Laukos
Gaļa un zivis

Aptauja: Iedzīvotāji nav gatavi pārmaksāt par produkta iepakojumu0

Foto no LA arhīva.

Pircēji nav gatavi pārmaksāt par produkta iepakojumu, liecina
gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA “Forevers” un pētījuma kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas dati.

Aptaujā par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem noskaidrots, ka
par otru lielāko produkta iepakojuma kļūdu respondenti uzskata gadījumus, ja iepakojums nav funkcionāls, savukārt trešajā vietā ierindojas pārāk raibi un grūti salasāmi iepakojumi.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 66% respondentu uzskata, ka produkta iepakojuma galvenās funkcijas ir nodrošināt produkta uzglabāšanas nosacījumus atbilstoši produkta kvalitātes, higiēnas un drošības standartiem, kā arī tam ir jābūt funkcionālam. Savukārt katrs trešais norāda, ka iepakojums palīdz pircējam noorientēties produkta sastāvā un tas ir pirmais indikators, ka produkts ir kvalitatīvs.

Kā norāda “Forevers” īpašnieks Andrejs Ždans, pircēji nav gatavi maksāt par dārgu iepakojumu, jo īpaši, ja tā pašizmaksa ir lielāka par nopirkto produktu. “Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pirms vairākiem gadiem mainījām savu stratēģiju, katrā ražošanas posmā ieviešot praktisku risinājumu, lai klientiem nevajadzētu pārmaksāt, vienlaikus nezaudējot, bet gan ceļot paša produkta kvalitāti. Ir redzams, ka princips “mazāk ir vairāk” ienāk arī Latvijas pārtikas industrijā un pircēji aizvien vairāk atbalsta šo dzīvesveidu un domāšanu.”

Analizējot, kādu īpatsvaru ražošanas izmaksās veido iepakojuma izdevumi, Ždans norāda, ka tie ir vidēji līdz 5% no kopējās produkta cenas. Vienlaikus nozarē esot ražotāji, kas reizēm liek akcentu uz produkta iepakojumu un tā dizainu, tādejādi nesamērīgi paaugstinot kopējo produkta cenu. Līdz ar to gala produkta sadārdzinājums, izvēloties ne vienmēr racionālāko no iespējamajiem iepakojumiem, varētu būt pat 30% – 40% robežās.

Kā norāda uzņēmumā, starptautiskā pieredze rāda, ka nozarē kopumā ienāk funkcionāli iepakojumi, un gaļas ražotāji arvien vairāk pievēršas minimālismam iepakojumam dizaina ziņā. Šī ir fundamentāla attieksmes maiņa, kas pakāpeniski ienāk arī Latvijas tirgū, uzsverot efektīvu resursu pārdali, ņemot vērā samērā īso iepakojuma dzīves ciklu. Arī aptaujas dati apstiprina līdzīgu tendenci – vairāk nekā puse jeb 55% respondentu uzskata, ka pārāk raibs un spilgts iepakojums ir šķērslis, lai uztvertu uz tā norādīto informāciju.

Situācija atšķiras Premium un Eko produktu iepakojumiem, kuru ražošanai galvenokārt tiek izmantoti dabīgi materiāli un pielietotas ekoloģiskas iepakojumu ražošanas tehnoloģijas.

Tāpat ražotāji savā sortimentā ievieš produktus, kas fasēti tā dēvētajos “gudrajos” iepakojumos. Tas nozīmē, ka iepakojums spēj ilgāk nodrošināt produkta uzglabāšanas nosacījumus.

“Sekojot gaļas produktu patēriņa tendencēm un tam, ka Latvijā ir samērā liels mājsaimniecību skaits ar 1-2 cilvēkiem, ražotāji tirgū ievieš arī mazos iepakojuma formātus, kas atvieglo produkta uzglabāšanu un noietu. Mazie iepakojumi būs aktuāli arī turpmāk, jo tie ir pakārtoti mūsdienu cilvēku steidzīgajam dzīves ritmam. Tas parādījās arī sadarbībā ar “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā – lielākā daļa mājsaimniecību gaļas produktus pērk vienai līdz trīs dienām, kas nozīmē, ka tieši mazāka tilpuma iepakojumi ir parocīgāki un atbilst pircēju ikdienas paradumiem,” rezumēja Ždans.

Aptauja veikta 2018. gada decembrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem.

Kā ziņots, “Forevers” 2017.gadā strādāja ar 34,953 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa samazinājās par 32% – līdz 1,019 miljoniem eiro.

“Forevers” reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 6,305 miljoni eiro. Uzņēmumam ir ražotne Rīgā, kā arī filiāles Jēkabpilī un Saldū. “Forevers” ražo desas, cīsiņus, kūpinājumus, kā arī svaigas gaļas produkciju. “Forevers” tirdzniecības tīklā šobrīd ir 86 veikali visā Latvijā. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Ždans.

LA.lv