Laukos
Lauku sēta

Asociācija: Iespēja lauksaimniekiem pretendēt uz ES atbalstu varētu sekmēt agrotūrisma attīstību Latvijā 16

Foto LETA, Ivars Soikāns

Iespēja lauksaimniekiem pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu tūrisma veicināšanai varētu sekmēt agrotūrisma attīstību Latvijā, atzina Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnate Ziemele.

Viņa skaidroja, ka minētās iespējas nodrošināšana lauksaimniekiem nenozīmē tikai to, ka lauksaimnieki varēs ar atbalsta palīdzību izveidot tikai tūrisma infrastruktūru, bet varēs arī pretendēt uz iesaisti tūrisma aktivitātēs, kas, pēc Ziemeles teiktā, asociācijai ir ļoti interesanti un svarīgi. Par piemēru viņa minēja ik gadu maija sākumā notiekošās akcijas “Atvērtās dienas laukos”, kuras laikā vietējie pārtikas ražotāji un amatnieki atver saimniecības apmeklētājiem.

Savukārt runājot par lauksaimnieku iespējām izveidot kempingus un treileru piestātnes, asociācijas prezidente norādīja, ka arī tā no lauku tūristu puses ir atbalstāma aktivitāte, jo Latvijā minēto vietu patlaban ir par maz. Vienlaikus, lai nodrošinātu to, ka lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts būtu atbilstošs tā mērķim, par finansējuma sadali atbildīgā institūcija solījusi sekot līdzi, cik pamatoti ir lauksaimnieku izstrādātie biznesa plāni. Ziemele skaidroja, ka tādā veidā attīstīt agrotūrismu, kas Latvijā nav tik attīstīta nozares darbības joma, kā tas ir ārvalstīs.

Kā ziņots, šā gada 3.maijā valdības apstiprinātie grozījumi noteikums par valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā” paredz, ka lauksaimnieki varēs pretendēt uz atbalstu tūrisma attīstībai.

Izmaiņas noteikumos paplašina atbalsta saņēmēju loku aktivitātē “Tūrisma aktivitāšu veicināšana”, ļaujot tajā piedalīties lauksaimniekiem un paredzot tiesības ierīkot kempingu vai atpūtas teritoriju telšu, pārvietojamu mājiņu, treileru un citas nelielas būves viesu izmitināšanai. Būs atļauts arī izveidot peldvietas, atpūtas takas, rotaļlaukumus un aktīvas atpūtas vietas, pielāgot infrastruktūru personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Zemkopības ministrija (ZM) Ministru kabineta (MK) noteikumu anotācijā skaidro, ka līdz šim atbalsta saņēmējam ar saņemto finansējumu bija atļauts attīstīt esošo saimniecisko darbību tajā pašā nozarē un arī sfērā, kas tieši papildina un ir saistīta ar esošo saimniecisko darbību, taču izmaiņas ļaus atbalsta pretendentam turpmāk veikt saimniecisko darbību arī nozarē, kas nav tieši saistīta ar esošo darbības nozari.

Tāpat līdz ar grozījumiem MK noteikumos palielinātas maksimālās attiecināmās izmaksas. Plānošanas periodā vienai ar atbalsta pretendentu saistīto personu grupai kopējā attiecināmo izmaksu summa ieguldījumiem ražošanas un pakalpojumu attīstībā varēs būt 700 000 eiro, tostarp par mobilo tehniku – 200 000 eiro, bet par ieguldījumiem ražošanas attīstībā – 500 000 eiro. Līdz ar attiecināmo izmaksu apmēra palielināšanu ir mainīti arī pasākumā sasniedzamie mērķi. Trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas būs jābūt attīstītai saimnieciskajai darbībai, saglabātām esošās darbavietām un, attiecināmām izmaksām pārsniedzot 200 000 eiro, arī radītai vismaz vienai jaunai darbavietai.

Grozījumi MK noteikumos precizē atbalsta intensitāti. Visiem pasākuma projektiem piemērojamā intensitāte ir 40% no attiecināmajām izmaksām, bet par ieguldījumiem energoefektīvās būvēs, kuru energoefektivitātes rādītāji ir augstāki nekā minimālie standarti, – 50% (izņemot lielos komersantus – 35%), par specializēto meža tehniku – 35%, un citu mobilo tehniku – 25% no attiecināmajām izmaksām.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv