Audzēšana, Bio

Gustavs Norkārklis: Neviens ar varu saimniekot bioloģiski nespiež

Nekādā gadījumā nepiekrītu SIA “Latgales nekustamie īpašumi” uzstādījumam, ka bioloģiskā atbalsta jomā valda haoss tāpēc, ka atbalsta kritēriji mainās ar apskaužamu regularitāti. Sistēma ir izveidota un katru gadu tiek precizēta, ņemot vērā iepriekšējā gada situāciju. Ja saimnieko pēc bioloģiskās lauksaimniecības principiem, tad atbalsta kritēriju maiņa saimniecības faktiski neskar. Ja saimniecība saimnieko godprātīgi, nekas diskriminējošs bioloģiskā atbalsta noteikumos un kritērijos nav.

Šogad ieviests papildu kritērijs par ieņēmumiem, lai varētu vērtēt saimniecības darbību, vai tiek saražota produkcija. Bioloģisko lauksaimniecību atbalsta, lai tā ražotu pārtiku patērētājiem. Un, ja reiz sabiedrība bioloģiskajam lauksaimniekam maksā atbalstu, tad ir saprotama vēlme redzēt, vai tiešām arī tiek realizēta produkcija.

Ir precizētas atbalsta likmes atsevišķām garšaugu sugām, salīdzinot lauksaimniecības praksi un ieņēmumus par konvencionāli un bioloģiski ražotu produkciju. Likme par bioloģiski audzētām ķimenēm pielīdzināta graudaugiem, un tā vairs nav tik liela, kā sākotnēji bija noteikta. 2016. gadā ļoti strauji Latvijā palielinājušās garšaugu platības (mārdadzis, ķimenes). Un šo platību palielināšanas iemesls bija skaidri redzams – lai saņemtu lielākas subsīdijas. Arī tirgū nav vērojams tik straujš bioloģisko ķimeņu pieprasījums, kas varētu izskaidrot tik lielu platību kāpumu. Ķimenes nav tik pieprasīts produkts, ko nu visiem vajadzētu audzēt tūkstošos hektāru platībā.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā ir jābūt skaidram darbības plānam piecu, astoņu gadu periodā – kādu produkciju ražosi, kāda ir augu maiņa. Nevar vienā gadā sēt ķimenes, otrā zirņus, bet trešā kādu citu kultūru – par kuru vairāk maksā subsīdijas. Tā nav bioloģiskā lauksaimniecība.

Latvijā ir īpaša atbalsta pretendentu kategorija, kurus nevar saukt par lauksaimniekiem, kas vēlas saņemt maksimāli lielu iespējamo atbalstu, bet izpildīt pašas minimālākās prasības. Dažkārt pat tās neizpilda. Un tad arī rodas problēmas.

Vienmēr var uzlabot sertifikācijas iestāžu darbību. Bet mums ir jāņem vērā, ka Latvijā ir ļoti radoši atbalsta pretendenti, kas izdomā savu bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu. Ir bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipi, kurus daļa lauksaimnieku dažkārt negrib saprast. Bioloģiskā lauksaimniecība ir kas vairāk nekā tikai minerālmēslu nelietošana.

Kāpēc censties par katru cenu sevi saukt par bioloģisku zemnieku, ja neesi gatavs izpildīt bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipus, piemēram, neatragot govis? Eiropā ir vispārpieņemti bioloģiskās lauksaimniecības principi, lai varētu savu saražoto produkciju marķēt ar bioloģiskās lauksaimniecības zīmi – zaļo karodziņu. Ir jābūt ievērotai augu sekai, augu maiņai, saimniecībā jābūt plānam un sistēma augstāku ražu iegūšanai, nezāļu samazināšanai…

Neviens jau ar varu nespiež saimniekot bioloģiski, tā ir brīvprātīga zemnieku izvēle, apņemoties saimniekot pēc noteiktiem bioloģiskās lauksaimniecības principiem.

Pievienot komentāru