Laukos
Tīrums

Augu slimību izplatība graudaugu sējumos augustā 16

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Cilvēki, kuri līdz šim nebija pieraduši saņemt tik daudz saules un siltuma vienā vasarā, augustu šogad varbūt sāks dēvēt par rudens mēnesi. Tomēr augusts ir vasaras mēnesis, kad notiek gan kulšanas, gan sējas darbi. 
Dažas slimības augiem šogad neizplatījās, daži kaitēkļi jau pazuduši no redzesloka agrāk, bet vasara vēl nebeidzas un pietiks arī ar tiem kaitniekiem, kas turpinās darboties.

Parasti, ja graudaugu sējumos augu slimības neierobežo ilgtermiņā agrotehniski vai sezonā, kad tas nepieciešams, tās rada lielākus vai mazākus ražas zudumus. Šogad, sākot jau no maija un turpinoties jūnijā un jūlijā, situācija veidojās nedaudz atšķirīga. Bagātīgi spīdēja saule, pietika siltuma, bet daudzu novadu sējumos, pietrūkstot mitrumam, augi nespēja ne normāli sadīgt un sacerot (vasarāju labības), ne pēc šķirnei iespējamā ražas potenciāla briedināt graudus (ziemāji). Līdzīga situācija izveidojās arī ar graudaugu slimību attīstību. Sēņu slimību attīstībai pietrūka mitruma – daudzviet izveidojās situācija, ka graudaugu lapas nokalta agrāk, pirms kādas slimības ierosinātājsporām bija iespēja izrotāt lapu zaļās plātnes. Būtu jau labi, ja pēc graudaugu slimību attīstībai nelabvēlīgas vasaras slimību ierosinātāji būtu sažuvuši un pazuduši.


To, ka tā varētu notikt tikai agronomiskās pasakās, skaidri pierādīja pietiekami spēcīgie nokrišņi, kas īslaicīgi aplaimoja vairākas izredzētās teritorijas Latvijā. Uz vēlāko ziemas kviešu šķirņu vārpām sāka attīstīties vārpu plēkšņu plankumainība. Vārpu fuzarioze gan paspēja inficēt pavisam niecīgu vārpu daudzumu – slimie graudi, visticamāk, nespēs ietekmēt kopējā iekūluma kvalitāti. Tāpat kvalitāti šogad negatīvi neietekmēs melnie graudi – Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringa speciālisti, apsekojot ziemāju sējumus, melnos graudus pamanījuši tikai atsevišķos sējumos nenozīmīgā skaitā. 


Augustā vasarāju sējumos uz zaļajām graudaugu lapām, ja tādas vēl būs kādā laukā saglabājušās, turpinās izplatīties gan dzeltenā, gan brūnā rūsa, auzu skaras nebūs pasargātas no auzu vainagrūsas, bet mieži – no miežu pundurrūsas. Saimniekiem rūsainos laukus derētu atcerēties, jo slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās un nākamajā gadā rūsas attīstībai labvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā tā var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus jau maijā. Miežu sējumos plaši izplatītā miežu lapu tīklplankumainība turpinās kaltēt vēl palikušās zaļās lapas. Ar putošo melnplauku inficētie augi miežu un auzu sējumos bija atrodami jūlijā, augustā sporu masa aizputējusi, tagad slimie augi grūti pamanāmi. Novācot ražu un no inficētā lauka atstājot graudus nākamā gada sējai, jāņem vērā, ka melnplaukas iespējams ierobežot tikai ar sēklas materiāla kodināšanu.


Ne ziemāju, ne vasarāju sējums nav pasargāts no nezālēm. Lai arī sausumā tām klājas tikpat grūti kā kultūraugiem, tuvojoties kulšanas laikam, daļā lauku nezāles gūst virsroku, jo arī kultūrauga stiebri ir īsāki. Novērotas rudzusmilgas, vējauzas, kas parasti pāraug iesēto augu, arī lāčauzas, kas izplatītāko nezāļu sarakstam pievienojušās nesen. Dažos sējumos par pamatkultūru kļuvušas suņkumelītes un rudzupuķes. Arī vēja griķi un ķeraiņu madaras – visas vienlīdz apgrūtina kombainu darbu. Ja pirms ražas novākšanas ir skaidrs, ka kombains ar nezāļu zaļo masu godam galā netiks, tad šobrīd Latvijā ir pieļaujami glifosāta tipa herbicīdu smidzinājumi nezāļu iznīcināšanai pirms ražas novākšanas. Graudaugu laukos tas darāms tikai un vienīgi pilngatavības fāzē. Smidzināšana jāveic 7–10 dienas (skatīt izvēlētā preparāta lietošanas instrukciju) pirms kulšanas, lietojot ieteiktās devas un izvērtējot smidzinājuma nepieciešamību.
Foto: M.Bērziņa

Galerijas nosaukums

LA.lv