Laukos
Dārzeņi un augļi

Augu aizsardzības pasākumi dārzeņu laukos oktobrī 0

Foto-LETA

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālā nodaļa

Oktobris ir arī pēdējais mēnesis gadā, kad turpinās dārzeņu novākšana. Šogad gan izveidojusies pretēja situācija iepriekšējam gadam, kad lietus dēļ daudz no raženi izaugušā palika uz lauka. Šogad visu izaudzēto varētu novākt, ja vien sausuma dēļ būtu izaudzis.

Kāpostu stādījumos arī šoruden vērojamas pelēkās puves bojātas galviņas. Tās būtu jāatšķiro – bojāto virsējo lapu noņemšana daudz nelīdzēs, jo bojāšanās turpināsies vēlāk, sabojājot arī pārējos uzglabāšanai izvēlētos kāpostus. Ja uz galviņām atrodami baltās puves melnie sklerociji vai uz saknēm krustziežu sakņu augoņu pazīmes, tad saimniekam jāpārdomā platību izvēle nākamajai sezonai. Abu slimību ierosinātāji augsnē saglabājas uz daudziem turpmākajiem gadiem, un, stādot kāpostus atkārtoti, paaugstināsies augu saslimšanas risks.

Domājot par inficēto platību izmantošanu nākamajos gados, jāatceras, ka krustziežu sakņu augoņus ierosinošās snaudsporas augsnē var snaust ļoti ilgi – vairāk nekā 12 gadus, bet aktivizējoties spēj inficēt krustziežu dzimtas dārzeņus, rapšus un arī krustziežu dzimtas nezāles. Lai noskaidrotu sakņu augoņu izplatību laukā, pēc ražas novākšanas ieteicams izlases veidā izraut un apskatīt kāpostaugu un arī krustziežu nezāļu saknes. Pietiekama mitruma ap­­stākļos kāpostgalvas spēj attīstīties arī kopā ar sakņu augoņu mazinficētām saknēm, bet, ja slimības attīstībai bijuši labvēlīgi apstākļi, sakņu augoņi labas ražas iznākumu iespaido krietni vairāk.

Arī baltā puve spēj inficēt plašu dārzeņu klāstu – gurķus, kabačus, pupiņas, zirņus, burkānus, sīpolus, arī rapšus un nezāles.

Novācot burkānus, uzmanība veltāma burkānu mušas kāpuru bojātām saknēm – ja tās nokļūst noliktavā, tad kāpuri, turpinot baroties, saknes padara uzturā nelietojamas. Tās arī ātri inficējas ar puvi, jo ir mehāniski bojātas, tādējādi sapūdējot arī blakus esošās veselās.

Mazākās platībās, kur burkānus novāc bez kombaina, jāizvairās no sabērumu nosegšanas ar burkānu lakstiem.

Ja uzlīst, slimību ierosinātāji ātri vien no lakstiem inficē saknes un, noliktavā turpinot attīstīties, sabojā novākto ražu.

Sīpolu novākšanas laikā laika apstākļi bija darbam labvēlīgi, tomēr nav izslēgta sīpolu kakla puves attīstība glabātavās. Slimība uz sīpoliem attīstās palēnām – sākumā kā tikai nedaudz iegrimuši audi, bet pēc kāda laika pārvēršot sīpolus realizācijai nederīgā masā. Straujāk un postošāk slimība attīstīsies slikti vēdināmās un mitrās noliktavās.

Turpināsies arī vēlāk sēto galda biešu novākšana. Uzglabāšanai paredzētajām saknēm lielāka uzmanība pievēršama parastā kraupja un serdes puves klātbūtnei. Inficētās saknes var sākt ātrāk bojāties.
Vairāk par augu aizsardzību lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā

LA.lv