Agroķīmija, Tīrums

Augu slimību izplatība rapša un kukurūzas laukos septembrī

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Rapši
Sākoties augusta trešajai dekādei, jaunajos ziemas rapšu sējumos attīstības stadijas augiem bija vērojamas no dīgļlapām (AS 07) līdz četrām lapām (AS 14). Sējas laiks sākās jau jūlijā, un novados, kur trāpījās pa lietus mākonim, rapši sadīga labi. Sadīga arī labība, kas nu rapšu sējumos kļuvusi par sārņaugu, bet tā pēc atbilstoša herbicīda lietojuma septembrī vairs netraucēs rapšu attīstību.

Augsnes mitrumu izmantoja arī nezāles, kas nekavējās sadīgt rapšu sējumos. Iespējas ierobežot nezāles rudenī ir vairākas – pirms rapšu sadīgšanas, tūliņ pēc sadīgšanas vai arī līdz nezāļu attīstības četru lapu stadijai. Septembrī lielākajā daļā sējumu vairs derēs tikai pēdējais variants, jo rapši būs jau paaugušies. Laukos, kur reizē ar rapšiem būs sadīgušas krustziežu nezāles (pērkones, zvēres), tām uzziedot, atkal ziedēs rudens rapši, veidojot dzeltenīgas ainavas. Lai ar panākumiem ierobežotu nezāles, ieteicams pārzināt nezāļu spektru savos laukos, jo ne visi herbicīdi vienādi labi ierobežo visas nezāles, un ielāgot katra preparāta lietošanas īpatnības. Augustā sausajā un siltajā laikā dīgstošos rapšus apdraudēja spradži, kas dažviet aktīvi barojās ar dīgļlapām. Vēlāk sētos rapšus tie var apdraudēt arī siltā septembrī, jo augi arī pirmo īsto lapu (AS 11) attīstības stadijā joprojām ir jutīgi pret kaitēkļu darbību. Rapšiem, kas septembrī jau paaugušies, spradži, lai arī cik silts un saulains laiks iestātos, vairs būtisku kaitējumu nodarīt nespēj.

Gliemežu attīstībai aizvadītā vasara nebija labvēlīga, tomēr būtu aplam domāt, ka karstums būtu tos iznīcinājis. Augustā rapšu sējumos postījumi nav novēroti, bet sevišķi lietainās un miglainās septembra dienās gliemeži barosies ar rapšu lapām. Lielai lapu masai tie nosacīti būtiskus kaitējumus spēj izdarīt tikai pašās lauka malās, kas robežojas ar to pastāvīgajām dzīves vietām – grāvmalām un mežmalām, kur gliemežu mēdz būt ļoti daudz.

Augustā bija vērojams, ka daudzviet intensīvi lidoja balteņu tauriņi. Lai tauriņi saglabātos nākamajam gadam, tiem jāpaspēj iziet arī kāpura attīstības stadija, un pēdējos gados novērots, ka to balteņi izvēlas darīt arī ziemas rapšu rudens sējumos. Pietiekami siltā septembrī kāpuri steigs baroties ar rapšu lapām pirms iekūņošanās ziemas periodam. Arī krustziežu zāģlapsenes un kāpostu cekulkožu kāpuri būs atrodami uz jaunajiem rapšu augiem. Cekulkožu krājumi šovasar šķita bezgalīgi, jo attīstījās jaunas un jaunas paaudzes, tāpēc ir pamats domāt, ka daļa cekulkožu arī iekūņosies rapšu sējumos. Augustā vasaras rapšos bija vērojamas kāpostu laputu kolonijas. Septembrī pelēkās laputis barosies ziemas rapšu lapu apakšpusē. Laputu sūkumu dēļ, tām pārlieku savairojoties, augi var aiziet bojā, nesagaidījuši ziemu un salu.

Septembrī sētiem rapšiem pastāv lielākas iespējas nepārziemot, bet agri sētiem laikus jāsāk ierobežot to attīstība. Lietojot fungicīdu – augšanas regulatoru –, ir iespēja palīdzēt rapšiem nepāraugt 4–6 lapu (AS 14–16) attīstības stadiju, jo par to, kad šoruden beigsies veģetācija, tiek sniegta pretrunīga informācija. Ja lapu masa veidojas mazāka, sakne attīstās spēcīgāka un augšanas punkts tiek noturēts tuvāk augsnei. Tas savukārt ziemā apgrūtina meža dzīvnieku barošanos ar rapšu centrālo dzinumu, kas, ja ziemā izēsts, pavasarī neatjaunojas nekādos apstākļos. Bet, ja uz augu nav iedarbojušies pārējie negatīvie apstākļi, tad tas tomēr aug, veidojot sāndzinumus un attiecīgi mazāku ražu.

strong>Krustziežu neīstā miltrasa ir pirmā slimība, kas drīz pēc augu sadīgšanas sāk izplatīties ziemas rapšu sējumos. Tās pazīmes novērojamas uz dīgļlapām un pirmajām īstajām lapām, bet parasti augu bojāeju neizraisa. Katru rudeni uz jaunajām lapiņām sāk izplatīties un kopā ar augiem turpina attīstīties krustziežu sausplankumainība un sakņu kakla un stublāju puve. To izplatības apjoms atkarīgs no laika apstākļiem un lauka īpatnībām, arī augu sekas un agrotehnikas. Iespējama arī krustziežu sakņu augoņu attīstība – slimības attīstību veicinošie faktori ir pārlieks mitrums un infekcijas materiāla atrašanās augsnē.

Pateicoties pagājušā rudens meteoroloģiskajām īpatnībām, vasaras rapšu sējumu īpatsvars šogad palielinājies, tāpēc turpmāko gadu sējumu plānošanai jāņem vērā, ka tie slimo ar tām pašām slimībām ar ko ziemas rapši. Atzīmes lauka vēsturē par dažādo kaitīgo organismu atstātiem bojājumiem, sevišķi baltās puves un krustziežu sakņu augoņu sastopamību laukā, var lieti noderēt, plānojot sējumu izvietojumu turpmāk.

Kukurūza

Kukurūzas platības vērojamas katrā reģionā. VAAD speciālisti pievērš uzmanību arī šim kultūraugam, kuram Latvijas apstākļos pagaidām kaitīgo organismu pavisam maz. Septembrī uz vālītēm būs vērojams melnais sodrējums. Arī gliemeži mēdz mērot garo ceļu līdz vālītēm un tur baroties. Būtiskas slimību pazīmes sējumos līdz šim nav konstatētas.< Vairāk par augu aizsardzības pasākumiem lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā

Pievienot komentāru