Laukos
Graudkopība

Augu slimību un kaitēkļu izplatība oktobrī graudaugu sējumos0


Melnās stiebrmušas bojājums.
Melnās stiebrmušas bojājums.
Foto: Māra Bērziņa

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Kultūraugiem kaitīgie organismi oktobrī vēl turpina baroties un attīstīties, dažs jau atradis drošu vietu pārziemošanai, bet dažs, ja saimnieks nepamanīs, kopā ar augļiem un dārzeņiem dosies uz noliktavām. 

Oktobrī ziemojošo kultūraugu optimālais sējas laiks ir beidzies. Protams, vienmēr atrodas kāds, kurš riskē dažus hektārus iesēt vēlāk, bet lielākā daļa graudaugu lauku jau pasen sadīguši un turpina attīstīties. Graudaugu sēju un arī dīgšanu septembra sākumā daudzviet apgrūtināja sausums. Sējmašīnas pavadīja putekļu mākonis, un arī iesētajai sēklai bija jāsagaida septembra vidus lietus mākoņi.

Kā vienmēr pirmie sāka zaļot ziemas miežu sējumi, tiem arī bija atrodamas pirmās slimību pazīmes – miežu lapu tīklplankumainība. Tā jau septembrī sāka attīstīties uz jauno augu (AS 14) lapiņām.

Iepriekšējā gada septembrī–oktobrī bija izplatīta arī miežu pundurrūsa – pateicoties siltajam un garajam rudens periodam. Cik vasarīgs vai rudenīgs šogad būs oktobris, rādīs laiks, bet Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) ilggadēji veiktajā nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringā iegūtie dati liecina, ka graudaugu sējumos katru rudeni tiek konstatētas pirmās sēņu slimību pazīmes.
Izplatītākas tās ir ar nekodinātu sēklas materiālu apsētajos laukos.

VAAD speciālisti, apsekojot rudens sējumus, parasti konstatē stiebrzāļu gredzenplankumainību, kviešu lapu pelēkplankumainību, graudzāļu miltrasu un brūno rūsu. Visbiežāk slimību izplatība nepārsniedz jēdziena pirmās pazīmes robežas un neapdraud kultūraugu pārziemošanu. Tomēr, sakrītot labvēlīgiem agrotehniskiem un meteoroloģiskiem apstākļiem slimību attīstībai, slimākos sējumus neparedzamais ziemas periods var ietekmēt negatīvi. 

Oktobrī graudaugu sējumos joprojām būs vērojama kaitēkļu klātbūtne. Sprakšķu kāpuru jeb drātstārpu barošanās sekas vieglāk konstatējamas, kamēr augi nav sākuši cerot. Asni vīst un ir viegli izraujami no zemes, jo sakni apēdis dzeltenīgais kāpurs.

Otrs rudens kaitēklis graudaugos ir melnā stiebrmuša. Mušas, rūpējoties par populācijas izdzīvošanu, par labu vietu atzinušas cerojošos ziemājus. No savlaikus iedētās oliņas līdz augu cerošanas sākumam attīstījies kāpurs barojas ar kādu no dzinumiem. Bojātais dzinums dzeltē un ir viegli izraujams no auga. Kaitēklis saknes nebojā, bet samazina produktīvo stiebru skaitu. Iestājoties salam, kāpuri barošanos pārtrauc un turpat augā pārziemo.

Kaitēkļa darbība gan nav vērtējama kā ekonomiski nozīmīga. Gan septembrī, gan oktobrī sējumos sastopami daži spradži, kuri turpat grāvmalās pārziemos. Uz lapām izvietojušās atsevišķas nelielas laputu kolonijas. Un labi, ka Latvijas dabā vēl tā ir, jo līdzsvaram tomēr ir nepieciešami gan spradži, gan laputis – pārnestā nozīmē pavisam noteikti.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
AT
Agro Tops
Laukos
Kartupelis dzen asnus, ko darīt? Paņēmieni asnošanas ierobežošanai glabātavās
14 stundas
LE
LETA
Laukos
“Putnu fabrika “Ķekava”” iepazīstinās ar Latvijas un pasaules gaļas pārstrādes tirgus tendencēm
14 stundas
AT
Agro Tops
Laukos
Augu slimību un kaitēkļu izplatība augļu dārzos oktobrī
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Pasaulē
VIDEO: Ko paredz breksita vienošanās
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Turcija un ASV vienojušās par ugunspārtraukšanu Sīrijā
18 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Izskan jauni vārdi Latvijas Bankas prezidenta amatam
8 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Mājās nav pārnācis zēns: meklē 11 gadus veco Rinaldu 1
2 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Latviju sasniegs jauna nokrišņu zona: sinoptiķu prognoze 7 dienām 1
5 stundas