Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Atteikties no kartupeļu audzēšanas? Nu nē…

Valkas novada Kārķu pagasta zemnieku saimniecībā “Tūži” kopš 1991. gada audzē cietes kartupeļus. Tūžu saimniece Irita Kandavniece stāsta par piemērotas kartupeļu šķirnes izvēles svarīgumu, audzēšanas tehnoloģiju un saimniecības nākotnes iecerēm.

– Cik lielu zemes platību apsaimniekojat?
– Aptuveni 300 hektāru. Mums pašiem pieder aptuveni 150 ha. Kartupeļi Tūžos ir iestādīti 27 ha platībā. Pārējā platībā aug labība. No ziemājiem mums šajā gadā ir vien ziemas kvieši, rudzus un tritikāli pērn nesējām. Iemesls – kad septembrī sākās lieti, viss salija, vasaras kvieši vēl nebija gatavi. Lēmām – kviešus nekulsim, vāksim cietes kartupeļus. Naudas izteiksmē tā ir vērtīgāka kultūra nekā vasaras kvieši. Bija skaidrs, ka vasaras kvieši aizies lopbarībā. Novāktie lauki bija pārāk mitri ziemāju sēšanai, bet ziemājiem paredzētie vēl nebija nokulti vasarāju dēļ. Vēl mums ir vasaras kvieši, mieži un griķi. To šajā gadā ir krietni vairāk nekā citus gadus, jo ir jāaizpilda ziemāju platības. Ziemas kvieši aug 35 ha platībā, vasaras kvieši 75 ha, griķi 70 ha platībā, bet mieži aptuveni 55 ha. Vēl ir papuves, pārmitras un akmeņainas pļavas – 7 ha platībā. LAD atbalstu par šo zemi nedod, zāli smalcinām, tīrumi ir jākopj.

Pēdējos gadus mums ir 26–27 ha lieli kartupeļu stādījumi. Augu maiņa ir stabilizējusies, pie tās turamies. Ir mums iecere palielināt kartupeļu platības. Bet tās īstenošanai vispirms ir jārisina citi jautājumi. Proti, ir jāpalielina kartupeļu šķirošanas kapacitāte. Patlaban domājam par īpašiem šķirošanas agregātiem, kas ļoti populāri Nīderlandē. Tie ar ūdensteci šķiro arī no tīruma nākušos puķu sīpolus. Atrast cilvēkus, kuri rudenī nāktu darboties uz kartupeļu kombaina vai šķirotāja, ir grūti. Pati bērnu dēļ ar pilnu atdevi šo darbu nevaru veikt.

– Kādas kartupeļu šķirnes audzējat?
– ‘Tomensa’ šķirni audzējam jau ļoti sen. Mūsu augsnēs tā ļoti labi padodas ar samērā stabilu cietes daudzumu – 21–22% tonnā. Citiem audzētājiem ar šo šķirni nesokas. Pērn izmēģinājām Eiropā jaunu Nīderlandē izveidotu kartupeļu šķirni ‘Nofy’. Nosaukums ir saīsināts no vārdu savienojuma no fitoftura – nav lakstu puves. Šī šķirne fantastiski sevi parādīja izturībā pret lakstu puvi. Cietes pērn bija 20,3% – mazāk nekā šķirnei ‘Tomensa’, tomēr šā iemesla dēļ nedrīkst to norakstīt. Ja arī šajā gadā ‘Nofy’ parādīs sevi fantastiski attiecībā uz lakstu puvi, to varēs mazāk apstrādāt ar fungicīdiem. Tādējādi mazāks augu aizsardzības līdzekļu izlietojums kompensēs mazāku cietes daudzumu. Pērn ‘Nofy’ stādījām vien viena ha platībā atražošanai sēklas laukā. Šajā gadā ir iestādīts daudz vairāk nekā pērn. Vēl šajā gadā izmēģināšanai paņēmām jaunu šķirni ‘Energy’. Redzēs, kā būs. Iestādījām 1,5 ha. Mēs pārtikas kartupeļus audzējam vien savām vajadzībām nelielā platībā. Pagraba mums faktiski nav. Pērn iztīrījām vienu pirmās Latvijas laikā būvētu kūti. Nosiltinājām, lai būtu pagrabs. Glabājām kartupeļus BIG maisos, ir gāzes apsilde, ko regulē sensori. +4 grādos ieslēdzas, +7 grādos izslēdzas. Vecākais brālis Sandis sameklēja vajadzīgo inventāru, nokārtoja, lai mobilajā tālrunī var redzēt norises pagrabā. Neriskējām, otru pusi kartupeļu sēklas aizvien glabājam stirpā. Laikam nostrādāja latviešu zemnieka pieticīgums, bailes riskēt par 100%, tāpēc tā rīkojāmies.

Sēklu paši sev nākamajam gadam ataudzējām īpašā laukā 3,5 ha platībā. Kartupeļu sēklas audzēšanai ir atšķirīga audzēšanas tehnoloģija salīdzinājumā ar ražošanas lauku, kur stādiem laksti līdz pēdējam ir jānotur. Sēklas laukā vērtē, kad ir īstais bumbuļu lielums, un pļauj lakstus. Sēklas materiāls nozīmē 20% no nākamā gada ražas.

– Kādu audzēšanas tehnoloģiju izmantojat?
– Mēs stādījumus ar augsnes herbicīdiem pēc stādīšanas nemiglojam. Nedēļu vai agrāk pēc stādīšanas tos ecējam. Vērojam, kas notiek ar sēkliņu nezālēm, cik daudz tās dīgst. Vēlāk kartupeļus vagojam. Nevar pateikt, cik reižu sezonas laikā kartupeļus vagojam. Vienu reizi noteikti. Parasti ecē, tad uzliek karbamīdu un tad vago ciet. Ja par agru, tad vēlāk liek karbamīdu un vago vēl reizi. Kad mazie stādi iznākuši, tad vagošanu beidz, lai netraumētu sakņu sistēmu. Integrētajā lauksaimniecībā reizi nedēļā lauks ir jāapseko un jāfiksē, kas tajā notiek. Pēc apskates ir jāpieņem rīcības plāns, ņemot vērā laika prognozi tuvākajām dienām. Integrētās lauksaimniecības būtība ir iet dabā, sekot līdzi notiekošajam, skatīties, ko saka kartupelis, ko nezāles, nevis akli pildīt kaut kādus priekšrakstus. Kāpēc tāpat vien šķiest naudu? Kompleksos minerālmēslus dodam pēc augšņu analīžu rezultātos redzamā konkrētajam laukam – 300–400 kg/ha. Karbamīdu arī pēc vajadzības – ap 90–120 kg/ha.

– Kādas kartupeļu ražas izaug Tūžos?
– Mežacūku tiesa vienmēr ir vienā hekt­ārā izaudzētais. Tad vēl smagie rudeņi. Dalot kopējo ražu ar apstādītajām platībām, vidēji vācam 30 t/ha. Gribētu izaudzēt ražu kā Zviedrijā un citās valstīs, kur rudenī rok 50–60 t/ha. Jāņem vērā, ka viņi kartupeļus laista. Mūsu mērķis ir ne tik daudz palielināt kartupeļu platības, bet celt kartupeļu ražību un palielināt cietes daudzumu bumbuļos. Iespējams, vajag atrast vēl labākas šķirnes.

Priekuļu pētniecības centra pētniece Ilze Skrabule, kas izveidoja kartupeļu šķirni ‘Jogla’, piedāvāja izmēģināt tās audzēšanu. Kāpēc to nedarīt?’Jogla’ ir jauna Priekuļos radīta cietes kartupeļu šķirne, kas nosaukta par godu Joglas ezeram. Tas atrodas Ungurpilī pie cietes rūpnīcas. Viena lieta ir radīt šķirni zinātnieku lauciņos, kur to ik dienu var ucināt un čubināt, paveikt visus darbus vajadzīgajā termiņā. Kas cits – audzēt kartupeļus lielajā laukā zemnieku saimniecībā, kur ir citi spēles noteikumi, augšanas apstākļi, tehnika, kas ietekmē arī ražu. Ir pavisam citi rezultāti. Šajā pavasarī laukā iestādījām 40 kg ‘Joglas’ šķirnes sēklas kartupeļu. Nākamajā gadā sēklas būs krietni vairāk, ir iecere stādīt kartupeļus aptuveni 1 ha platībā.

– Ir saimnieki, kuri kartupeļu audzēšanu uzskata par sarežģītu, maz ienesīgu un no tās atsakās.
– Atteikties no kartupeļiem? Noteikti ne. Nevar audzēt tikai graudus. Graudu tirgus ir neparedzams. Cietes kartupeļu audzētājs slēdz līgumu par kartupeļu piegādēm. Mums atliek kartupeļus izaudzēt – zinām agrāk cenu, zinām, ka no mums pirks visu ražu. Tā ir stabila lieta. Ar vieniem graudiem un rapšiem nav droši. Kartupeļi ir daudz drošāki. Nav tā, ka peldamies naudā, tomēr, saprātīgi dzīvojot, izaugsmei tās pietiek. Turklāt ieguvums jau ir viss, kas nāk līdzi, esot dabā. Nezinu, vai pilsētnieks patlaban var atbildēt, vai svīres ir atlidojušas, kad bezdelīgas atlido. Pavisam kas cits ir sagaidīt gājputnus un aizvadīt. Negaisi laukos ir pavisam kas cits nekā pilsētā. Emocionālā lieta, ko saņem no sava darba, redzot, kā aug stādītās kultūras, ir neatsverama ne ar ko. Sava darba rezultāta redzēšana nozīmē ļoti daudz. Nav visiem jādzīvo laukos vai pilsētā. Katrs var izvēlēties.

– Kā saimniecībai sokas ar graudu audzēšanu?

– Pārdodam tos ar kooperatīva Ērģeme starpniecību, kura biedri esam. Kuļam vidēji lielas ražas – 4–5 t/ha. Zemgales līmeni sa­sniegt ir neiespējami. Mums ir viens lauks, kur augsne ir līdzīga Zemgales mālam. Var nedot ne pamatmēslojumu, neko, izaug fantastiski kvieši. Citos laukos zeme mūspusē ir diezgan švaka, pat, ļoti pamatīgi mēslojot, nav atdeves. Arī kartupeļiem ir bijis tā, ka uzliec ieteiktos 500–600 kg/ha pamatmēslojuma, tā vieta pilnīgi neatšķiras no lauka, kas saņēmis līdz 400 kg/ha. Mēs vidēji liekam 400 kg/ha. Organisko mēslojumu nelietojam. Cenšamies ielabot augsnes ar biohumusu, ar kaļķi. Mūsu gadījumā nedrīkst augsni padarīt pārāk sārmainu, jo kartupelim to vajag mazliet skābāku nekā graudaugiem. Nevar vienlaikus izpatikt kartupeļiem un graudaugiem. Vidēji turas skābuma līmenis 5,5 pH. Kartupelis rotē pa laukiem. Cenšamies ievērot, lai kartupelis vien trešajā gadā atgriežas tajā pašā laukā, kur bija iepriekšējo reizi. Tas palīdz mazināt naudas izdevumus. Neatceros, kad pēdējo reizi lietojām insekticīdu pret kartupeļu lapgrauzi. Nav bijis vajadzības. Lapgrauži mūsu tīrumos dzīvo uz atsevišķiem ceriem, un lai dzīvo.

– Vai lauksaimniecības biznesā ikdienā kaut kas traucē?
– Nav lielu traucēkļu. Dažkārt ir normatīvu prasības, arī sīkumiņi, kas jāievēro un ko nedrīkst aizmirst. Piemēram, ja kartupeļu lauks ir lielāks nekā 10 ha, tā malās ir jābūt divus metrus neapstrādātai aizsargjoslai, kur nelieto augu aizsardzības līdzekļus. Nedrīkst to aizmirst. Normatīvie akti prasa vienu, tomēr dzīvē īsti to īstenot nevar. Pārspīlēti? Gan jā, gan nē.

Ļoti liela problēma ir bebri. Bebru saudzēšanas laiks ir no 15. aprīļa līdz 15. jūlijam. Vidzemē 15. aprīlī, kad beidzas bebru medības, galvenokārt vēl ir ledus. Dambjus jaukt nevar, bebrs ir neaktīvs. Kad aprīļa beigās to varētu darīt, vairs nedrīksti. Visu vasaru cīnāmies ar bebriem, jaucam dambjus, darām to paši, palīdz mednieki, atliek vien rudens, kad tos var šaut. Kurzemē tajā pašā laikā ledus ir izgājis, viss notiek vienkāršāk. Tās lietas traucē. Kurzemnieki graudus ir nokūluši, ostas pilnas pieveduši, Vidzemē vien sāk ar to darboties. Es ar to samierinos, jo mainīt nevaru. Zaļie ir panākuši šādu saudzēšanas periodu. Kādreiz medību beigu termiņš bija 30. aprīlis. Tad bija vienkāršāk. Pārbaudēs ir jāpieņem fakts, ka pārbaudītājs visu nezina. VID par PVN priekšnodokli zvana, vaicā, kas ir pirkts, nevis kā agrāk sūta milzīgi garu vēstuli. Man patīk, ka saziņa ar dienestiem ir kļuvusi labāka nekā agrāk, kad tā bija daudz nervozāka. Patlaban vismaz a priori neuzskata tevi par slikto.

– Vai lauksaimniecības bizness ir stabils?

– Dzīvot laukos ir labi. Mēs to vēlamies un darīsim, cik ilgi vien varēsim. Nekas nav drošs. Vienīgā drošā lieta dzīvē ir, ka visi kādreiz mirsim. Viss cits ir un nav. Tāpēc dzīvojam un priecājamies par dzīvi, skatāmies, kā aug bērni. Veltām laiku arī viņiem. Nav tā, ka obligāti visu dienu jādarbojas. Vakarā ar bērniem var braukt peldēties, izbraukt ar velosipēdiem. Kāpēc rauties pušu? Lauksaimniecība ir sava veida hobijs, dzīvesveids, dzīves stils. Vēlamies zemes platību palielināt, taču nav tādas iespējas. To var darīt tikai nekaunīgā veidā. Bet, ja vēlies savā pagastā dzīvot, tad jādzīvo godīgi.

Šo un citus lauksaimnieku pieredzes stāstus lasiet žurnālā Agro Tops

"Agro Tops" jūnija izdevuma vāks
“Agro Tops” jūnija izdevuma vāks

Pievienot komentāru