Augu aizsardzība, Dārzeņi un augļi

Dārzu īpašniekiem jāuzmanās – strauji izplatās augļu koku vēzis

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) no SIA “Latvijas Augu Aizsardzības pētniecības centrs” saņēmis brīdinājumu par augļu koku vēža izplatības risku, ko palielina intensīvs ražas novākšanas laiks un mitrie laikapstākļi.

Augsta inificēšanās iespējamība prognozēta Saldus un Siguldas novada ābeļu un bumbieru stādījumos, kā arī Bauskas un Viesītes novadu augļu dārzos.

Vidēju inficēšanās risku ar augļu koku vēzi prognozē Tukuma novadā, savukārt Dobeles un Talsu novadu dārzos sagaidāms neliels risks.

Inficēšanās iespējama, ja konkrētā dārzā uz augļu kokiem ir svaigas rētas un turpinās lietaini laika apstākļi ar nepārtraukta mitruma periodiem.

Augļu koku vēzi (Cylindrocarpon heteronemum) ierosina sēne Nectria galligena, un tad bojā, ābeles, bumbieres, retāk atrodams uz kauleņkokiem, liepām, kļavām, apsēm u.c.

Kaite ovērojama uz stumbriem, dzinumiem un zariem. Tā ir ļoti postoša slimība. Ja uz kāda no kokiem ir viena vēža brūce, apdraudēti koki plašā apkārtnē.

Brūces visbiežāk parādās uz viengadīgajiem dzinumiem ap lapu kātiņu pamatnēm. Brūcīte ir ovāla, ar plaisiņu atdalīta no veselajiem audiem, tās virsma iegrimusi, sarkana, spīdīga, veselie audi ap brūcīti uzbriest. Koku vainagos parādās daudz dzinumu ar nokaltušām, nenobirušām lapām, šī ir raksturīgākā šīs slimības pazīme. Uz vecākiem zariem miza nomelnē un nedaudz iegrimst, tad veidojas plaisa ap to un audi uzbriest. Uz brūces virsmas veidojas koncentriski plaisu riņķi, vēlāk atmirusī miza nolobās. Rudenī, iestājoties vēsākam laikam, brūču virsmas plaisās vai vecāku brūču apmalēs attīstās sēnes augļķermeņi – tumšsarkanas lodītes, kuras ir labi saskatāmas.

Ierobežošana:

* Infekcijas avotu iznīcināšana – vēžu brūču izgrebšana līdz nebojātai mizai;
* Vesels pavairojamais materiāls;
* Augļu koku kopšanas darbi;
* Fungicīdu lietošana.

Vairāk informācijas VAAD mājaslapā.

Pievienot komentāru