Laukos
Politika

Atvērs pārtikas cenu “melno kasti”0


Ja priekšlikumu pieņems, uzzināsim, cik produkti maksā noliktavu plauktos un cik – to piegāde līdz veikaliem, bet kurš šīs cenas apkopos un ziņos?
Ja priekšlikumu pieņems, uzzināsim, cik produkti maksā noliktavu plauktos un cik – to piegāde līdz veikaliem, bet kurš šīs cenas apkopos un ziņos?
Foto: Sorn340/SHUTTERSTOCK

Eiropas Komisija (EK) gatavojas pieprasīt papildu informāciju par pārtikas un lauksaimniecības produktu cenām, tikmēr uzņēmēji par gaidāmo jauninājumu ir neizpratnē.

Pēc tam, kad Eiropas Komisija aizliedza negodīgu tirdzniecības praksi, tā spērusi nākamo soli, lai pārtikas piegādes ķēdi padarītu caurskatāmāku. Proti, plānots papildināt jau esošo regulējumu ar ziņošanu par produktu vairumcenām un apjomiem. Kā norādīts jaunākajā EK ziņojumā, patlaban pārdošanas un pirkšanas cenu atšķirības sniedz informāciju tikai par transporta un uzglabāšanas izmaksām starp pārdevēju un pircēju. Bet ir vēl citas izmaksas.

 

Jauninājuma būtība

Patlaban attiecīga statistika jau tiek apkopota katrā ES dalībvalstī. Arī Latvijā. Informāciju par lauksaimniecības produktu ražotāju cenām un tirdzniecības apjomiem apzina Agroresursu un ekonomikas institūts, savukārt datus par mazumtirdzniecības cenām ziņo Centrālā statistikas pārvalde.

Briselē akcentē – lai gan ir pieejama plaša informācija par norisēm lauksaimniecības tirgos (cenas, produkcijas apjomi, krājumi u. c.), nav gandrīz nekādas informācijas par citiem nozīmīgiem posmiem pārtikas piegādes ķēdē, proti, tirgiem, kas pārtikas pārstrādes un mazumtirdzniecības līmenī darbojas starp lauksaimniekiem un patērētājiem. Līdz ar to informācijas asimetrija nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniekus un mazina uzticēšanos godīgai tirdzniecībai.

Šāda tirgus attīstības informācijas nesniegšana no pārstrādātāju un mazumtirgotāju puses tiek dēvēta par lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes “melno kasti”, kuru plānots atšifrēt ar minēto priekšlikumu.

Ierosinātie pasākumi attieksies uz gaļas, olu, piena produktu, augļu un dārzeņu, laukaugu, cukura, kā arī olīveļļas nozari. Katra dalībvalsts būs atbildīga par cenu papildu informācijas un tirgus datu vākšanu un datu paziņošanu komisijai, kas savukārt tos publicēs savā lauksaimniecības un pārtikas produktu datu portālā un ES tirgus novērošanas centros.

Vēl tas ir tikai priekšlikums, kas apspriežams līdz jūnija beigām. Pēc tam to EK pieņems un tas stāsies spēkā sešus mēnešus pēc pieņemšanas.

 

Kāds labums Spānijā no tomāta cenas Latvijā?

EK iniciatīva vērtējama divējādi, pārliecināta Zemnieku saeimas valdes locekle un kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. No vienas puses, ideja ir apsveicama un atbalstāma, ņemot vērā, ka pamatdoma ir veidot caurspīdīgu tirgu un aizstāvēt lauksaimnieku pozīciju pārtikas ķēdē. Tomēr ir ļoti diskutabls jautājums par to, vai jaunā regula nesīs labumu arī Latvijai.

Pirmkārt, ir jāskatās uz izvēlētajiem produktiem, kam šī analīze un datu apkopošana tiks veikta. Augļu un dārzeņu sektorā izvēlētie produkti ir tomāti, apelsīni, nektarīni, persiki un banāni. No tiem – vienīgais Latvijā audzētais produkts ir tomāti, kas mums kopumā ir ne vairāk kā 30 hektāri. Savukārt kartupeļi, kurus audzējam vismaz 10 000 hektāru, netiks pētīti. Šeit rodas jautājums – kāds Latvijas lauksaimniekiem būs ieguvums no tā, ka Spānijas ražotājs zinās, cik maksā viņa apelsīni, nonākot līdz Latvijas patērētājam? “Pagaidām izskatās, ka šī direktīva var radīt nevajadzīgu slogu Latvijas tirgotājiem,” teic Strazdiņa.

Viņasprāt, ir vēl viens svarīgs aspekts – netiek ņemti vērā dalībvalstu individuālie faktori.

“Ja banānus pārdod veikals Berlīnē, kur dienā iepērkas 5000 cilvēku, un tos pašus banānus tirgo veikals Rīgā, kur dienā iepērkas 500 cilvēku, skaidrs, ka mazie un vidējie tirgotāji Latvijā būs spiesti likt nedaudz lielāku uzcenojumu, jo nespēs nodrošināt līdzvērtīgu produktu aprites apjomu. Šā iemesla dēļ statistika var maldīgi likt noprast, ka valstīs ar zemu iedzīvotāju blīvumu mazie tirgotāji ir ļoti alkatīgi, pārtikai piemēro nepamatotu sadārdzinājumu,” spriež uzņēmēja.

Viņa arī atzīst, ka kopumā ideja nav slikta, bet sākotnēji izskatās, ka tiks radīta smagnēja sistēma, kas der cenu analīzei ilgtermiņā, bet ne ātrai reakcijai uz konkrētu cenu kāpšanu vai lejupslīdi. Ātrai reakcijai šobrīd piemērotāki ir privātie portāli, kas piedāvā ātru aktuālo cenu apkopojumu.

“Par konkrēto priekšlikumu nav saprotams virsmērķis, ko ir iecerēts panākt, ziņojot papildu informāciju par cenām. Komisijas dokumentā lasām, ka mērķis ir darīt pieejamu būtisku informāciju par lauksaimniecības pārtikas produktu cenu noteikšanu visā pārtikas piegādes ķēdē. Kas tālāk notiks ar šo informāciju un kāds būs labums ražotājiem, nozarei, sabiedrībai kopumā?” jautā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure. Ražotāji noteikti iestājas par to, ka procesiem ir jābūt caurspīdīgiem un godīgiem, tomēr ziņošana par pārtikas produktu cenām tiek veikta kopš 2011. gada, bet kāda ir atdeve un ieguvumi no tā? Turklāt šoreiz doma ir ziņot vidējās cenas, kas nevar palīdzēt veikt kvalitatīvu datu analīzi, uzsver Šure.

 

Spēles noteikumus – visiem vienādus!

Lai gan pagaidām EK priekšlikums ir “zaļš” un būs nepieciešams laiks tā pilnveidošanai, kopumā tas ir atbalstāms, tā par jauno iniciatīvu saka vienā no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem AS “HK Scan”. Uzņēmuma pārdošanas direktors Heino Lapiņš uzskata – padarot cenu veidošanas procesu atklātāku un caurskatāmāku, galvenais ieguvējs būs patērētājs, kam palielināsies iespēja sekot līdzi tam, kā katrs tirgus spēlētājs ietekmē cenas. Iznākumā tas palīdzēs veidot taisnīgu uzņēmējdarbību un mazumtirdzniecības vidi.

“No savas puses aicinām šo iniciatīvu attiecināt uz visiem tirgus spēlētājiem, ne tikai lielajiem, kā tas izskan pašlaik. Pretējā gadījumā pēc ES kritērijiem Latvijā iniciatīva var attiekties tikai uz pāris lielākajiem tirdzniecības uzņēmumiem. Pagaidām nav arī skaidrs, kas segs šos izdevumus – ES no sava budžeta vai katra dalībvalsts no savējā,” tā Lapiņš.

Tirgotāji gan pagaidām atturīgi vērtējumos. SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule atzina – šobrīd jauno iniciatīvu par cenu uzraudzību vērtēt ir pāragri, jo katram uzņēmumam ir dažādas sistēmas, struktūras un veidi, kā tiek organizēta loģistika un preču piegāde. “Svarīgi minēt, ka loģistikas izmaksas ir atkarīgas no paša ražotāja – kur tas atrodas, kāds apjoms tiek piegādāts, cik bieži prece tiek piegādāta, cik ilgi atrodas noliktavā u. c. faktoriem. Šobrīd ar katru uzņēmumu individuāli meklējam optimālākos risinājumus preču piegādei veikalos.”

 

Būs lielāka birokrātija

Ikviens jauns regulējums rada zināmu birokrātisko slogu. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietniece Ilona Mežniece-Briede norāda – lai arī kopumā tirgus caurskatāmības uzlabošana lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē atbalstāma, tomēr priekšlikumu izvērtēšanas procesā jāņem vērā, ka grozījumi cenu ziņošanas jomā radīs papildu administratīvo un finanšu slogu gan iestādēm, kuras cenas vāc un apkopo informāciju, gan cenu sniedzējiem. Tādēļ diskusijās būtu jārod līdzsvars starp šiem abiem aspektiem.

“No vienas puses, ir apsveicami, ka EK meklē risinājumus, kā nostiprināt un uzlabot lauksaimnieku lomu pārtikas piegādes ķēdē. No otras puses, ir jāizsver, kādi ir līdzekļi, ar kuriem to iecerēts panākt, un ko tas prasīs no ražotājiem. Ir skaidrs, ka tas būs papildu birokrātiskais slogs uz ražotāju pleciem. Patlaban grūti spriest, vai tas ietekmēs gala cenas patērētājiem, jo pastāv brīvais tirgus, kas pats regulē cenu līmeni,” tā ministrijas pārstāve.

LA.lv
AT
Agro Tops
Laukos
Kartupelis dzen asnus, ko darīt? Paņēmieni asnošanas ierobežošanai glabātavās
14 stundas
LE
LETA
Laukos
“Putnu fabrika “Ķekava”” iepazīstinās ar Latvijas un pasaules gaļas pārstrādes tirgus tendencēm
14 stundas
AT
Agro Tops
Laukos
Augu slimību un kaitēkļu izplatība augļu dārzos oktobrī
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Veselam
Cenrādī par veselības aprūpes pakalpojumiem viens, rēķinā – kaut kas cits
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Turcija un ASV vienojas par ugunspārtraukšanu Sīrijā
58 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Izskan jauni vārdi Latvijas Bankas prezidenta amatam
48 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Mājās nav pārnācis zēns: meklē 11 gadus veco Rinaldu 1
2 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Latviju sasniegs jauna nokrišņu zona: sinoptiķu prognoze 7 dienām 1
5 stundas