Laukos
Politika

Aptauja: Atkritumu depozītu jauno sistēmu iedzīvotāji vērtē piesardzīgi 0

Foto: LETA

Latvijas iedzīvotāji piesardzīgi vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri ieviest jaunu atkritumu šķirošanas sistēmu, un pilnībā to atbalsta vien 29% aptaujāto, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) un pētījumu centra “SKDS” janvārī veiktā aptauja.

Liela daļa aptaujāto uz depozīta sistēmas ieviešanu raugās kritiski, jo nevēlas piedzīvot tās izraisīto cenu kāpumu, kas, kā lēš, katru depozīta sistēmā iekļautā dzēriena iepakojuma vienību sadārdzinās par 15 centiem.

Depozīta sistēmas izraisīto cenu kāpumu, no kura, nododot tukšo dzērienu iepakojumu, atgūt varēs tikai 10 centus, nav gatavi segt aptuveni 60%.

Iecienīto dzērienu cenu pieaugumu veikalu plauktos par pieņemamu biežāk uzskatījušas sievietes, kā arī lauku iedzīvotāji. Savukārt starp tiem, kuri neatbalsta cenu celšanos, lielākoties ir vīrieši, pilsētnieki un iedzīvotāji ar zemiem, vidēji zemiem un augstiem ienākumiem.

“Lai gan depozīta sistēmas ieviešana,tuvojoties vēlēšanām, tiek aktualizēta regulāri, sabiedrībā nav viennozīmīgas attieksmes pret to. Daļai iedzīvotāju joprojām trūkst racionālu argumentu, kas spētu pārliecināt, kādēļ līdzās jau esošajai atkritumu šķirošanas sistēmai jāievieš jauna. Daudziem bažas raisa prognozējamais cenu kāpums, kas draud ietekmēt katras ģimenes maciņu. Ne pārāk lielai daļai Latvijā dzīvojošo ir pilnīga pārliecība, ka depozīta sistēmas ieviešana būs lietderīga un par tās ieviešanu un uzturēšanu būs vērts maksāt,” norādīja “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš.

Tikmēŗ LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atgādināja, ka depozīta sistēmas ieviešanas vienreizējās izmaksas ir aptuveni 30 miljoni eiro, bet ikgadējās izmaksas 15 miljoni eiro.

“Tā ir ļoti liela summa, ko politiķi plāno uzlikt uz patērētāju un uzņēmēju pleciem. Turklāt jāņem vērā, ka sistēma nenodrošina visa veida plastmasas iepakojuma savākšanu, jo varēs nodot tikai konkrētu iepakojumu dzērienu pudeles, kas nav bojātas. Līdz ar to publiski izskanējušais arguments, ka tagad dabā izmestās pudeles varēs nodot un par to saņemt naudu, nav korekts, jo šīs pudeles, visticamāk, būs bojātas un depozīta sistēmas automātos tās nodot nevarēs. Aprēķini rāda, ka, investējot 30 miljonus eiro, savāksim tikai par 1% vairāk iepakojuma,” teica Šure.

Sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret depozīta sistēmas ieviešanu tika veikta 2018. gada janvārī, ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Kā ziņots, patlaban starpministriju saskaņošanai tiek virzīti divi VARAM izstrādātie likumprojekt par depozīta sistēmas izveides principus un piemērošanas kārtību.

VARAM skaidro, ka depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot iztukšoto dzēriena iepakojumu tirdzniecības vietā, iepakojuma pieņemšanas punktā vai dalītas atkritumu vākšanas laukumā, kur būs izvietoti pieņemšanas automāti vai pieņemšana notiks manuāli. Tirgotājiem, kas pārdod dzērienus depozīta iepakojumā, būs pienākums informēt patērētājus par iespējām nodot atpakaļ šo iepakojumu, norādot redzamā veidā tuvāko pieņemšanas vietu un darba laikus, ja iepakojuma pieņemšana nenotiks pašā veikalā.

Atbilstoši uzņēmumu veiktajiem aprēķiniem depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 miljonus eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma, iepriekš norādīja Latvijas Darba devēju konfederācija.

LA.lv