Augu aizsardzība, Dārzeņi un augļi

Augļu puve – sākas dārzā, turpinās glabātavā

Regīna Rancāne, Inta Jakobija, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs

Šogad vairākumā dārzu ābolu raža ievērojami mazāka, tāpēc augļu kvalitātei ir īpaši liela nozīme. Ābolu un bumbieru augļu puve ir nozīmīga ābeļu un bumbieru slimība, kas var radīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus gan dārzā, gan pēc tam glabātavās.

Augļu puvi ierosina dažādas sēņu sugas, tāpēc atšķiras puvju nosaukumi, piemēram, augļu parastā puve, augļu rūgtā puve, vēršacu puve, pelēkā puve.

Dārzā visbiežāk sastopama augļu parastā puve, ko ierosina sēne Monilinia fructigena. Arī šis gads nav izņēmums. Lietainie laika apstākļi veicināja slimības izplatību, un jau jūlija beigās dārzos varēja novērot puves bojātus augļus. Jāpiemin, ka augļu parastās puves izplatību veicina arī kaitēkļu savairošanās, krusa un ābeļu kraupja izplatība, jo ierosinātājs ir izteikts rētu parazīts, kas ātri iekļūst iekšā kaitēkļu un krusas radītajos bojājumos, kā arī kraupja plaisās.

Šogad augļu dārzos Latvijā un Lietuvā plaši izplatīta augļu kausiņa puve, kurai raksturīgs sauss, nobrūnējis iegrimums apkārt augļa kausiņam. Īpaši daudz šīs puves bojājumu ir šķirnes ‘Auksis’ augļiem. Domājams, augļu kausiņa puves izplatību veicinājis izteikti vēsais, mitrais laiks ziedēšanas laikā, kas ir kritisks inficēšanās periods. Slimības pazīmes parādās apmēram mēnesi pēc ziedēšanas beigām.

Augļu kausiņa puvi var ierosināt divas sēnes – Botrytis cinerea vai Sclerotinia sclerotiorum. Lauka apstākļos precīzi noteikt, kura sēne ir izraisījusi bojājums, nav iespējams, un tam arī nav praktiskas nepieciešamības. Abu sēņu ierobežošanai galvenie ir profilaktiskie pasākumi. Sēnes visbiežāk pārziemo uz dārzā esošajām nezālēm, kā arī uz iepriekšējā gada nobirušajām, pārziemojušām ābeļu lapām un augļiem, tāpēc galvenais nosacījums augļu kausiņu puves ierobežošanai – tīras apdobes, it sevišķi ābeļu ziedēšanas laikā, jo inficējas tieši kauslapas un ziedlapas. Pētījumi liecina, ka infekcija no augļa uz augli neizplatās.

Jāņem vērā, ka, liekot glabāties augļus ar kausiņa puves pazīmēm, varētu pastiprināti attīstīties pelēkā puve, tāpēc ieteicams tos atšķirot un likt glabāties atsevišķi, lai nepieciešamības gadījumā varētu tos ātrāk realizēt.


Glabātavās puves vairāk izplatītas pavasara sākumā

LAAPC no 2015. gada veic augļu glabātavu apsekošanu, lai noteiktu, kādas ir izplatītākās puves un to ierosinātāji glabātavās dažādām šķirnēm. Glabātavas apsekotas rudenī (oktobris, novembris) un pavasarī (februāris, marts), vērtētas sešas ābolu un septiņas bumbieru šķirnes. Rudens apsekojumā konstatēts ļoti zems puves izplatības līmenis, vienīgi uz bumbieru šķirnēm ‘Suvenīrs’ un ‘Mramornaja’ bojāto augļu daudzums sasniedza 5%. Kopumā visaugstākā puves izplatība konstatēta pavasarī, visvairāk bojāto augļu bija ābolu šķirnei ‘Dace’ un 2015. gadā šķirnei ‘Antej’, vismazāk – šķirnei ‘Zarja Alatau’. Vienīgā bumbieru šķirne, kas tiek glabāta līdz februārim, bija ‘Belorusskaja Pozdņaja’, puves izplatībai sasniedzot 34%.

Noteikts, ka rudenī glabātavās izplatītākā gan uz āboliem, gan uz bumbieriem bija augļu parastā puve (ier. Monilinia fructigena) un pelēkā puve (ier. Botrytis cinerea). Savukārt izplatītākās puves februāra–marta apsekojuma laikā bija vēršacu puve (Neofabraea spp.), augļu rūgtā puve (ier. Colletotrichum spp.), pelēkā puve, augļu parastā puve un zilais pelējums (Penicillium spp.). Jāatgādina, ka inficēšanās ar vēršacu puvi un augļu rūgto puvi notiek jau augļu veidošanās laikā, savukārt pazīmes parādās tikai tad, kad auglis sasniedzis pilnīgu gatavību.


Puvju ierobežošanai svarīgākie ir profilaktiskie pasākumi

Vēršacu un augļu rūgtās puves ierobežošanā ļoti svarīga nozīme ir profilaktiskajiem pasākumiem dārzā – optimālai vainagu veidošanai, zaru ar bojājumu pazīmēm izgriešanai, bojāto augļu savākšanai gan no stādījuma, gan no glabātavas un iznīcināšanai, sabalansētai mēslošanai un kalcija preparātu lietošanai.

Tāpat svarīgi ir novākt augļus, pirms tie ir pārgatavojušies, un maksimāli izvairīties no augļu mehāniskiem bojājumiem. Parasti smidzinājumi pret parasto augļu puvi, vēršacu un augļu rūgto puvi ir tie paši, kas tiek veikti kraupja ierobežošanai, papildus veicot vēl vienu apstrādi augustā, protams, ievērojot nogaidīšanas laiku. Zinātnieki gan uzskata, ka smidzināšanas laiki vēršacu un augļu rūgtajai puvei varētu atšķirties un fungicīdi vēršacu puves ierobežošanai varētu būt mazāk efektīvi. Iespējams, tas izskaidro šīs puves augsto izplatības līmeni uz dažādu šķirņu augļiem glabātavās.

Ļoti liela nozīme puves izplatības samazināšanai ir arī glabātavas kvalitātei, klimata kontroles iespējām, nodrošinot optimālu temperatūru un gaisa mitrumu. Zilais pelējums ir tipiska glabātavu slimība, kas norāda uz to, ka nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību glabātavas un taras tīrībai un dezinfekcijai.


Pētījuma rezultāti iegūti Valsts pētījumu programmas Lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā (AgroBioRes) projekta nr. 2 Augļaugu ilgtspējīgu audzēšanu ietekmējošie bioloģiskie procesi un ražošanas blakusproduktu pielietojuma paplašināšana (AUGĻI, 2014–2017) ietvaros.


Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

Mans_V1_reklamam

Pievienot komentāru