Politika, Subsīdijas

Atbalsts zemniekiem palīdzēs savilkt kopā galus

Šodien valdība lemj par 14,87 miljonu eiro kompensācijas izmaksām plūdos cietušajām 2933 saimniecībām, kuras iepriekš Lauku atbalsta dienestā bija iesniegušas prasības bojāto sējumu platību apsekošanai. Kopējie aprēķinātie zaudējumi ir 20,53 miljoni eiro, lai gan iepriekš zemnieku organizācijās zaudējumus lēsa uz 37,3 miljoniem eiro. Taču naudas ir tik, cik ir, līdz ar to, ņemot vērā budžeta iespējas, postu paredzēts segt tikai daļēji – 71,9% apmērā.

Kvītis un atskaites neprasīs

Kompensācijas aprēķinās kopīgi visiem cietušajiem. Tas nozīmē – neskatot konkrētas saimniecības zaudējumus, bet ņemot vērā jau noteiktās vidējās izmaksas (sēklas, minerālmēsli, augu aizsardzības līdzekļi, tehnikas izdevumi) uz hektāru katrai attiecīgajai lauksaimniecības kultūrai. Izmaksas aprēķināja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), kam jau ir pieredze un kura rīcībā ir 2016. gada bruto seguma aprēķini. Bruto segums ir rādītājs, kas parāda starpību starp saražotās produkcijas novērtējumu (ieņēmumiem) un mainīgajām izmaksām uz vienu ražošanas vienību (augkopībā uz 1 ha vai 1000 m2, lopkopībā – uz vienu dzīvnieku). Informācija LLKC mājaslapā liecina, ka, piemēram, saimniecībā, kur ir sava tehnika, bruto segums par intensīvi audzētiem ziemas kviešiem pērn bija 333,64 eiro/ha, bet saimniecībai, kas pērk tehnikas pakalpojumus, – 203,63 eiro/ha.

LLKC ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila “LA” atzina, ka šis ir racionālākais kompensāciju veids, kas piemērots jau iepriekš, piemēram, Latgales plūdu gadījumā pirms pāris gadiem. “Nekādas kvītis nebūs vajadzīgas, pamatā visam būs bruto aprēķins. To kopā ar nozares speciālistiem un saimniecību vadītājiem veicam katru gadu, pamatojoties uz reāliem saimniecību apsekošanas datiem. Ja saimniecības pašas iesniegtu zaudējumus, tas būtu apgrūtinoši, jo ne katrs cilvēks var aprēķināt šādas izmaksas. Protams, kādam kompensācija būs lielāka vai mazāka, tomēr tas ir vienīgais objektīvais aprēķinu veids.”

Tālredzīgākajiem zemniekiem – 5% burkāns

Noteikumi cita starpā paredz, ka kompensācija būs par 5% lielāka tiem zemniekiem, kuri savus laukus šosezon bija apdrošinājuši. Valsts tādā veidā cer stimulēt zemnieku visai kūtro vēlmi apdrošināties, kas neiet plašumā pat par spīti 60% polises izmaksu segumam no valsts puses.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis “LA” atzina, ka arī pats pieteicis apslīkušos griķu laukus kompensācijai. Vienlaikus viņš norāda, ka 5% lielāks maksājums apdrošinātajiem laukiem problēmu nerisinās.

“Šis jautājums ir daudz dziļāks, šajā gadījumā tas ir tikai viens no risinājumiem. Nu nevar apdrošināšanu uzspiest kā teju obligātu pasākumu, jo nevar salīdzināt apdrošināšanas prēmijas Latgalē un Zemgalē, kur ir ļoti atšķirīga ražība un zemnieku iespējas,” saka Norkārklis. Viņš arī atzīst, ka kompensāciju aprēķina principu zemnieki akceptē, lai gan iznākumā saņemtā summa nebūs visiem vienāda.

“Tas ir solidārs atbalsts un pilnīgi skaidrs, ka šajā gadījumā nebija iespējams rēķināt katras saimniecības izmaksas atkarībā no ieguldījuma. Viens laukus tikai aparis, cits vēl arī trīsreiz kultivējis, cits izmantojis savu tehniku, cits ņēmis ārpakalpojumu. Ja rēķinās, kurš vairāk nopircis minerālmēslu vai sēklu, beigu beigās būs milzīgs administratīvais slogs un haoss. Jebkurš atbalsts ir vērtīgs un arī šajā gadījumā, lai gan tas tikai daļēji kompensēs ieguldīto, tomēr palīdzēs savilkt galus kopā.”

Cer uz turpinājumu…

Valdības izmaksātā 14,87 miljonu kompensācija acīmredzot nebūs vienīgais atbalsts zemniekiem vēl šajā sezonā. Baltijas lauksaimnieki nosūtījuši kopīgu vēstuli ES lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar aicinājumu sameklēt ārkārtas finansējumu plūdos cietušajiem, tikmēr atbildīgās ministrijas Latvijā veic aprēķinus, lai lietavu seku likvidēšanai pieprasītu 140 miljonus eiro no ES Solidaritātes fonda (ESSF). Šis atbalsts gan nenonāks tikai pie lauksaimniekiem, bet tiks brālīgi sadalīts arī lauku ceļu, meliorācijas un citas infrastruktūras savešanai kārtībā.

Viedoklis

Lauksaimnieki: “Kompensācija ir pretimnākšana”

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: “Kompensācija nekādā gadījumā 100% nesegs zaudējumus un tas arī nebūtu reāli, tāpēc oktobra sākumā ar citām Eiropas organizācijām nosūtījām vēstuli F. Hoganam. Ja vēl nostrādās kādi papildu atbalsta mehānismi, tas Latvijas lauksaimniekiem, kuri tiešām cietuši no plūdu sekām, būs kā amortizējošs atbalsts. Pēdējo gadu laikā dabas apstākļi kļūst aizvien neprognozējamāki, līdz ar to arī liks saimniecībām vairāk paļauties uz plānošanu un risku izvērtēšanu, jo ne vienmēr var cerēt uz kompensācijām. Šādas neplānotas situācijas liek izvērtēt ļoti daudz aspektu, bet, tā kā Latvijas zemnieki joprojām saņem viszemākos tiešmaksājumus, tad jau tā uz pārējo ES zemnieku fona esam norūdīti, līdz ar to jebkura kompensācija ir pretimnākšana.”

Foto - Ivars Bušmanis
Foto – Ivars Bušmanis

INFO:

Plūdos noslīka 73 538 ha

LLKC un LAD apsekoja 2933 lauksaimnieku pieteiktās platības.

Par plūdos pilnībā bojā gājušiem ir atzīti 73 538 hektāri sējumu un stādījumu, 13 071 tonna siena, 16 bišu saimes un stādījumi 850 kvadrātmetos segto platību.

Kopējie aprēķinātie zaudējumi ir 20,53 miljoni eiro, lai gan iepriekš zemnieku organizācijās zaudējumus lēsa uz 37,3 miljoniem eiro.

ZM sagatavotais rīkojuma projekts paredz uzdot Finanšu ministrijai piešķirt no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kopējo finansējumu 14 981 908 eiro, tajā skaitā 14 870 323 eiro lauksaimnieku zaudējumu segšanai, bet 98 300 eiro LAD un 13 285 eiro LLKC – neparedzēto izdevumu segšanai.

Avots: LAD

Pievienot komentāru