Latvijā, Politika

Ar 17 miljoniem lauksaimnieku zaudējumu segšanai nepietiks

“Ja paklausās, ko valdība saka, kļūst silti: mēs jums palīdzēsim! Prasām, vai visiem dosit. Jā, visiem, saņēmām atbildi. Bet visiem jau nesanāks! Lēšu, ka uz Latgali kādus 80 miljonus vajadzēs. Ja ne visiem, tad kam? Tiem, kam lauki zem ūdens?” spriež zemnieku saimniecības “Tingala” īpašniece Maija Ļevkova. “Domāju, ka jāņem vērā ieguldījumi zemē. Nevis jāmaksā kompensācija pļavas īpašniekam, kurš to vienreiz jau appļāvis. Ceru, ka Lauku atbalsta dienesta speciālisti, apmeklējot kompensācijas pieprasītājus, to novērtēs. Labi, ka Zemkopības ministrija neņems vērā šī gada apgrozījumu, lai nākamgad piešķirtu bezakcīzes degvielu un atbalstu bioloģiskajām saimniecībām.”

Ņemt vērā tikai ražojošo saimniecību intereses aicina SIA “Sprūževa M” valdes priekšsēdētājs Pāvels Melnis. “Vajadzētu konkrētu hektāru daudzumu rēķināt uz govs galvu,” viņš ierosina.

Kompensēs pilnībā zaudētu ražu

Zemkopības ministrija ir paziņojusi, ka kompensāciju saņems tikai tās saimniecības, kuru izaudzētā produkcija noteiktā platībā ir zaudēta pilnībā. “Valdība ir vienojusies, ka kompensācijas būs par ieguldījumiem uz hektāru. Aprēķinos ņemsim vērā valstī vidējo izdevumu līmeni par konkrēto kultūraugu veidu,” atbildē “LA” sola ZM speciālisti.

Kompensēt paredzēts tikai bojāgājušo graudaugu, dārzeņu un kartupeļu platību, noteikusi ZM. Vai neiegūto lopbarību (siena ruļļus, skābsienu) arī domāts kompensēt? “No 4. septembra līdz 2. oktobrim LAD un LLKC darbinieki ļoti aktīvi pieņem informācijas veidlapas un veic katras saimniecības fizisko apsekošanu. Pašlaik uzskaita bojāgājušo sagatavoto sienu, un pēc visas informācijas apkopošanas ministrija sadarbībā ar LAD un LLKC veiks aprēķinus, un tikai tad varēsim noteikt radušos kopējos zaudējumus,” nesakot ne jā, ne nē, vēsta ministrijā.

Zaudējumu pieteikumā lauksaimniekiem jānorāda konkrētās platības, kurās raža zaudēta pilnībā. Lauku atbalsta dienests (LAD) tās pārbauda. Līdz 13. septembrim LAD no lauksaimniekiem kopumā saņēmis 405 pieteikumus platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai 12 000 hekt­āru platībā un par vairāk nekā 3200 tonnām bojāta sagatavotā siena. “Ne visi zemnieki jau piesaka savas platības kompensāciju saņemšanai. Pagaidām daudzi konsultējas ar dienestu un cer, ka izdosies novākt kādu daļu no izaudzētās ražas, tas liecina par godprātīgu attieksmi no lauksaimniekiem. Dienesta darbinieki šobrīd veic apjomīgu darbu un katru dienu, arī brīvdienās, apseko pieteiktos laukus. Šobrīd šis darbs ir dienesta prioritāte, tāpēc atvēlam tam lielus resursus, lai pēc iespējas ātrāk apkopotu nepieciešamo informāciju un varētu sniegt atbalstu lauksaimniekiem,” atzīst LAD direktore Anna Vītola-Helviga. Pārbaužu veikšanā uz Latgali tiek pārcelti citu reģionālo pārvalžu kontrolieri.

Zaudējumus segs daļēji

Latgales un Sēlijas zemniekus piesardzīgus dara ministrijas brīdinājums, ka “zaudējumus lauksaimniekiem būs iespējams segt tikai daļēji”. Tas ir pretrunā ar līdzšinējiem premjerministra un finanšu ministres paziņojumiem.

“Pašlaik nav indikāciju, ka valsts budžetā varētu nepietikt līdzekļu lietavu un plūdu radīto seku novēršanai Latgalē,” intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” 29. augustā sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis. Arī otrdien, pārjautāts, vai tiešām valdība nemaz neparedz segt visus zaudējumus, viņš “LA” atbildēja diplomātiski: “Zemkopības ministrijai ir jāapkopo lauksaimniekiem reāli nodarītie ieguldījumu zaudējumi (nevis neiegūtā peļņa), un ar šiem datiem jāvēršas valdībā, kur tiks lemts par līdzekļu piešķiršanu kompensācijām.” Nav šobrīd tādu indikāciju, ka reāli cietušajiem naudas varētu nepietikt, atkārto viņa preses padomnieks Andrejs Vaivars.

5. septembrī pēc valdības sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka “resursi programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir pietiekami, lai palīdzētu Latgales pašvaldībām un lauksaimniekiem plūdu seku novēršanai”. Vēl otrdien viņas padomnieks komunikācijas jautājumos apliecināja, ka “pieejamie līdzekļi ir apjomīgi” un ka ministrija “gatava pietiekami operatīvi kompensēt būtiskus zaudējumus”. Taču no detalizētāka skaidrojuma viņš izvairījās, norādot, ka kritērijus piemērot ir Zemkopības ministrijas ziņā.

Pati Zemkopības ministrija to skaidro tā: “Kopējo zaudējumu segšanai nepieciešamo summu varēsim noteikt tikai pēc visu pieteikto platību apsekošanas. Kompensācijas līmenis ir atkarīgs no kopējās zaudējumu segšanai pieejamās summas, kas pašlaik vēl nav zināma.”

Kā zināms, prasījumus triju miljonu apmērā no pieejamiem 17 miljoniem pieteikusi VARAM ceļu remontiem un infrastruktūras atjaunošanai. Atlikušie 14 miljoni teorētiski varētu tikt atvēlēti zemniekiem. “Pāragri teikt, ka budžetā līdzekļu varētu nepietikt,” “LA” norādīja finanšu ministres preses sekretārs Arno Pjatkins, “sagaidīsim oktobri.”

2 Komentāri

Pievienot komentāru