Politika, Subsīdijas

Aprēķinot plūdu zaudējumus, kautrība jāmet pie malas

Tikai līdz 1. decembrim Briselei var iesniegt prasību, lai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) saņemtu palīdzību lietavu un plūdu smago seku likvidēšanai.

Uz to norādījusi Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura izsūtījusi vēstules Ministru prezidentam, zemkopības ministram un labklājības ministram.

I. Vaidere norāda, ka tieši viņa ir parlamenta komisijas ziņotāja par to, kā nākamā gada ES budžetā tiks nodrošināti avansa maksājumi no Solidaritātes fonda. Eiropas deputāte arī atgādina, ka septembrī Itālijai no Solidaritātes fonda tika piešķirti 1,2 miljardi eiro, līdz ar to fonds varētu būt nozīmīgs atbalsts arī Latvijai plūdu un lietavu gadījumā. “Ja zaudējumi sasniegs 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ja vēl papildus aplēš visus infrastruktūras zaudējumus un saimniecībām aprēķina neiegūto peļņu, zaudējumu apmērs varētu būt liels. Zaudējumi ir jāaprēķina pietiekami pamatīgi, un nedrīkstam būt pārāk kautrīgi. Gandrīz 2% no tiešmaksājumu budžeta tika novirzīti ES krīzes atbalsta fondam, tādēļ šajā situācijā, kad ir reāla krīze, esam tiesīgi saņemt nopietnāku atbalstu,” jau iepriekš intervijā aģentūrai LETA norādījusi politiķe.

Latvijā par zaudējumu aprēķinu veikšanu, atbilstoši Koordinācijas padomes 28.septembra lēmumam, atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurai jāapkopo un jāizvērtē iespēja iesniegt dokumentus ES Solidaritātes fondam. VARAM apliecināja – šāda vēstule ir saņemta un patlaban tiek apzināta informācija. Savukārt Zemkopības ministrijā atzina, ka tiek gatavoti aprēķini par zaudējumiem – kompensācija tiks pieprasīta meliorācijas infrastruktūras sakārtošanai, bet vēl pāragri minēt konkrētus ciparus.

ESSF izveidots, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā. Fondu izveidoja pēc plašiem plūdiem, ko Viduseiropas valstis piedzīvoja 2002. gada vasarā. Kopš fonda izveidošanas tā līdzekļi izmantoti, lai novērstu 76 dažādu dabas katastrofu sekas, tostarp tādas, ko izraisījuši plūdi, mežu ugunsgrēki, zemestrīces, vētras un sausums. Līdz šim palīdzība sniegta 24 Eiropas valstīm, un tās kopējais apjoms ir vairāk nekā pieci miljardi eiro. Latvija šo palīdzību ir saņēmusi vienreiz – pēc lielās vētras 2005. gadā, kad Brisele no fonda piešķīra 9,5 miljonus eiro mežu infrastruktūras atjaunošanai.

ESSF ieskatā dabas katastrofa ir liela, ja tā radījusi postījumus, kuru apmērs pārsniedz vai nu trīs miljardus eiro, vai 0,6% no valsts nacionālā kopienākuma. Ir definēta arī “reģionāla dabas katastrofa” – tā ir jebkāda dabas katastrofa, kas rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5% no reģiona IKP.

Dotācijas piešķiršanas procedūra var ilgt vairākus mēnešus. Tiklīdz resursi ir piešķirti, komisija noslēdz līgumu ar valsti un izmaksā dotāciju, kas tad ir jāizlieto 18 mēnešu laikā pēc tās piešķiršanas. Sešus mēnešus pēc šī termiņa beigām saņēmējvalstij ir jāiesniedz komisijai ziņojums par dotācijas izlietojumu, bet neizlietotā daļa, ja tāda ir, jāatmaksā.

Pievienot komentāru