Laukos
Dārzeņi un augļi

Augu aizsardzības pasākumi tīrumā un tauriņziešu sējumos jūlijā 0

Pupu dēklgrauža kāpura bojājums pupas pākstī. Foto: VAAD

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecāķā inspektore

Latvijas reģionu un pat novadu un pagastu robežās laika apstākļi mēdz būt krasi atšķirīgi. Šoreiz ar šo atšķirību domāti nokrišņi lietus veidā, kas tomēr ir viens no svarīgākajiem faktoriem augu attīstībā. Jūlijā, pašā vasaras vidū, graudaugu sējumu attīstība turpinās. Ziemas miežu un agrīno šķirņu ziemas kviešu laukos izbrauca pirmie kombaini, bet pārējos, saņemot kaut nedaudz mitruma, būs vērojama graudaugu slimību attīstība.

Uz kviešu lapām sastopamā kviešu lapu pelēkplankumainība, kviešu lapu dzeltenplankumainība, graudzāļu miltrasa labvēlīgos apstākļos attīstīsies uz vēl zaļajām vārpām. Arī brūnā un dzeltenā rūsa šogad pamanīta tikai atsevišķos laukos, jūlijā infekcijas izplatība var turpināties.

Auzu sējumos iespējams auzu vainagrūsas izplatīšanās sākums un auzu lapu brūnplankumainības tālāka attīstība uz lapām. Auzu un miežu sējumos, augiem vārpojot, jūnijā bija sastopami gan miežu putošās melnplaukas, gan auzu putošās melnplaukas inficēti augi. Vēlāk sētajos laukos melnplaukas būs iespējams atklāt arī jūlijā. Savukārt uz vārpām iespējama vārpu fuzarioze, kuras attīstībai labāk patīk silts un mitrs laiks, un vārpu plēkšņu plankumainība, kas pazemina briestošo graudu svaru un kvalitāti. Melnie graudi rudzu vārpās šogad varētu nebūt izplatīti, jo karstajos un sausajos laikapstākļos rudzu ziedēšanas laiks bija īss.

Arī jūlijā kādā sējumā iespējama labību lapgraužu kāpuru pārlieka savairošanās, intensīva barošanās un lapu bojāšana. Karstā un sausā laikā iespējama laputu savairošanās gan uz lapām, gan arī vārpās.

Krustziežu un tauriņziežu sējumos

Šogad novērots, ka atsevišķos reģionos, ziemošanas periodā aizejot bojā ziemas rapšiem, palielinājušās vasaras rapšu platības. Izplatītākie rapšu kaitēkļi, krustziežu spīduļi, šīs platības atrada, līdzko augiem bija nojaušama ziedkopas atrašanās vieta (AS 50) – dažkārt, pirms saimnieks pieļāva domu par kaitēkļu klātbūtni sējumā. Jūlijā ziemas rapšu lauki sagaidīs kombainus, vasaras rapšiem turpināsies sēklu attīstība un briešana.

Izvērtējama būs arī slimību klātbūtne sējumos. Ar fungicīda smidzinājumu bija iespējams ierobežot krustziežu sausplankumainības izplatību – ja slimības pazīmes uz pākstīm parādās agrā to attīstības stadijā (AS 75–79), sēklu ražas veidošanās tiek traucēta. Būs redzami arī ar balto puvi slimie augi, arī šo slimību varēja ierobežot ziedēšanas laikā, bet, tā kā slimības attīstībai noteicošais ir mitrums, tad sausajos novados baltās puves attīstība, visticamāk, nenotiks. Dažkārt uz rapšu pākstīm var novērot laputu kolonijas, barojas arī kāpostu balteņa un kāpostu ce­kulkožu kāpuri. Parasti minētie kaitēkļi rapšu sēklu ražu neapdraud.

Laputis mēdz baroties arī zirņu sējumos, bet arī nav novērota ražu apdraudoša kaitēkļu savairošanās. Jūnijā līdz ar pirmajiem uzziedējušiem zirņu ziediem sākas zirņu tinēja tauriņu lidošana. Siltā un sausā laikā tauriņi turpinās lidot un dēt olas uz pākstīm arī jūlijā. Ierobežošana iespējama ar trihogrammām, kas kā olu parazīti iznīcinās kaitēkļa sadētās oliņas vai, ja atļauj nogaidīšanas laiks, lietojot atbilstošu insekticīdu. Uz augiem iespējama pelēkās puves, zirņu askohitozes un zirņu miltrasas attīstība.

Lopbarības pupu sējumos iespējama pupu laputu savairošanās, kas, ja tās traucē pākstu attīstībai, ierobežojamas ar insekticīdu. Pupu sēklgrauži turpinās dēt oliņas uz pākstīm, no tām šķilsies kāpuri, kas iegrauzīsies pākstu iekšienē un barosies ar attīstībā esošiem pupu graudiem. Tauriņziežu smecernieku kāpuri jūlijā turpinās baroties ar sakņu gumiņiem. Uz pupu lapām turpinās attīstīties pupu brūnplankumainība, pupu koncentriskā plankumainība, iespējamas pupu rūsas pazīmes.
Vairāk par augu aizsardzība lasiet šeit

LA.lv