Laukos
Dārzeņi un augļi

Augu kaitēkļu izplatība un profilakse augļu dārzos maijā0


Ābeļu lapu zāģlapsenes kāpuri.
Ābeļu lapu zāģlapsenes kāpuri.
Foto: Māra Bērziņa

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās pārvaldes vecākā inspektore

Augļu dārzos maijā vērojama vislielākā kaitīgo organismu rosība. Tās intensitāti kā vienmēr iespaidos laikapstākļi. Atsevišķas sezonas, kad gan kultūraugiem, gan to ienaidniekiem jāpiedzīvo savai sugai netipiskas situācijas, kaitīgos organismus tikai padara mazāk uzkrītošus. Labvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā tas neizslēdz to darbību nākamajās sezonās nozīmīgā, ražu ietekmējošā apmērā.

Piemēram, iepriekšējā veģetācijas periodā sauso laika apstākļu ietekmē bumbieru dārzos tikpat kā nebija vērojama bumbieru-kadiķu rūsas izplatība. Tomēr tas nenozīmē, ka slimība izzudusi. Ierobežošana jāuzsāk pumpuru plaukšanas laikā, izvēloties atbilstoša fungicīda smidzinājumu. Iespējams, ar vienu fungicīda smidzinājumu var nepietikt, jo sporas lido ilgstoši, pārvarot ļoti lielus attālumus, tādēļ smidzinājums jāatkārto pēc 7–14 dienām.

Sausums iespaidoja arī ābeļu un bumbieru kraupja attīstību gan uz lapām, gan augļiem – šai slimībai ir ļoti cieša sakarība ar laika apstākļiem. Pavasarī slimību ierosinošās sporas parasti mēdz izlidot pēc pirmā lietus, nezinot, vai augļu koku lapas tajā laikā būs saplaukušas. Ja sporām pretī būs lapas plātne, kur nosēsties un sākt dīgt, tad drīz vien uz lapām izveidosies kraupja pazīmes. Turpretī, ja pietiekami mitrs laiks un ap 18 0C iestāsies pirms lapu plātņu izveidošanās, tad, lai arī notiktu asku sporu masveida izlidošana no vecajām lapām, kraupja sporas izlidotu gaisā un aizlidotu – primārā inficēšanās nenotiktu.

Toties šīs slimības ierosinātāji ir ilgdzīvotāji – ja vien pietiek veco lapu ar slimības pazīmēm, asku sporu izlidošana var turpināties divus mēnešus. Tādēļ, ņemot vērā krietni atšķirīgos siltuma un mitruma apstākļus Latvijas novados, pirmais kraupi ierobežojošais smidzinājums veicams īsi pirms ziedpumpuru izvirzīšanās, otrais – pēc augļu koku ziedēšanas. Ja kraupja ierobežošanas smidzinājumam ir vēlme pievienot insekticīdu, tad būtu vēlams ņemt vērā gan atšķirīgo kaitēkļu, gan kaitēkļu dabisko ienaidnieku izplatības līmeni dārzos, jo insekticīds neatšķir labos kukaiņus no dārzam kaitīgajiem kukaiņiem – bojā aiziet visi.

Izvēloties atbilstošu preparātu, kraupja smidzinājums ierobežos arī augļu parastās puves izplatību.

Ķiršu stādījumos kā diezgan izplatīta slimība ir vērojama kauleņkoku pelēkā puve. Bojātie zari pavasarī neatjaunosies, tāpēc tie ir izgriežami. Pirms ķiršu ziedēšanas iespējams atbilstoša fungicīda smidzinājums, kas ierobežos puvi un arī ķiršu lapbiri, kas vairāk sastopama skābo ķiršu stādījumos.

Uz persiku lapām maija beigās mēdz parādīties persiku lapu čokurošanās infekcijas pazīmes, kas līdzīgas kaitēkļu bojājumiem.

Krūmogulājos dažkārt jau maijā redzamas ogulāju kausiņrūsas pazīmes. Slimība bojā gan lapas, gan arī ogas – ierobežošana ar atbilstoša fungicīda smidzinājumu veicama pirms ziedēšanas.

Zemeņu stādījumos nedrīkst aizmirst par izplatītākās slimības – pelēkās puves – iespējamo klātbūtni. Puves attīstību veicinās sabiezināti stādījumi, pērnie salmi ap stādiem un mitrs laiks. Ja slimības ierobežošanai izlemts lietot fungicīdu, tad smidzinājumi jāuzsāk zemeņu ziedēšanas sākumā un jāturpina pēc noteiktas shēmas, ņemot vērā atvērušos ziedu daudzumu. Ja iepriekšējā gadā zemeņu stādījumā bijusi izplatīta zemeņu miltrasa, tad tas jāņem vērā, izvēloties fungicīdu slimību ierobežošanai.

Viens no pirmajiem kaitēkļiem, kura vaboļu rosība parasti sākas jau aprīlī, ir ābeļu ziedu smecernieks. Masveida izplatība gan, visticamāk, šogad sagaidāma maija sākumā, kad ābeļu pumpurus uzmeklēs ne tikai dārzā uz ābeļu stumbriem ziemojušie īpatņi, bet tie atlidos arī no citām ziemošanas vietām. Ziedpumpuru izvirzīšanās laikā smecernieku mātītes iedēs olas vēl neizplaukušajos ziedpumpuros. Kāpuri izšķiļas jau pēc nedēļas, tie aktīvi barojas pumpura iekšienē, un zieds neatplaukst. Tā notiek dabiskā ražas normēšana, bet smecerniekiem nav būtiski, cik intensīvi ziedēs ābeles. Gados, kad ābeles zied vāji, tie var iznīcināt pārāk daudz ziedu.

Ābeļu ziedu smecernieka bojājums.
Foto: Māra Bērziņa

Tādēļ laikā, kad sāk raisīties ābeļu ziedpumpuri, jāsaskaita, cik smecernieku iekrīt trīcpiltuvē, nokratot 50 ābeļu zarus. Ja atkarībā no ābeļu ziedēšanas intensitātes ir savākti 8–30 smecernieki, iespējams, ir pamatoti lietot insekticīdus. Ja, iestājoties siltam laikam, ābeles uzzied strauji, tad invadēto pumpuru skaits būs mazāks, jo smecernieki ir pietiekami gudri, lai atplaukušās ziedkopās oliņas nedētu.

Uz ābeļu zariem no oliņām šķilsies lapu blusiņas, laputis, bruņutis un sarkanās tīklērces. Maija sākumā nedaudz plaukt sākušajos pumpuros barosies ābeļu lapu tinēja un ābeļu pumpuru tinēja kāpuri, vēlāk tie būs sastopami ābeļu vainagos kā laba ēsma kukaiņēdājiem putniem. Attīstās arī ābeļu vērpēja kāpuri, kas dažkārt izveido pietiekami lielas kāpuru kolonijas, lai biedētu ar savu potenciālo ēdelīgumu. Iespējama arī laputu koloniju un ābeļu tīklkožu ligzdu veidošanās. Diezgan reti sastopami ābeļu lapu zāģlapseņu kāpuri, bet, tiem savairojoties, ābeles var ātri palikt bez lapām.

Pēdējos gados diezgan izplatīts kaitēklis ir bumbieru lapu blusiņa, parasti tā aprīlī iznāk no ziemošanas vietām. Arī šogad pieaugušie pārziemojušie īpatņi sāka uzturēties uz plaukstošajiem pumpuriem, sākoties aprīļa trešajai dekādei. Maijā turpināsies olu dēšana uz lapu kātiņiem un tievajiem zariņiem, šķilsies jaunie kāpuri.

Bumbieru ziedēšanas laikā pārsvarā uz lapām, bet dažkārt arī uz ziedlapiņām redzami bumbieru lapu pangērces bojājumi.

Lapu koku tinējsmecernieka vabolīte ir neliela, bet tās spēja satīt kopā vienā cigārā 3–5 bumbieru lapas ir apbrīnojama. Diemžēl jaunajām bumbierītēm tas var izrādīties diezgan nepatīkami, jo sabojātas tiek gandrīz visas lapas. Maijā satītie cigāri vēl ir zaļi, jo tajos ir iedētas tinējsmecernieka oliņas. Kāpuri attīstīsies jūnijā, lapu veidojumi nomelnēs un nokritīs, jo vabole ir aizgrauzusi galvenās lapas kātu. Lai nesekmētu kaitēkļa savairošanos, lapu veidojumi no bumbierēm ne tikai nolasāmi, bet arī izvācami no dārza un iznīcināmi.

Zemeņu un aveņu ziedpumpurus apdraudēs aveņu ziedu smecernieks, kas savas jaunās paaudzes attīstību nodrošina līdzīgi kā ābeļu ziedu smecernieks. Kaitēklis vispirms sabojā zemenes, pēc tam pārceļas uz vēlāk ziedošajām avenēm. Ja aptuveni divas nedēļas pirms zemeņu ziedēšanas uz katriem 2–3 augiem atrodama viena smecernieka vabole, tad kaitēkļa ierobežošanai var lietot piemērotu insekticīdu.

Ja stādījumā atrodamas zemeņu ērces, kas pārziemojušas pie lapu kātu pamatnēm, tad to izplatību iespējams ierobežot, izvēloties insekticīdu ar akaricīdu iedarbību.

Aveņu stādījumos, lai konstatētu un ierobežotu aveņu dzinumu pangodiņu, maijā izliekami dzeltenie ķeramtrauki ar ūdeni vai dzeltenie līmes vairogi. Šā kaitēkļa darbības dēļ aiziet bojā aveņu stublāji, līdz ar to arī iespējamā raža.

Maijā arī krūmogulājos sāk darboties salīdzinoši nelieli kaitēkļi ar labi pamanāmām darbības sekām. Pirmās pa zariem izklīst upeņu pumpuru ērces, kuru ziemošanas vietas – paresninātie pumpuri – vasarā ir tukši, tie neizplaukst, daļa nobirst. Jāņogu lapu apakšpusēs baroties sāk jāņogu sarkanpangu laputis, veidojot sarkanas krāsas deformācijas lapu virspusē. Drīz vien, atstājot bojātās lapas, tās pārceļo uz citiem barības augiem.

Krūmogulāju zaru serdes daļā augsnes tuvumā pārziemojuši jāņogu stiklspārņa kāpuri. Maijā tie atsāks baroties, lēnām virzoties pa serdi uz augšu. Invadētie ogulāju zari vīst, kalst ar visām lapām un ziediem. Šādi zari regulāri izgriežami un iznīcināmi, jo zarā ar bojāto serdi dzīvība neatgriezīsies. Šajā ziemā spēcīga kailsala nebija, tāpēc cerēt uz dabisko izlasi, ka kaitēkļi būs nosaluši, nav pamata. Maija beigās izlidos pieaugušie īpatņi, kuru klātbūtni iespējams konstatēt ar feromonu lamatām.

Jau daudzus gadus kā aizvien izplatītāks kaitēklis ir vērojams plūmju tinējs. Maija siltajās dienās sāks lidot plūmju tinēja tauriņi, par to klātbūtni dārzā var uzzināt, plūmju vainagos izvietojot feromonu lamatas.

Savukārt otru izplatītāko kaitēkli – plūmju zāģlapseni – pievilinās plūmju vainagos izvietotie baltie līmes vairogi un zaros iekarinātie trauki ar rūgstošu šķidrumu. Lai arī abi kaitēkļi bojā ogas, bojājumu kvantitāte ir atšķirīga – plūmju zāģlapsenes kāpurs sezonā paspēj apciemot 3–5 augļus, bet plūmju tinēja kāpurs tikai vienu. Ja iepriekšējā gadā minēto kaitēkļu kāpuri sabojāja daudz plūmju, tad, ņemot vērā, ka ziemojošās stadijas, visticamāk, ir pārziemojušas, sevišķi jāpievērš uzmanība kaitēkļa tauriņu izplatībai pavasarī un jālemj par to ierobežošanu pirms un pēc plūmju ziedēšanas. Ja paredzams, ka plūmes ziedēs vāji, tas var izrādīties būtiski ražas saglabāšanai.

VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv katru dienu papildinās informācija par Latvijas novados novēroto nekarantīnas kaitēkļu un slimību izplatību sējumos un stādījumos, kā arī kultūraugu attīstības stadijām.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv