Laukos
Meži

Atkritumi mežos – ne tikai vizuāla problēma 16


Lielajā talkā valsts mežos atkritumu vākšanā piedalījās ap 800 cilvēku. Talkotāji secina, ka situācija ar sadzīves atkritumiem ir nedaudz uzlabojusies.
Lielajā talkā valsts mežos atkritumu vākšanā piedalījās ap 800 cilvēku. Talkotāji secina, ka situācija ar sadzīves atkritumiem ir nedaudz uzlabojusies.
Publicitātes foto

Lai sakoptu cilvēku iecienītākās atpūtas vietas valsts mežos, Lielajā talkā, aprīļa beigās kopā ar vietējiem iedzīvotājiem izgāja gandrīz 800 akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (“LVM”) darbinieki. “Lai gan kopumā valsts “zaļuma” ziņā esam krietni priekšā lielākajai daļai Eiropas valstu, atkritumu jomā esam atpalicējos. Tāpēc problēma ar visuresošajiem 21. gadsimta civilizācijas atkritumiem ir jārisina pēc iespējas ātrāk,” secina “LVM” Komunikāciju daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Vai cilvēki kļuvuši apzinīgāki un līdz ar to Latvijas meži – tīrāki?

T. Kotovičs: Atbilde nav viennozīmīga. Bija vietas, kuras mēs gadu no gada sakopām, bet īpaši vasarās atkritumi arvien parādījās no jauna. Bet tagad tā vairs nav. Mani kolēģi, strādājot visā Latvijas teritorijā, spriež, ka kopumā tūrisma atkritumi nedaudz samazinās. Taču ļoti būtiska joprojām ir problēma ar sadzīves atkritumiem. Aizvien atrodas privātmāju īpašnieki, kas nav noslēguši līgumu ar pašvaldībām par atkritumu savākšanu un izmet maisus, kas atvesti no mājām, gan ceļmalās, gan mežmalās. Dažkārt atved uz mežu pat mēbeles, veļasmašīnas un ledusskapjus. Cūkmenam sanāk labiekārtota dzīvesvieta… Priecē, ka ir gadījumi, kad kopā ar policiju mums izdevies identificēt vainīgos, – kāds tomēr ieraudzījis aizdomīgu mašīnu, kas iegriež mežā. Gadījies arī, ka pašos atkritumos var atrast norādes, kam tie pieder. Tad mazākais sods ir tāds, ka vainīgais mežā savāc ne tikai to, ko pats tur izgāzis, bet arī to, ko šajā vietā saveduši un izmetuši citi.

Pēdējos gados bīstamie atkritumi, kuru avots ir ražošanas uzņēmumi, mežos nav atrasti. Acīmredzot uzņēmēji saprot, ka risks kaut ko tādu darīt ir pārāk liels. Šajā ziņā uzlabojums ir.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Latvijas valsts meži” par tīrākiem mežiem cīnās jau kopš uzņēmuma dibināšanas. Vai bērni joprojām tic, ka mēslojot reāli pārvērtīsies par sivēniem?

Bērni Cūkmenu ir iemīļojuši, un mazākajās klasītēs, pieļauju, šādu iespēju ņem pavisam nopietni… Cūkmens aktīvi darbojas visās talkās un pasākumos. Pavasaros, kamēr notiek mācības, viņš brauc uz skolām un runā ar bērniem, atgādina, lai viņi nemēslo, un, ja to dara vecāki – lai parauj aiz rokas un no­rukšč: ruk, ruk!

Vasarās, kad skolēniem ir brīvdienas, Cūkmens aktīvi apmeklē Latvijas Bērnu fonda rīkotās nometnes. Tur viņi izspēlē dažādas spēles un runā par to, kā saglabāt tīru vidi. Bērniem tā ir interesanta un reizē audzinoša atrakcija.

Izglītošana skolās patiešām strādā. Taču tas nenotiek ātri. Esam runājuši par šo tēmu ar vides speciālistiem Holandē, un viņi stāstīja, ka sabiedrība izglītojoša darba ietekmē savus paradumus maina tikai kādu divdesmit, bet varbūt pat trīsdesmit gadu laikā.

Mūs brīdina, ka okeānā ūdens drīz pārvērtīšoties par plastmasas zupu. Vai mežā ir līdzīgi?

Arī mežā pēc tilpuma lielākā daļa atkritumu ir plastmasas maisiņi, čipsu pakas, pudeles. Tās ir visur­esošas. “LVM” nostāja šajā ziņā ir tāda pati kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – aicinām pēc iespējas samazināt jebkādu plastmasas iepakojumu izmantošanu. Plastmasa ir viens no visnepatīkamākajiem atkritumiem, jo tā ļoti ilgus gadus nesadalās un ir redzama mūsu acu priekšā.

Vai nav pēdējais laiks ieviest VARAM izstrādāto depozītsistēmu, kad cilvēki būtu ieinteresēti tās savākt?

Jautājums – tieši kuru sistēmu ieviest – jālemj atkritumu apsaimniekošanas profesionāļu un politiķu diskusijās, jāvērtē dažādas sistēmas, to sociālā, ekonomiskā un vides ietekme. Bieži tiek spekulēts ar viedokli, ka “LVM” iestājas par kādu speciālu pudeļu savākšanas automātu ieviešanu vai vēl kādu trešo sistēmu, kas stimulētu plastmasas pudeļu savākšanu. Nē, mums šādas pozīcijas nav un nevienu konkrētu sistēmu neaizstāvam.

Kāpēc nav?

Varbūt utopiski, bet man šķiet, ka tālākā nākotnē mums vienreizējais plastmasas iepakojums būs jāaizmirst pavisam. Daudzās valstīs plastmasu pašlaik aizstāj ar papīra iepakojumu, plastmasas kastu vietā veikalos atgriežas pie koka kastītēm.

Mērķis ir skaidrs – tīri meži un Latvija bez atkritumiem. Tomēr mēs neesam eksperti atkritumu apsaimniekošanas jomā un nevaram pateikt, kādā veidā to var visefektīvāk izdarīt. Tas jādara profesionāļiem – lēmums ir jāpieņem viņiem, un, jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo labāk. Ir jādara viss nepieciešamais, lai Latvija būtu tīra.

LA.lv