Latvijā, Politika

Arklus un sējmašīnas apdrošināt nevajadzēs

Finanšu ministrija 19. oktobrī plāno sasaukt OCTA konsultatīvās padomes sēdi, kurā pārrunās OCTA piemērošanu transportlīdzekļiem ārpus ceļiem. Uz šo sēdi aicināta arī zemniekus pārstāvošā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Pēc šīs sēdes tikšot pieņemts lēmums par turpmāko likumprojekta virzību.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis informēja žurnālistus par koalīcijas vienošanos, ka Saeima noraidīs valdībā atbalstītos grozījumus, kas paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA) jāiegādājas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti, piemēram, lauksaimniecības darbos, bet netiek izmantoti ceļu satiksmē.

Lauksaimnieki aptur OCTA grozījumus

“Pirmkārt, ar lauksaimnieku organizācijām neviens šādas izmaiņas nav saskaņojis. Un tas ir sāpīgi. Otrkārt, neviens lauksaimnieks šādam likumam nepiekritīs. Lai viņi padomā divreiz, no kā ņem naudu. Saprotu, ka ZZS savā starpā nav vienojušies, izstrādājot šādus grozījumus likumā. Ja beigās tomēr ļaus pieņemt lauksaimniekiem netīkamu likumu, vai viņi vispār domā par nākamajām vēlēšanām?” sacīja Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka. Kaut arī pēc lauksaimnieku un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) spiediena grozījumi likumā, kas paredzētu iegādāties OCTA polises arī tiem transportlīdzekļiem, kurus izmanto, piemēram, lauksaimniecības darbos, bet neizmanto ceļu satiksmē, atmesti atpakaļ, skaidrs, ka risinājums būs, taču kāds? Lauksaimniekiem joprojām šķiet, ka apdrošināšanu prasīs arī arkliem, sējmašīnām un citiem pie traktoriem karināmiem vai kabināmiem agregātiem.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka jautājumi par OCTA nepieciešamību traktortehnikai tika pārrunāti arī ar Zemkopības ministriju jau tad, kad Eiropas Savienības Tiesa vēl tikai skatīja Slovēnijas lietu starp Damjanu Vnuku un apdrošināšanas biroju “Zavarovalnica Triglav”. Tad lauksaimnieku ministrija iebildumus necēla.

J. Abāšins sacīja, ka atbilstoši likuma grozījumiem OCTA būtu nepieciešama jebkuram sauszemes transportlīdzeklim, piekabei vai puspiekabei un mopēdam, kas reģistrējams CSDD vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā (VTUA), kā arī tramvajam, kas reģistrējams vietējā pašvaldībā.

Savukārt, kā noskaidroju VTUA, tā kā arkliem, sēj­mašīnām u. tml. iekārtām nav nepieciešams veikt tehnisko apskati, arī OCTA šādiem agregātiem nav un nebūs jāiegādājas. VTUA pārstāvis Jānis Mergups-Kutraitis norādīja, ka vidēji par vienas vienības apdrošināšanu būtu jāmaksā 10 eiro, kas ir krietni mazāk, nekā jāmaksā auto īpašniekiem par sava spēkrata apdrošināšanu. “Protams, ja saimniecībā ir daudz tehnikas, summa salasīsies pieklājīga, taču vai tas būs traģiski… Bet tāpēc stāsts nav beidzies un koalīcija likusi pārstrādāt grozījumus. Lietuvā un Igaunijā tas ir pašsaprotams process, tikai pie mums to nevar atrisināt,” sacīja J. Mergups-Kutraitis. Arī atlaides lauksaimniekiem ir – OCTA likums paredz, ka lauksaimniekiem piemēro 30% atlaidi, apdrošinot savu tehniku. Savukārt apdrošināšanas cena traktortehnikai veidojas līdzīgi kā automašīnām, tostarp ņemot vērā “Bonus-malus” klasi.

Bez OCTA zaudējumus nesegšot

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis apstiprināja, ka ES Tiesas spriedums ir saistošs visām dalībvalstīm – ne tikai Latvijai. Piemēram, Igaunijā ir pienākums apdrošināt visus transportlīdzekļus, kas ir transportlīdzekļu reģistrā, un papildus tam ir ieviesta arī automātiskās apdrošināšanas sistēma – ja transportlīdzeklim, kas ir reģistrēts transportlīdzekļu reģistrā, nav OCTA, tad tam tiek noslēgta automātiskā apdrošināšanas polise. Savukārt, ja Lietuvā transportlīdzeklim nav noslēgts apdrošināšanas līgums, tad ir pamats to izslēgt no transportlīdzekļu reģistra.

“If Apdrošināšanas” OCTA produkta vadītājs Agris Āva sacīja, ka tad, ja Saeima šos grozījumus neapstiprinās, cietušajiem bieži vien būs jāpaliek bez naudas par zaudējumiem, jo vainīgie var būt maksātnespējīgi, bet apdrošinātāji bez OCTA polises nevienam zaudējumus nesegs. “Saeimas Juridiskajam dienestam būtu arī jāizvērtē iespējamie riski, kas var rasties, ja netiek nodrošinātas ES direktīvas un ES Tiesas nolēmumi, kas mums kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistoši,” sacīja A. Āva.

20171011211013_7067

Pievienot komentāru