Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Ar ko kaļķot dārza augsni? Atbild eksperts

Jautājums. Vai dārzā, kur audzē dārzeņus, var kaisīt kaļķi – dzēsto vai nedzēsto? Gita Gulbenē.

Lēnas un ātras iedarbības

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore Ināra Līpenīte stāsta, ka augsnes kaļķošanai izmantojamie materiāli iedalās mazaktīvajos jeb lēnas iedarbības un ķīmiski aktīvajos jeb ātras iedarbības kaļķošanas materiālos.

Tas nozīmē, ka pēc lēnas iedarbības kaļķojamā materiāla iestrādes augsnē skābuma neitralizācija noritēs lēni un manāms uzlabojums būs vērojams tikai pēc 2–3 gadiem, taču iedarbība turpināsies ilgāk. Savukārt ātras iedarbības kaļķi reaģē strauji un ātri izmaina augsnes reakciju.

Pie ātras iedarbības materiāliem pieder tie, kuru sastāvā bāziskās vielas ir oksīdu vai hidroksīdu veidā. Nedzēstajos (dedzinātajos) kaļķos kalcijs un magnijs ir oksīdu veidā, bet dzēstajos arī hidroksīdu veidā – tādējādi šie abu veidu kaļķošanas materiāli ir ātras iedarbības. Lēnas iedarbības materiālos kalcijs un magnijs ir karbonātu veidā.
Augsnes, kurām skābuma līmenis zemāks par pH 5,5, ir jāuzlabo – proti, augsnes skābums jāneitralizē ar kaļķošanu.

Kam patīk un kam nepatīk kaļķi

Augsnes ielabošanai un neitralizēšanai bieži izmanto veikalos nopērkamos dārza kaļķus (tie ir nedzēstie kaļķi) – tos var izkaisīt uz augsnes jau tajā pašā pavasarī, saprotams, ne tieši pirms sējas vai stādīšanas (kaļķošanas materiālam jāļauj pāris nedēļu iedarboties).

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse atgādina, ka tiešo kaļķošanu nepanes kartupeļi, bietes, kāļi, zirņi, gurķi, pētersīļi, selerijas, redīsi, rutki, pupiņas un zemenes.

Audzējot šīs pret kaļķojamo materiālu jutīgās kultūras, ātras iedarbības kaļķus ieteicams iestrādāt iepriekšējā gada rudenī pēc ražas novākšanas.

Lēnas iedarbības kaļķojamais materiāls – dolomīta un kaļķakmens milti – ir noderīgs ne tikai augsnes skābuma samazināšanai, bet arī augu apgādei ar kalciju un magniju.

Augu prasības pēc barības elementiem ir atšķirīgas, tāpēc jāņem vērā kāds kultūraugs attiecīgajā platībā tiks audzēts. Piemēram, graudaugi prasa mazāk magnija, bet dārzeņiem tā vajag daudz.

Ļoti prasīgi pret kalciju un magniju ir kāposti, kolrābji, rožu kāposti, ziedkāposti, tādēļ lēnas iedarbības kaļķojamo materiālu labāk iestrādāt pāris gadu pirms to audzēšanas. Kalcija esamībai augsnē ir būtiska nozīme arī produkcijas kvalitātes nodrošināšanā (ja augsnē ir maz kalcija, augos pazeminās kālija un magnija saturs). Protams, labs kalcija un magnija avots pamatmēslojumā ir arī kompleksie minerālmēsli.