Laukos
Politika

Brīva, bet neapstrādāta. Kāpēc atmatā joprojām tūkstošiem hektāru zemes?0


Šajā LAD reģistra attēlā uzskatāmi redzams paliels brīvas zemes gabals Ludzas pusē. Daļēji ar krūmiem aizaugusi platība ceļa malā, kuru neviens nav pieteicis platību maksājumiem. Sameklējot numuru “kadastrs.lv”, potenciālais pircējs varētu sadzīt rokā zemes īpašnieku un tālāk jau runāt par iespējamu pirkuma vai nomas darījumu.
Šajā LAD reģistra attēlā uzskatāmi redzams paliels brīvas zemes gabals Ludzas pusē. Daļēji ar krūmiem aizaugusi platība ceļa malā, kuru neviens nav pieteicis platību maksājumiem. Sameklējot numuru “kadastrs.lv”, potenciālais pircējs varētu sadzīt rokā zemes īpašnieku un tālāk jau runāt par iespējamu pirkuma vai nomas darījumu.
Ekrānuzņēmums no www.lad.gov.lv

Katru gadu lauksaimniecībā izmantojamās zemes daudzums pieaug līdz pat 25 tūkstošiem hektāru, tomēr joprojām Latvijā 11% jeb vairāk nekā 250 000 ha ražošanai derīgās zemes stāv atmatā. Līdz ar to divu miljonu ha lauksaimniecības zemes apgūšana izrādījies ciets rieksts.

Iemesli vairāki. Pirmkārt, liela daļa šādas zemes tiek pieturēta kā potenciāla apbūves platība (īpaši Pierīgā). Otrkārt – aizlaistu zemi atdabūt ražošanā nav lēts prieks – izmaksas var sasniegt līdz 1000 eiro/ha. Treškārt – daudzi saimnieki vienkārši nezina, kur ir brīvas nekoptas zemes, jo neviena organizācija neuzņemas šāda informācijas starpnieka lomu. Lauku atbalsta dienests (LAD) uztur reģistru tikai par tām zemēm, kuru īpašnieki pieteikušies platību maksājumiem.

Patlaban lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) daudzums Latvijā formāli ir 2,24 miljoni ha, tomēr reāli apstrādāti un pieteikti maksājumiem ir 1,7 miljoni ha. Savulaik, kad atbildīgo ministriju vadīja Laimdota Straujuma, kā viens no svarīgākajiem mērķiem tika definēts minēto visu 2,24 miljonu ha atgriešana ražošanā, taču dzīve parādīja, ka šis mērķis tomēr bijis ambiciozs. Tomēr pamazām tam tuvojamies. “Patlaban visas kaut cik kārtībā esošās lauksaimniecības zemes jau tiek apsaimniekotas. Bet jārēķinās, ka ieguldījumi nekoptas zemes sakārtošanā ir ievērojami – jāizcērt krūmi, jāizņem celmi, jāsakārto meliorācijas sistēmas, tas ir divu triju gadu darbs. Izdevumi var sasniegt līdz pat 1000 eiro uz ha atkarībā no tā, cik šī zeme bijusi aizlaista. Un tad vēl jārēķina pāris gadi, kamēr būs laba raža,” situāciju raksturo LAD direktores vietnieks Indulis Āboliņš.

Indulis Āboliņš arī atzīst, ka “labo” zemju skaits esot pat par dažiem desmitiem tūkstošu hektāru lielāks nekā 1,7 miljoni, tomēr starpība starp formālajiem un reāli apstrādātajiem hektāriem joprojām saglabājas. Labā ziņa gan ir tā, ka šīs šķēres lēnītēm iet kopā, jo katru gadu oficiālajam sarakstam vidēji nāk klāt 15 000–25 000 ha.

 

Pamazām apgūst aizaugušās zemes

“Pirmais platībmaksājumu pieteikšanās gads – 2004. – mums sākās ar 1,3 miljoniem ha, bet pa šo laiku 0,4 miljoni ha nākuši klāt. Tas ir daudz. Pirmajā gadā visi LIZ īpašnieki vēl nepieteica savas zemes atbalstam, bet pēc tam cilvēki pieteicās, jo tā ir nauda. Ja zeme tiek reāli apsaimniekota, mazākais, ko var saņemt, pērn bija 120 eiro par vienu hektāru (tiešmaksājums plus zaļināšanas maksājums). Pieteikšanās arī nav sarežģīta, vien elektroniski jāaizpilda un jāiesniedz pieteikums Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā,” stāsta I. Āboliņš.

Jautāts, vai nepieteikšanās iemesls varētu būt turpmākās regulārās LAD pārbaudes, viņš atbild noliedzoši: “Neesmu redzējis nopietnu ražotāju, kas tādēļ nepiesakās, jo kas ir sliktākais, ar ko tā pārbaude var beigties? Sliktākajā variantā ar to, ka nesaņems maksājumu. Ja nopļauts un novākts, nav ko baidīties. Lielākoties sankcijas ir par to, ka nopļautā zāle netiek novākta – vai nu atstāj vālā, vai sasmalcina, taču to nedrīkst. LAD publiskajā kartē var apskatīties deklarētās kultūras, līdz ar to katrs var pienākt pie lauka un redzēt, ka tur deklarēto kartupeļu vietā aug kas cits. Jā, tad mums raksta un saka – tajā laukā īstenībā aug tas un tas, brauciet apskatīties. Vai arī sūta sarakstus ar kadastra numuriem, kur zāle nav novākta, tikai smalcināta, nu tad mēs braucam un pārbaudām. Tas ir tipiskākais pārkāpums.” Ne tik sen LAD darbinieki fiziski braukuši pie katra kadastra oktobrī, novembrī pārbaudīt, vai lauks ir kopts. Savukārt patlaban būtiskāko daļu no visiem kadastriem LAD pārbauda, izmantojot satelīta datus, līdz ar to fiziski apsekojamo kadastru skaits ir zem 5%.

Rekordisti un antirekordisti

Tikmēr LIZ apgūšanas tendences vairākus gadus ir līdzīgas. Samērā daudz nekoptu kadastru ir Pierīgā, jo šeit daudzas platības pirktas kā perspektīvie apbūves gabali un tagad tiek pieturēti. Turklāt augsnes kvalitāte Pierīgā nav īsti laba lielā smilts augšņu īpatsvara dēļ. Liels nekopto zemju īpatsvars ir Krievijas pierobežā, Zil­upes, Alūksnes, Jaunjelgavas novadā.

LAD gada sākumā publicē datus par šādiem kadastriem, un tiem nekustamā īpašuma nodoklis tiek piemērots dubultā, tātad 3% apmērā. Pašvaldībām ir kompetence veidot savu politiku un diferencēt šo nodokli – palielinot, samazinot vai atlaižot vispār (pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm u. tml). Pašvaldībām ir tiesības uzlikt arī administratīvus sodus par zemes aizlaišanu ar nezālēm, ja tas ietekmē kaimiņu laukus. Īpaši aktīva šajā ziņā pērn bijusi Ķekavas novada dome, šādi cenšoties ierobežot kūlas dedzinātājus.

Brīva zeme jāmeklē pašam

LAD pārstāvis arī atzīst, ka LIZ apgūšanas tendence turpināsies. “Protams, ja ar zemi neko nedara, daba paveic savu, zeme aizaug ar krūmiem un kokiem. Tāpēc ir otra tendence, ka nekoptās platības kopējā LIZ uzskaitē krīt, jo notiek transformācija. Ja uz zemes aug mežs, tad jāsakārto papīri, ka tas oficiāli skaitās mežs, kurš attiecīgi jākopj un kuram jāpiemēro nodokļi kā par meža zemi. Otrs virziens – apbūves teritorijas. Tās kādā brīdī tiek transformētas par apbūves zemi, un kopējā zeme, kas skaitās LIZ, samazinās,” skaidro I. Āboliņš. Tā kā Zemgalē un Vidzemē brīvu zemju praktiski vairs nav, zemnieki tās meklējot Latvijas austrumpusē, novērojusi LAD amatpersona.

Tiesa, ļoti aktuāls ir jautājums, cik viegli iegūt šo zemju īpašnieku kontaktus. “Mēs neuzturam informāciju par īpašumiem, mēs zinām datus tikai par to zemi, ko piesaka atbalstam,” atgādina LAD pārstāvis. Bet potenciālais zemes pircējs var LAD mājaslapas reģistrā papētīt informāciju. Te var atrast brīvu zemi, lapā “kadastrs.lv” sameklēt kadastra numuru un tad vērsties attiecīgajā pašvaldībā un sameklēt zemes īpašnieku. Cenu nosaka LIZ vieta, meliorācijas sistēmas, bet jebkurā gadījumā austrumu pusē tā būs zem 1000 eiro/ha.

LA.lv