Laukos
Graudkopība

Atbalstu negūst pretrunīgi vērtēts likumprojekts sēklu selekcionāru atbalstam0

Foto: LETA

Saeimā atbalstu nav guvis pretrunīgi vērtēts likumprojekts sēklu selekcionāru tiesību īpašnieku atbalstam.

Šonedēļ balsojumā parlamentā tika noraidīts rosinājums likumprojektu nodot skatīšanai komisijās. Grozījumus Augu šķirņu aizsardzības likumā iesniedza “Vienotības” frakcijas deputāti Lolita Čigāne, Atis Lejiņš, Veiko Spolītis, Ainars Latkovskis un Hosams Abu Meri.

Parlamentā noraidīto likuma grozījumu apmēram 15 lappušu garajā anotācijā cita starpā norādīts, ka nosacījumi par aizsargāto šķirņu pašaudzētu, nesertificētu ražas produktu pavairošanu bez selekcionāra atļaujas nedarbojas, jo daļa lauksaimnieku izmanto aizsargātas šķirnes pašaudzētu sēklu, bet selekcionāra tiesību atlīdzību nemaksā.

Arī citu aspektu dēļ ir apgrūtināta selekcionāra tiesību īpašnieku tiesību īstenošana. Kā norādīja deputāti atlīdzība selekcionāriem ir būtisks finanšu resurss ne tikai jaunu šķirņu selekcijai, bet arī aizsargāto šķirņu uzturēšanai un sēklkopības nodrošināšanai ilgtermiņā.

Likumprojektā tika piedāvāts selekcionāru tiesību īpašniekiem pārbaudīt lauksaimnieku sniegto informāciju par sēklu izmantošanu, noņemot augu šķirņu materiāla paraugu, kā arī veikt lauksaimniecības dokumentu pārbaudi. Tāpat tika rosināts atvieglot selekcionāru tiesību īpašnieku sazināšanās kārtība ar lauksaimniekiem saistībā ar aizsargāto šķirņu izmantošanu.

Deputāte Čigāne norādīja, ka grozījumi paredzēti Latvijas selekcionāru aizstāvībai, kas strādā un atrod dažādas augu šķirnes, kas ir vispiemērotākās mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Viņa norādīja, ka iepriekš atbildīgo ministriju starpā jau bija panākta vienošanās, bet pēc kāda “telefonzvana” iepriekšējais likumprojekts ticis “izrauts” no Saeimas darba kārtība.

Saistītie raksti

Politiķei oponēja parlamentārietis Edgars Putra (ZZS), kurš norādīja, ka piedāvātie likuma grozījumi nozīmētu papildus maksājumu lauksaimniekiem, no kura lielākā daļa gūto ienākumu aizplūstu uz ārvalstīm. Tam par iemeslu ir fakts, ka 70% no šīm augu šķirnēm ir ražotas Vācijā, Zviedrijā, Nīderlandē un citās valstīs.

Putra sacīja, ka Latvijas selekcionāri jau tiek ļoti labi atbalstīti, jo Zemkopības ministrija katru gadu atvēl arvien vairāk līdzekļu selekcionāru darba attīstībai. Viņš norādīja, ka Latvijā izveidotas jau ļoti daudzas jaunas šķirnes, piemēram, kviešiem. “Tāpēc šis likums pēc būtības ir tikai un vienīgi ārvalstu selekcionāru interesēs,” pauda deputāts, aicinot to neatbalstīt.

Saeima noraidīja likumprojekta nodošanu komisijām, par balsojot 35 deputātiem, 23 pret un 17 atturoties.

LA.lv