Bizness, Finanses

Neļaut zemei palikt atmatā. Zemes fonds atdzīvinājis jau 3000 hektārus

Latvijas Zemes fonda ideja – veicināt lauksaimniecības zemes apriti ražošanā, to nopērkot no īpašnieka, kurš vairs nespēj vai nevēlas saimniekot, un tālāk to iznomājot tiem, kas to darīs, – gaisā vējoja jau kopš neatkarības atjaunošanas. Tomēr dažādu iemeslu dēļ starts arvien tika atlikts, līdz beidzot 2015. gada 1. jūlijā fonds tika oficiāli iedibināts, jau augustā slēdzot pirmos trīs darījumus par zemes iegādi Skrundas, Lielvārdes un Vānes pagastā. Zemes fonds darbojas nu jau gandrīz divus gadus un, vērtējot tā paveikto, redzams, ka fonda ideja ir attaisnojusies.

Kas pārdod valstij savu zemi?

Liela daļa pārdevēju ir pensionāri vai īpašumu mantinieki, kuri paši dzīvo citā Latvijas vietā. Īpašuma apsaimniekošana prasa papildu izdevumus, saimnieks vēlas to pārdot, taču bieži vien nezina, kam īpašums varētu interesēt vai arī kādas saimniecības attiecīgajā pagastā darbojas. Šādos gadījumos Zemes fonds ir reāls instruments, ar kura palīdzību ir iespējams novērst zemes palikšanu atmatā. Tāpat ir vēl viena īpašumu pārdevēju grupa – mežsaimniecības uzņēmumi, kuri savulaik kopā ar mežiem iegādājušies arī lauksaimniecības zemes platības. Šiem uzņēmumiem ir vienkāršāk pārdot zemi valstij, nevis pašiem meklēt pircēju, jo tas ir laikietilpīgi un nav viņu pamatbizness.

Uzņem apgriezienus

Patlaban fonds arvien uzņem apgriezienus, par ko liecina fakts, ka katru mēnesi tiek saņemti vismaz 40 – 50 jauni īpašumu pārdošanas pieteikumi no visas Latvijas. Kopumā šogad līdz maija vidum fonds iegādājies 53 jaunus īpašumus 840 hektāru platībā, kā arī vēl deviņu iegāde jau saskaņota ar pārdevēju un šos darījumus plānots pabeigt līdz Jāņiem. Turklāt 92% īpašumu ir atrasti nomnieki – saimniecības, kurām zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai, tostarp zeme iznomāta arī divpadsmit jaunajiem lauksaimniekiem. Zemes fonds var būt risinājums arī situācijā, kad zemnieks zemi nomā, bet īpašnieks pēkšņi nolemj to pārdot, taču pašam zemniekam šobrīd nav iespēju to nopirkt. Tad pastāv iespēja, ka īpašumu nopērk fonds un iznomā to zemniekam turpmākai apsaimniekošanai. Šajā sezonā gaidāms vēl viens jauninājums – reversā noma, kas zemes īpašniekam ļaus stabilizēt savu naudas plūsmu. Darījuma būtība – zemnieks pārdod zemi valstij un turpina to nomāt, saglabājot garantētu iespēju to izmantot saimnieciskajā darbībā ar līgumā fiksētu atpakaļpirkuma cenu pēc pieciem gadiem.

Uzticas vairāk nekā starpniekiem

Zemes fonds un “Altum” lauksaimniecības zemes iegādes aizdevumu programma nepārklājas, drīzāk tās viena otru papildina. Abas ir vērstas uz lauksaimnieciskās darbības attīstību. Zemes iegādes aizdevumu parasti izvēlas aktīvi strādājoši lauksaimnieki, savukārt Zemes fondam lauksaimniecības zemi pamatā pārdod tie zemes īpašnieki, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ šī zeme vairs nav vajadzīga, arī tāpēc, ka uzticas valsts izveidotam fondam vairāk nekā starpniekiem vai uzpircējiem. Zemes fonds tālāk šo iegādāto zemi iznomā vai pārdod lauksaimniekiem, nodrošinot, ka zeme atgriežas lauksaimnieciskajā darbībā.

Nīcas pagasta saimniecības “Atomi” īpašnieks Jānis Paškausks nupat noslēdzis gluži svaigu darījumu, no valsts nopērkot iepriekš nomātos desmit hektārus. “Kaimiņš savulaik bija pārdevis zemi valsts izveidotajam Zemes fondam, un es to sāku nomāt. Šopavasar radās iespēja piesaistīt LAD finansējumu, un es ātri saskaņoju ar Zemes fondu šīs zemes izpirkšanu – ar pirmpirkuma tiesībām un izdevīgiem nosacījumiem. Tā ka kopā ar mammas zemi un vēl cita kaimiņa iznomāto tagad ir 60 hekt­āru. Man ir 30 aitas, nupat nopirku arī 20 gaļas liellopus, jo zemes pagaidām pietiek un man ir lieli plāni nopietnai saimniekošanai,” saka jaunais saimnieks.

Gulbenes novada Tirzas pagasta “Lejas Zosēnu” īpašnieks Jānis Jēgers saimnieko jau 16 gadus. Sākumā viņa rīcībā bija piecas govis un 35 hektāri zemes, bet šodien fermā ir 205 liellopi, no tiem 119 ir slaucamās govis, bet zemes platības pieaugušas līdz 850 hektāriem. Īpašumā ir 600 hektāri, bet pārējo saimnieki nomā. Lielākās platības – 250 hektāri – atvēlētas zālājiem, tiem seko ziemas kvieši ar 230 hekt­āriem, vasaras rapsis – 171 hektārs, bet mieži iesēti 115 hektāros. Kopējais investīciju apjoms jau pakāpies virs viena miljona eiro, un saimniekošana ejot tik uz augšu. Ar finansēm problēmu neesot – beidzoties vienam kredītam, tiek ņemts nākamais, ar atmaksu problēmu nav.
Darbs saimniecībā 14 cilvēkiem, arvien tiek palielināts un atjaunots tehnikas parks, turklāt arī šis gads varētu izvērsties veiksmīgs. “Pirmkārt, piena cenas kāpuma dēļ – pērnvasar saņēmām 0,17 eiro, tagad – 0,31 eiro par kilogramu. Arī graudu un rapša raža bija pietiekama, lai norēķinātos ar piegādātājiem. Nākotnē jāraugās pozitīvi, kas iesākts, jāturpina,” saka saimnieks. Viņš gan piebilst, ka ir vēlme turpināt paplašināties, tādēļ raugās pēc brīvas lauksaimniecības zemes, taču apkārtnē tādu nav, līdz ar to laukus nāksies nomāt klāt un tad ceļš vedīs pie “Altum”. “Mums sadarbība ir jau no 2005. gada, kad tā vēl bija Hipotēku un zemes banka. Es ļoti novērtēju “Altum” Zemes iegādes programmu, kur kredītu iespējams ņemt arī uz 30 gadiem. Esmu aizņēmies apmēram 240 000 eiro, izmantoju arī iepriekšējās zemes iegādes programmas līdzekļus. Arī Eiropas fondu līdzfinansēšanai izmantoju “Altum” pakalpojumus,” stāsta saimnieks.

Vairāk rakstu sadaļā “Nauda laukos”

1.Garantē izaugsmi

2. Izdevīgs papildinājums banku pakalpojumiem

3. Esam vienā ritmā ar zemniekiem

4. Zemnieks apgroza valsts naudu

5. Jaunajiem palīdz iesākt

6. Studentes izvēlas lauksaimniecību

7. Atbalsta, nevis dāvina

8. Miljoni uzņēmējdarbībai laukos

Pievienot komentāru