Laukos
Dārzeņi un augļi

Asociācija: Smiltsērkšķu raža šogad Latvijā padevusies, bet eksporta apmēri sarukuši0

Foto: Valdis Semjonovs

Smiltsērkšķu raža šogad Latvijā ir padevusies laba, bet eksporta apmēri samazinājušies, sacīja Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) pārstāvis no Smiltsērkšķu audzētāju apvienības Andrejs Brūvelis.

“Raža ir laba. Smiltsērkšķiem arī sliktas ražas nemēdz būt. Ja kāda kultūra periodiski nedod ražu, piemēram, ābeles un plūmes, tad smiltsērkšķi ražo vienmēr. Arī šogad raža ir laba,” sacīja Brūvelis, piebilstot, ka klimatiskie apstākļi smiltsērkšķu audzēšanai šogad bijuši labi.

Vienlaikus viņš atzina, ka negatīvi vērtējama Latvijas smiltsērkšķu eksporta samazināšanās, jo daļu Latvijas audzētāju tirgus atņēmuši rumāņu audzētāji.

“Rumānijā audzētājām ogām ir zemāka kvalitāte, taču tās maksā mazāk nekā Latvijā audzētās, kurām ir labāka kvalitāte. (..) Rumāņu šķirnes ne tuvu kvalitātes ziņā nestāv klāt Latvijas šķirnēm. Rumānijā audzētās smiltsērkšķu ogas ir sīkākas, mazāk sulīgas, kā arī garša nav tik laba kā Latvijā audzētājām,” skaidroja Brūvelis, piebilstot, ka Rumānijā smiltsērkšķiem ir arī samērā neilga selekcijas vēsture, kamēr Latvijā smiltsērkšķu šķirnes tiek selekcionētas jau vairāk nekā 30 gadus un ir vairāk novērtētas.

“Eiropā ir pārstrādāji, kas novērtē kvalitāti, un gatavi pirkt Latvijas smiltsērkšķus par augstāku cenu, lai gan ļoti daudziem noteicošais faktors ir cena nevis kvalitāte,” sacīja Brūvelis, atzīstot, ka tas skaidrojams ar to, ka smiltsērkšķi Eiropā joprojām ir samērā maz zināma kultūra.

Tikmēr vietējais, Latvijas tirgus, pēc viņa sacītā, lēni un vienmērīgi paplašinās. Līdz šim arī smiltsērkšķu audzēšanas platībām Latvijā ir tendence vienmērīgi augt – par apmēram 100 hektāriem gadā. Taču šogad rumāņu radītās konkurences dēļ atsevišķi smiltsērkšķu audzētāji, kas tīko pēc ātras peļņas, sāk apšaubīt, vai vērts turpmāk audzēt smiltsērkšķus. Taču tādām saimniecībām, kas uzņēmējdarbību plāno ilgtermiņā, rumāņu radītā konkurence nav šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai.

LAA pārstāvis pastāstīja, ka arī pieprasījumam pēc smiltsērkšķu ogām Eiropas tirgū ir tendence augt, taču tas ir atkarīgs arī no ogu kvalitātes. Kā pirmo pamēģinot nekvalitatīvu izejvielu, viens otrs smiltsērkšķu pārstrādātājs mēdzot arī atmest ar roku to pārstrādei, viņš sacīja. Līdz ar to būtisks ir vēstījums, ar kādu nozarei “ieiet tirgū”.

LA.lv