar Latvijas ražotāju sasniegto. Priecē, ka mūsu “Jāņu siers” ir iekļuvis Eiropas Savienības sarakstos kā īpašs Latvijas produkts. Zemkopības ministrija ar to ļoti lepojas, jo mūsu siera ražotāji dod ļoti nopietnu pienesumu Latvijas ekonomikai. Tie ir nodokļi, darba vietas un mūsu lauku dzīvesveids. Katru gadu tiek kāpināti siera eksporta apjomi, un šobrīd ievērojami tiek pārsniegts importētā siera daudzums. Ik gadu top arvien jaunas un jaunas siera šķirnes.” PKS “Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis atzina, ka, neraugoties uz sliktajiem laika ap-
stākļiem un tā radītajām sekām, šīs vasaras darbi sokas. “Patlaban piena tirgus ir kļuvis stabils un cenas pakāpušas tādā līmenī, ka piena produkcija sāk atmaksāties. Piensaimniekiem tā ir iepriecinoša ziņa, jo pagājušos divos gados šajā nozarē valdīja dziļa krīze,” atzina I. Balodis. Savukārt biedrības “Siera klubs” vadītāja V. Davidanova šo gadu vērtēja kā siera ražotājiem izdevušos, jo ražošanas un arī realizācijas rādītāji ir lieliski. “Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad piecos mēnešos siera ražošanas apjoms ir pieaudzis par 10%, savukārt eksports – par vairāk nekā 56%. Savu pienesumu, iespējams, devušas arī “Siera kluba” aktivitātes siera popularizēšanā,” viņa sacīja.

Ar sieru glezno un vingro

Šogad pirmo reizi bija skatāma gleznu izstāde “Jāņu siera ceļš”, kuras tapšanā piedalījās jaunieši no visas Latvijas. Vēl viens jaunums – kulinārās kultūras mantojuma fonda “Māras pūrs” dibinātāja Ramona Jirgena šajos svētkos bija ieradusies ar īpašu gleznu – “Eņģelis pār Latviju”, kuras oriģināla autors ir Jānis Anmanis.
Šīs dienas svētku amizantākā pasākuma daļa bija Cēsu stiprinieka un stiprinieces noskaidrošana. Sacensībās sievietēm bija pēc iespējas vairākas reizes jāpaceļ 10 kg smags siera bloks, bet vīriešiem – 22 kg smagais siera ritulis. Godpilnās trešās vietas ieguvēja sieviešu kategorijā Diāna Raiska skaidro, ka īpaši neesot gatavojusies šāda veida konkursam. Fiziskā forma uztrenēta, vienkārši laistot dārzu. Savukārt vīriešu kārtas uzvarētājs Andris ieradies uz svētkiem tieši konkursa dalībnieku meklēšanas brīdī. Viņš 22 kg smago siera rituli spēja pacelt 36 reizes, līdz ar to bija labākais starp konkursa dalībniekiem un ieņēma pirmo vietu.

Sieru karalis “Jāņu siers”

Gada laikā tiek saražotas aptuveni 150 tonnas “Jāņu siera”. Latvijā ar tā ražošanu nodarbojas seši uzņēmumi: “Straupe”, “Jaunpils pienotava”, “Lazdonas piensaimnieks”, “Dundaga”, “Rankas piens” un “Valmieras piens”. Visbrangākā krava ir “Rankas piena” pūrā – 92 tonnas. Pērnais rekords – 90 tonnas – 
jau ir pārspēts, un uzņēmuma realizācijas daļas vadītājs Arnis Kalvāns ir apņēmības pilns, sakot, ka līdz gada nogalei būs apaļas 100 tonnas. Gan “Rankas piens”, gan “Dundaga” “Jāņu sieru” ražo visu gadu, nevis pirms vasaras saulgriežiem. Labi panākumi ir arī “Jaunpils pienotavai” un “Valmieras pienam”, katrs uzņēmums šogad saražojis vairāk nekā 20 tonnas šā siera. Šogad “Siera klubs” kopā ar vairāk nekā 600 degustētājiem meklēja gardākā “Jāņu siera” ražotāju. Vienu uzvarētāju nebija iespējams noteikt, tādēļ apbalvoti tika trīs: “Straupe”, “Dundaga” un “Jaunpils pienotava”. Kooperatīva “Dundaga” valdes priekšsēdētājs Guntis Pirvits skaidro, ka “Jāņu siers” ir vērtība, kas nāk jau no seniem laikiem, recepti nedrīkst mainīt.
Siers garšo visiem. Šāda svētku pēcgarša paliek, dodoties mājās. Svētku apmeklētāji uz Cēsīm ieradušies no dažādām tuvām un tālām Latvijas vietām. Kurzemnieks, SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis jokojoties stāsta: “Kurzemē, ja gribot izteikt kādai jaukai meitenei komplimentu, jāteic: “Tu i smukāk par govi.” Tas jau vien pierāda, ka mūsu tautai ir liela pietāte pret piena devējiem. Dienvidkurzemē mūsu pienotava ir palikusi kā pēdējais mohikānis. Jāuzteic ir mūsu ražotāji, jo Latvija ir liela, darbīga un varena tauta, kas ražo dabiskus un veselīgus piena produktus.”

Pievienot komentāru